Skaistos bērnības gadus Anna pavadījusi lauku mājās Tērvetē, kur pēdējos gados atgriežas arvien biežāk, jo atzīst – tā ir vieta, kur dzīvo iedvesma. Savukārt skolas gaitas uzsākusi Ziemeļvalstu ģimnāzijā, pēcāk turpinot paralēli izglītoties Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. "Sākotnēji domāju, ka būšu gleznotāja. Grūti jau sevi slavēt, bet laikam vienkārši tā lieta padevās. Māksla man dzīvē ienākusi no mammas puses. Viņai tā vienmēr bijusi tuva."
Uz modi Anna acis sāka mest 9. klasē, taču līdz tai bija nedaudz jāpaciešas. "Visi skolotāji prasīja: "Anna, tu taču nāksi uz vidusskolu, vai ne?" Radās sentiments, ka vajag tomēr palikt, tāpēc nolēmu stāties gleznotājos." Meitene atceras, ka viņas absolvēšanas gadā bijis ļoti grūts matemātikas eksāmens, bet šis priekšmets Annai tā īsti nekad nav padevies. "Un tieši šajā gadā, kad dabūju trijnieku, "Rozīši" pirmo reizi nolēma – ja tev kaut vienā priekšmetā ir nesekmība, iestāties nevar."
Šobrīd, atskatoties uz pagātnes notikumiem, Anna piesauc likteni, jo, vienām durvīm aizveroties, atvērās citas. "Aizgāju mācīties uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu ar domu, ka pēc tam varbūt atgriezīšos. Taču mani tik ļoti tā modes lieta ierāva, ka pēc pirmā kursa pati metos šūt vairāk, nekā vajag. Lielāko daļu tehnisko lietu apguvu pašmācības ceļā."
