Saldējums ar pievienoto vērtību: Dāvis Dudelis un viņa pieredze jauna uzņēmuma uzsākšanā  (7)

Uzņēmums "Avenei", kas nodarbojas ar saldējuma ražošanu, dibināts 2017. gadā. Dāvis uzsver, ka ideja par šādiem saldējumiem gan nav divritenis, kas būtu izdomāts no jauna. "Šāds veids, ka augļus sasaldē un gala rezultātā izgatavo saldējumu, nāk no Meksikas. Līdzīgus piemērus redzēju arī citur pasaulē un padomāju, ka Latvijā nekā tāda nav. Sapratu, ka šī ir niša, kurā darboties, jo arī man šādus saldējumus gribējās ēst."

Viņš uzsver, ka pašam vienmēr ir paticis veselīgs, veģetārs, vegāns uzturs. Kādreiz viņam esot bijusi vēlme taisīt smūtijus, taču tad šī ideja tika realizēta visur, tāpēc uzplauka doma par saldējumiem.

"Eksperimentēt sāku 2016. gada pavasarī. Pats sāku mājās saldēt ogas, gatavot saldējumu un piedāvāt draugiem, vai viņi negrib nopirkt to, ko es taisu. Tad nedaudz feisbukā pareklamēju ideju vegānu grupā, un atsaucība bija diezgan liela. Sākumā pats visu darīju, nedaudz piepalīdzēja Solveiga – tagadējā kolēģe, kas arī noticēja manai idejai. Šobrīd ikdienā aktīvi pie saldējumu ražošanas darbojas četri cilvēki.

Mūsu mērķis ir ražot saldējumus, kas gatavoti tikai no svaigi spiestām sulām un augļiem, neatšķaidot tos ar cukuru vai ūdeni. Cukuru gan mums sanāk lietot, taču tāpēc, lai paši varētu taisīt savu sīrupu. Mēs vēlamies gatavot nevis cukurūdeni ar garšiņu, bet tīru mantu.

Saldējuma tirgus Latvijā ir diezgan pilns, mums ir dažādi piena saldējumi. Tieši tāpēc arī doma par šāda veida produktiem radās – nav saldējuma cilvēkiem, kuri vēlētos ēst veselīgāk un uzturā lietot augļus, cilvēkiem, kas nelieto piena produktus, kuriem ir laktozes nepanesamība. Mana doma un mērķis, uz kuru virzos, ir radīt sociāli atbildīgu uzņēmumu, kas domā par vidi un atbalsta dzīvnieku aizsardzību."

Dāvis atklāj, kāds ir viena saldējuma sastāvs: "Par piemēru ņemsim avokado-ananasu saldējumu. Tur ir svaigi avokado ar ananasiem, citronu sula un sīrups. Sīrups ir mūsu pašu gatavots, tajā ir ūdens, cukurs un vaniļa. To visu sablendē, pilda formiņās un ieliek kociņus."

Runājot par uzņēmuma nosaukumu, Dāvis smejot stāsta, ka vēl neesot izdomājis smuku stāstu par tā rašanos. "Man visu laiku gribējās kaut ko auglīgu, svaigu. Es domāju par ogām, bet nevarēju tikt vaļā no avenēm. Tomēr negribējās atkārtot jau esošu nosaukumu, tāpēc izdomāju pamainīt galotni. Citreiz jau mūs arī vienkārši par "Aveni" sauc, bet man patīk, ka ir kaut kas oriģinālāks."

Dāvis uzsver, ka "šai lietai" viņi sākuši pieiet nopietnāk, kad dibinājuši uzņēmumu un atraduši ražošanai piemērotas telpas."Es apskaužu tos, kuriem nav uzņēmumi ar pārtikas ražošanu, tie var jebkādās telpās taisīt un darboties."

Viņa pieredze ar uzņēmuma dibināšanu ir bijusi veiksmīga. "Dažos brīžos tas varbūt bija sarežģīti, taču es teiktu, ka tas nav nekas grūts. Es negarantēju par visām iestādēm un darbiniekiem, bet es esmu saskāries ar atsaucīgiem un izpalīdzīgiem cilvēkiem. Visu var izlasīt – protams, nākas pačakarēties ar kādiem dokumentiem, bet neredzu tur neko sarežģītu."

Uzņēmuma attīstībā palīdzējis Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubators. "Mans draugs Valts bija inkubatorā, kurš redzēja šo ideju un piedāvāja iesaistīties. Iekšā es tiku vēlāk nekā citi, jau procesa vidū. Interesanti bija, ka visas komandas stāstīja par idejām, viņiem bija nosaukums, logo, feisbuka lapa, prototipi. Man nebija nekā. Es atnācu un teicu, ka man nav ne logo, ne nosaukums, bet es vienkārši eju un piedāvāju saldējumus, testēju un pārdodu. Man sākumā nebija svarīgi, kā mēs saucamies vai kāds ir iepakojumus, es centos uztaisīt foršu produktu, saprast, kas iet un kas neiet.

Arī man kādreiz bija doma, ka pirmais, ko es darīšu, būs – nopirkšu domēnu, uztaisīšu feisbukā lapu ar smukām bildītēm, bet saprotu, kas tas nav galvenais." Viņš uzsver, ka tiem, kuri dibina uzņēmums, jāsaprot, ka vispirms vajag uztaisīt kaut ko, saprast, vai cilvēkiem tas patīk.

Tāpat viņš atklāj, ka Biznesa inkubatora sezonas beigās trīs komandas sadalīja 10 tūkstošus eiro. "Mēs beigām dabūjām lielāko daļu, saņēmām 4,3 tūkstošus. Par to naudiņu mēs nopirkām tirdzniecības ričuku ar saldētavu, ar kuru esam jau pāris pasākumos bijuši. Vēl mēs nopirkām tirdzniecībai telti, kas bija diezgan dārgs pasākums."

"Pieprasījums pēc mūsu ražotā saldējuma noteikti ir audzis, es teiktu, ka tas ir bijis viļņveidīgs," atklāj Dāvis. "Liela ietekme, protams, ir laikapstākļiem. Maijs bija silts un sauss, tad bija baigais pieprasījums. Es esmu novērojis, ka palēnām veidojas popularitāte. Es dzīvē daru dažādas lietas, arī ar BMX braucu, un esmu pieradis, ka kāds no jauniem cilvēkiem mani atpazīst kā šīs jomas pārstāvi, bet vienreiz man meitene pienāca klāt un pajautāja: "Tu neesi tas puisis, kas taisa saldējumus?" Man pirmo reizi bija pārsteigums, ka saldējumi iet pa priekšu BMX."

"Man vienmēr gribas uztaisīt kaut kādus super crazy (ļoti trakus) savienojumus, piemēram, sāļos saldējumus, kas piesaista uzmanību. Es teiktu, ka piena saldējumi ir netieša konkurence, jo jebkurš saldējums apmierina cilvēka vēlmi pēc tā, taču ir daļa, kas izvēlas kaut ko veselīgāku, bez dzīvnieku valsts produktiem. Tad saproti, ka konkurence paliek ļoti maziņa.

Mēs nekad nevarēsim konkurēt ar lielajiem ražotājiem, es pat negribu ar viņiem konkurēt. Viņi var nopirkt izejvielas lielākos daudzumos un viņiem ir ļoti efektīva ražošana. Mēs baigi neuzsveram, ka mūsu ražojums ir roku darbs, jo patiesībā tas jau neko nenozīmē. Latvijā gan mums ir ieradums ar to lielīties. Ņemot vērā, kā mūsdienās uzņēmumi mēģina viens no otra atšķirties, manuprāt, mūsu produkts ir ļoti atšķirīgs."

Viņš nenoliedz, ka saldējumiem ir svarīgs izskats, jo tas veido pirmo iespaidu. "Es esmu domājis, ka būtu forši, piemēram, kokosriekstu-ogu saldējuma baltajā masā skaisti iemaisīt ogas vai multiaugļu saldējumā salikt ābolu šķēlītes. Mēs kādreiz banānu-šokolādes saldējumā griezām šķēlītes iekšā, saldējām klāt pie formiņām, bet tas bija tāds čakars. Kad taisījām 10 vai 20 saldējumus, bija labi, bet kad saproti, ka tādi 200 jāuztaisa, tas nav panesami. Kaut kādās lietās jāiziet uz kompromisu – jāsaprot, ka tas ir skaisti, bet cik tas ir pašiem praktiski izdarāms."

"Ļoti daudzas reizes ir bijušas pārdomas, vai to vajadzētu darīt. Dažreiz nākas domāt, vai tavs ieguldītais laiks ir tā vērts. Es saku, ka nav čakars to visu [uzņēmumu – red.] uztaisīt, bet ar laiku nākas atskārst, ka ir cita veida biznesi, kuros varētu iet vieglāk. Šī ir mūsu cīņa ar saldējumiem Latvijā, kur vasara ir labi, ja piecus mēnešus. Tiklīdz kaut kas nenotiek, kā gribētos, tu sāc šaubīties, bet man nekad tas nav aizgājis līdz tādam brīdim, ka palikšu mājās un vispār vairs neko no tā nedarīšu. Es patiesībā esmu iemācījies tikt galā ar stresu, mani maz kas vairs var pārsteigt, tāpēc, kad ir problēmas un šķēršļi, man tas savā ziņā patīk."

Dāvis uzsver, ka viņam ir dažādi mērķi, kas mērāmi skaitļos, bet galvenais ir nostabilizēties, izveidot komandu, kurā katrs ir atbildīgs par savām lietām. "Man vienmēr gribas salīdzināt ar citiem, tāpēc reizēm šķiet, ka gada laikā [kopš dibināts uzņēmums – red.] neesmu izdarījis neko… Es daru ikdienā vēl visu ko citu, tāpēc laiks ir ierobežots. Šī iemesla dēļ es labāk izveidoju labu komandu, kurā visi strādā kopā, jo saprotu, ka nevaru visu izdarīt. Es arī vairs to necenšos, tāpēc mans uzdevums ir izveidot komandu un sistēmu, lai viss strādā un notiek.

Man, piemēram, šķiet, ka man nevajag tik daudz no tā uzņēmuma atpakaļ, es vairāk gribu redzēt, ka viss attīstās un iet uz priekšu. Es labāk pieņemtu vēl kādu cilvēku darbā, lai redzētu, ka lietas virzās uz priekšu. Es labi apzinos, ka nemāku visu. Man ļoti gribējās visu iemācīties, bet tagad saprotu, ka labāk lai to dara kāds, kurš to māk un kuram ir laiks." Viņš atzīst, ka šajā jomā viņam nav speciālas izglītības.

Uz jautājumu, kā būtu iespējams un kur plānots attīstīt uzņēmuma darbību, Dāvis min ieiešanu lielveikalu tīklos. "Es ļoti gribētu arī tikt kādās mazumtirdzniecības ķēdēs – ar to gan domāju, piemēram, "Circkle K" vai "Narvesen". Principā jāmēģina iet plašumā un jācenšas veidot sadarbība ar izplatītājiem. Protams, reklamēt piegādes un doties uz pasākumiem."

Dāvis stāsta, ka pēc gadu ilgas aktīvas darbošanās šajā biznesā plašu reklāmas kampaņu vēl nav izvērsuši, bet redz iespējas, kur to darīt. "Mums ir bijušas reklāmas feisbukā, esam arī likuši iekšā informāciju dažādās domubiedru grupās konkrētai mērķauditorijai, kurai tādas lietas varētu interesēt. Noteikti feisbuka reklāmas ir tā vieta, kur attīstīties. Esam taisījuši īslaicīgas reklāmas, taču vajadzētu uzstādīt vairākas kampaņas."

Tāpat viņš uzsver, ka, viņaprāt, ir vērts vērsties pie "instagrama influenceriem" [populāri cilvēki konkrētā jomā, kuru aktivitātēm seko līdzi liels skaits lietotāju – red]. "Vislabākā reklāma ir blogu veidošana, kurā piedāvāt cilvēkiem rakstīt rakstus un kombinēt noderīgu informāciju. Es, protams, iesaku arī citiem uzņēmumiem pēc iespējas vairāk reklamēties bez maksas. Ir lieliski, ja, kā mūsu gadījumā, vari pārdot saldējumus un paralēli noreklamēt, piemēram, dalot kuponiņus."

Vēl Dāvis uzskata, ka veiksmīgi reklamēties var ar e-pasta starpniecību. "Tev ir jādabū savu klientu e-pastu saraksts, jāpiedāvā vērtīga informācija, jāsāk pamazām stāstīt par uzņēmumu vairāk. Tas ir izdevīgs variants jaunajiem uzņēmējiem."

"Manuprāt, cilvēki reizēm pārāk safanojas par savām idejām, taču tās neko nenozīmē, jo galvenais ir izpildījums. Tev var būt pat ne visai ģeniāla ideja, bet, ja tu ļoti centies, tad var izdoties. Es teiktu, ka nevajag uzskatīt, ka vajag izdomāt kaut ko pilnībā nebijušu. Ir jābūt reālistiskam skatam, vai cilvēkiem maz to vajag, nevajag dzīvot savā pasaulē, kurā tev vienīgajam šķiet, ka ideja ir vienkārši lieliska. Svarīgākais vienmēr ir testēt, dzirdēt viedokļus un eksperimentēt. Iespējams, tavs ražotais produkts ir nepieciešams citai mērķauditorijai, citā lietojumā."