Projektu atbalsta
Alerģija vai vīruss – kā atpazīt un uzveikt nelāgos pavasara vēstnešus
Daba cilvēka priekšā ir nepielūdzama. Ik gadu iestājas pavasaris, un ik gadu to mēdz pavadīt iesnas, krietni vien pabojājot siltā laika baudīšanu. Ja pavasara atnākšana izraisa apsārtušu, šķaudošu, aizliktu un pilošu degunu, tad ātrākai veselības atgūšanai svarīgi izdibināt iesnu iemeslu – vīruss vai alergēns.
Par deguna nozīmi ikdienā cilvēki nemēdz īpaši aizdomāties, ja vien nav ierobežotas tā funkcijas. Un tādu ir ne mazums – caur degunu mēs ne tikai uzņemam organismam nepieciešamo skābekli un izdalām ogļskābo gāzi, bet tas gādā arī par ieelpotā gaisa filtrēšanu, mitrināšanu un sasildīšanu (ik dienu tie ir 12 tūkstoši litru), nosaka runas rezonansi, kā arī ir vienīgais ožas orgāns.

Visas iepriekšminētās funkcijas deguns pilda ar nosacījumu, ka nav bojāts tā epitēlijs, proti, gļotāda ir vesela un degunā nav hroniska iekaisuma. Biežākie iemesli tam ir saaukstēšanās, alerģiska reakcija uz apkārtējā vidē esošajiem alergēniem, gaisa piesārņojums (cigarešu dūmi, automašīnu izplūdes gāzes, rūpniecisko procesu izmeši, smogs u. c.) un sauss gaiss, kas bieži noved pie iesnām un aizlikta deguna.

Izšķir vairāku veidu iesnas, taču pavasarī aktuālas ir infekcijas izraisītās un alerģiskās iesnas, medicīnas terminoloģijā dēvētas arī par rinītu. Pirmās pazīmes abu veidu iesnām ir līdzīgas – aizlikts deguns, šķaudīšana (pilieni no šķavām var pārvietoties ar ātrumu aptuveni 160 kilometri stundā un izplatīties divu metru attālumā) un ūdeņaini izdalījumi, tāpēc nereti ikgadējo saaukstēšanos cilvēki ārstē pašu spēkiem, pat neaizdomājoties, ka iesnu iemesls varbūt nemaz nav atvērtais logs birojā vai pāragri nomainītā ziemas virsdrēbju kārta pret ko plānāku.

Kā atklāj pneimonoloģe-alergoloģe Antra Beķere, pieaugušie saaukstējas divas līdz četras reizes gadā, savukārt bērni – sešas līdz desmit reizes gadā. Saaukstēšanos var izraisīt vairāk nekā 200 dažādu vīrusu, kuri izraisa iekaisumu degunā. Pavadoši simptomi var būt klepus, sāpes kaklā un temperatūra. Vīrusi pārvietojas galvenokārt pa gaisu, taču var atrasties arī uz dažādām virsmām – durvju rokturiem, stangām sabiedriskajā transportā, gaismas slēdžiem u. c. Tie var izdzīvot līdz pat 48 stundām. Tāpēc ļoti svarīgi ir ievērot personīgo higiēnu – mazgāt rokas, kā arī šķaudot un klepojot aizklāt elpceļus ar salveti.

Kā atšķirt vīrusu izraisītās un alerģiskās iesnas?
Svarīgākais faktors ir sezonalitāte, proti, alerģiskas iesnas atkārtojas gadu no gada vienā un tajā pašā laikā, jo īpaši ziedēšanas periodā, savukārt saaukstēšanās visbiežāk notiek rudens–ziemas periodā un agrā pavasarī. Ja saaukstēšanās iesnas ilgst vidēji 5–10 dienas, tad alerģisku iesnu gadījumā simptomi var nepazust pat mēnešiem ilgi. Nereti saaukstēšanos pavada arī paaugstināta ķermeņa temperatūra un kakla sāpes, savukārt alerģisku iesnu gadījumā var pievienoties acu simptomi – nieze, apsārtums un asarošana. Paaugstināta temperatūra alerģisku iesnu gadījumā ir reti, tomēr smagākos gadījumos var novērot arī to. Agrāk alerģisku iesnu gadījumā lietoja terminu "siena drudzis".

Tā kā vīrusi var pastiprināt alerģijas simptomus, reizēm šo abu iesnu paveidi var izpausties paralēli vai secīgi, savukārt neārstētu alerģisku iesnu rezultātā var veidoties astma, par ko liecina elpas trūkums un lēkmjveida klepus. Dr. Beķere arīdzan norāda, ka alerģisko iesnu pacienti kļūst arvien jaunāki, turklāt zēniem tās diagnosticē biežāk nekā meitenēm. Katrā ziņā simptomu gadījumā jāvēršas pie ārsta, lai tas palīdzētu atpazīt, kādas iesnas ir cilvēkam.
Ārpustelpu pelējums apkārtējā vidē dzīvo lielāko gada daļu (no marta līdz decembrim) un mitējas vienīgi ziemas periodā (decembris, janvāris un februāris).

Ziedputekšņu ziedēšanas periods iedalās trīs periodos. Pirmais ir koku ziedēšanas periods, kas parasti sākas martā un ilgst līdz maijam. Pirmais zied alksnis, pēc tam lazda, un aprīlī, maijā sāk ziedēt bērzs. Bērza ziedēšanas periodā pacientiem novērojami smagākie simptomi. Klimata izmaiņas var ietekmēt ziedēšanas periodus un radīt nobīdes no ierastā kalendāra.

Nākamais ziedēšanas periods ir graudzāļu jeb siena zāļu ziedēšanas laiks, kas sākas ap Jāņiem un ilgst līdz jūlija beigām. Nezāles – balanda, vērmele un vībotne – zied augustā un septembrī. Ja rudens ir silts, ziedēšanas periods var ieilgt. Laikapstākļi ietekmē ziedputekšņu koncentrāciju – to noteikti būs vairāk sausā, saulainā un vējainā laikā, tāpēc lietainā laikā cilvēki ar alerģiju jutīsies labāk.
Izplatītākie alergēni, kas izraisa alerģiskās iesnas, ir koku un zāļu ziedputekšņi, ārpustelpu un telpu pelējums, mājas putekļu ērcītes un dzīvnieku spalvas. Telpu pelējuma, mājas putekļu un dzīvnieku spalvu izraisītām alerģijām sezonalitātes nav, savukārt ārpustelpu pelējumam un ziedputekšņiem izšķirami konkrēti aktivitātes periodi.
Vīrusu izraisītās iesnas, lietojot pretiesnu līdzekļus, pāriet 5–10 dienu laikā. Svarīgi ņemt vērā, ka tūsku mazinošos deguna līdzekļus – pilienus, ziedes vai izsmidzināmos preparātus –, kuru sastāvā ir aktīvās vielas fenileprīns, ksilometazolīns vai oksimetazolīns, nedrīkst lietot ilgāk par nedēļu, jo deguna gļotāda pie tiem pierod un vairs neatbrīvojas no tūskas pati. Rezultātā var veidoties medikamentozās iesnas – hroniska nealerģiska iesnu forma, kas galvenokārt izpaužas kā apgrūtināta elpošana caur degunu.

Ja iesnas nedēļas laikā nepāriet, jāmeklē ārsta palīdzība, jo, iespējams, to iemesls ir alerģiska reakcija. To var noteikt, veicot specifiskus izmeklējumus. Kādus – to jau noteiks ārsts. Jebkuras neārstētas iesnas ir drauds, ka var rasties citas veselības problēmas, piemēram, vidusauss un deguna blakusdobuma iekaisums, kā arī tās var izplatīties uz balseni, bronhiem un plaušām vai ar laiku kļūt par hroniskām iesnām, izraisīt astmu un pat miega apnoju (periodisku elpošanas apstāšanos miegā ilgāk par 10 sekundēm).
Cīnoties ar iesnām, jaunu divriteni neizgudrosi – tuvojoties gadalaiku maiņai, jau laikus jārūpējas par savas imunitātes stiprināšanu, kā arī jācenšas izvairīties no alergēniem, piemēram, regulāri un rūpīgi tīrot mājokli, mazgājot apģērbu un mājas tekstila izstrādājumus, kā arī ziedputekšņu aktivitātes periodā izvairoties no saskares ar tiem.
Ārstēšanas metodes ir atkarīgas no iesnu izraisītāja, tāpēc jebkurā gadījumā, iedzīvojoties niezošā, apsārtušā, aizliktā vai pilošā degunā, svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai tiktu izvēlēts pareizais ārstēšanas paņēmiens un līdzekļi.

Lasi vēl

Projekta ''Daba dziedē"' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, foto – Lauma Kalniņa, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāji – Kristiāns Zariņš un Inese Skaraine. Projektā izmantoti foto no Shutterstock, LETA un F64 un video fragmenti no "Silvanols" filmas par uzņēmumu.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.