Recepte pati salikās kopā. Riteņbraucēja, florboliste un uzņēmēja Inga Ērgle

Inga jau kopš mazotnes sevi sauc par aktīvu bērnu – paralēli zinību apguvei apmeklējusi mūzikas skolu, dziedājusi vairākos koros, kustējusies tautas deju ritmos, iesaistījusies skolēnu pašpārvaldē u. c. Lai gan Inga pati izvēlējusies apmeklēt mūzikas skolu, tā sagādājusi diezgan daudz galvassāpju. "Vecāki teica: "Ja iestāsies, būs arī jāpabeidz." Viņi pie tā ļoti turējās, lai arī kā es niķojos pretī un cik saplēstas liecības nesu mājās. Jā, bērnībā biju diezgan spītīga un neganta."

Vidusskolas laikā Inga gluži negaidīti, taču mērķtiecīgi pievērsusies kalnu riteņbraukšanai. "Tajā laikā jau katru gadu ar draugu kompāniju devāmies velobraucienos pa Latviju – uz vairākām dienām, ar somām uz velosipēdiem. taču reiz klasesbiedrs piedāvāja startēt sacensībās. Tā kā man vienmēr ir bijusi interese par jaunām lietām, diezgan ātri piekritu. Mana draudzene, ar kuru jau bijām organizējušas vairākus velobraucienus pa Latviju, arī piekrita." Nezinot, ko īsti sagaidīt, abas meitenes devušās uz sacensībām. Skolasbiedrs nodrošinājis ar trūkstošo, bet sacensībām nepieciešamo ekipējumu. "Startējām, bet tas bija vienkārši briesmīgi. Bija pavasaris, šausmīgi dubļi. Mēs finišējām, kad apbalvošana jau bija beigusies un citi brauca mājās. Nu, pa tādām trasēm katrā ziņā mēs nekad nebijām braukušas, bet noteikti – aizraujošs piedzīvojums!"

Lai gan brauciens sagādājis milzu grūtības un piespiešanos, Inga nolēmusi šim sporta veidam pievērsties nedaudz nopietnāk. "Sāku vairāk interesēties, brīvajā laikā pabraukāt pa mežiem. Soli pa solim nonācu pie tā, ka sacensības apmeklēju jau regulāri. Biju arī komandā "Trek-Philips Metaleks", vēlāk "Sportlife Cycling Team", ar kurām braucu sacensībās pa visu Latviju un startēju veiksmīgi." Kamēr Inga mācījusies vidusskolā, treniņus un sacensības saplānot bijis diezgan vienkārši – Smiltenē pāris minūšu laikā varēja nokļūt mežā un trenēties, taču pēc pārcelšanās uz Rīgu šis aspekts sagādāja zināmas grūtības.

Ingai labi padevusies matemātika, kā arī stratēģiskā domāšana, tāpēc izvēlējusies studijas transporta un loģistikas jomā. "Tā bija jauna dzīve, jauna pasaule. Pilsētā īsti arī nebija tik daudz iespēju, kur trenēties, vajadzēja braukt un meklēt mežus ārpus Rīgas. Diezgan daudz laika pagāja, lai tur nokļūtu. Papildus tam vēl intensīvā auto satiksme... Kādu laiku gan vēl šādā garā turpināju un braucu galvaspilsētas komandā, jo nespēju pretoties meža vilinājumam." Kā daudzi jaunieši, arī Inga izmantoja iespēju paplašināt redzesleņķi apmaiņas programmā "Erasmus", taču uz Portugāli un Franciju viņa nedevās viena – līdzi tika ņemts sabiedrotais – ritenis.

Kad pienācis laiks doties praksē, Inga izvirzījusi sev mērķi nonākt vietā, kur varēs tiešā veidā strādāt loģistikas nozarē. "Sāku kvalitātes un datu apstrādes daļā SIA "DPD Latvija", taču ar neatlaidību un zināmu spītu par visām varītēm centos tikt transporta nodaļā. Es teicu, ka iešu kaut vai grīdu slaucīt, lai tikai mani tur paņemtu un varētu sajust, kas tur notiek. Izdevās! Pēc prakses piedāvāja arī darbu, tāpēc paliku tur strādāt. Darbs bija ļoti labs, interesants, bija brīnišķīgi kolēģi un priekšniecība, bet pēc gada sapratu, ka es vienkārši nevaru tur palikt. Man vajag kaut ko darīt un mēģināt pašai. Man vajag uzsākt patstāvīgu uzņēmējdarbību!"

Virspusēja lietu izzināšana nav Ingas gaumē. Ja kāda tēma viņu interesē, sieviete ķersies klāt tās izprašanai līdz pat kaulam. "Ar laiku man riteņbraukšana vairs nebija vienkārša braukšana. Lai kvalitatīvi sagatavotos sacensībām, tajās startētu un pēc tam arī atjaunotos, sāku iedziļināties ķermeņa, muskulatūras uzbūvē, dažādos bioķīmiskajos procesos, kas notiek ķermenī. Liela nozīme bija uztura jautājumam – kā ķermenis funkcionē aktīvas slodzes laikā, kā uzlabot savas spējas ar uztura palīdzību. Mans mērķis nekad nebija sagatavoties pasaules līmeņa sacensībām, taču, sacenšoties ar citām Latvijas meitenēm, gribēju izmantot visu savu potenciālu. Ja, protams, treniņa mērķis nav sevi apbalvot ar našķiem, bet gan gatavoties sacensībām, nav lielas jēgas trīs stundas pavadīt treniņā, bet pēc tam izēst čipsu paku un saldējuma kasti."