Projektu atbalsta
Visi ceļi ved uz mežu! Saruna ar sportisko dzīves baudītāju Arti Ločmeli
"Tā ir mana saikne ar sevi, ar dabu. Bez meža es nevaru. Gribas vismaz reizi nedēļā iziet kaut kur pabūt pie dabas," sarunu iesāk orientierists ar 35 gadu stāžu Artis Ločmelis, kurš šobrīd sevi dēvē par dzīves baudītāju, nevis sportistu, jo mežā vairs nedodas pēc rezultāta, bet gan tāpēc, ka mežs ir dzīvesveids.
Arta orientierista karjera aizsākās 1985. gadā, 14 gadu vecumā, kad viņa treneris – orientierists un orientēšanās sporta karšu zīmētājs Māris Strautnieks – Valmierā nodibināja sporta klubu "Burkānciems & Co", kas nu nodarbojas ar orientēšanās, skriešanas, triatlona un distanču slēpošanas popularizēšanu. No tā laika ar šo sporta veidu Artis ir saaudzis līdz kaulam un 2007. gadā pat izcīnīja augsto 6. vietu Baltijas čempionātā orientēšanās sportā.
Artis Ločmelis ar ģimeni
"Orientēšanās ir dzīvesveids, izteikti ģimenisks pasākums vairākām paaudzēm. Veids, kādā saprast, uz ko tu esi spējīgs. Sava veida sevis izzināšana. Mūsu ģimenē ir teiciens, ka bērni drīkst brīvi izvēlēties – orientēties vai slēpot. (smejas) Viņi visi orientējas un visi slēpo. Vecākajai meitai ir 20 gadu, puikām – 16 un 11 gadi. Kad ar orientēšanos nodarbojos nopietni, viņi vēl tikai auga. Redzēja, ka tētis skrien pa mežu, un vienā brīdī gluži dabiski arī paši sāka iet mežā," atklāj Artis.

Šobrīd gan daudz svarīgāk par personisko mērķu sasniegšanu Artim ir iesaistīt un palīdzēt citiem, sevišķi jauniešiem: "Ja es tagad iešu un trenēšos, tad man nepaliks laika dot citiem. Mērķa sasniegšana ir diezgan egoistiska padarīšana. Tad esmu es un mani treniņi, nekas cits. Un tādējādi tu apzodz pārējos – ģimeni un draugus. Paldies Dievam, apkārtējie mani atbalstīja, ar to problēmu nebija."
Ņemot vērā ievērojamo pieredzi Latvijas mežu "šturmēšanā", Artis ir arī viens no taku skrējiena "Stirnu buks" veidotājiem. "Tā ir iespēja apvienot patīkamo ar lietderīgo. Viena lieta, ka tu vienkārši ieej mežā un forši pastaigājies, bet šajā gadījumā man ir jāatrod vieta, kur skriet 1000 cilvēkiem, kas jau ir cita veida izaicinājums. Bet jebkurā gadījumā – visi ceļi ved uz mežu!"

Artis atzīst, ka pēdējos gados cilvēku iesaiste sportiskos pasākumos un interese par aktīvu dzīvesveidu ir ļoti pieaugusi: "Piemēram, pirms 10–12 gadiem, kad pa Valmieru skrēju katru dienu, nedēļā satiku vēl kādus divus trīs skrējējus. Tagad ir sajūta, ka visi rosās, un kustība ir burtiski redzama ikdienā. Savā Valmierā es redzu, ka cilvēki ļoti daudz skrien. Vēl vairāk es redzu, ka iet garās pastaigās, ātrā solī gan pa Valmieras ielām, gan pa Gaujmalu. Pa divi, pa trīs. Var redzēt, ka cilvēks ir izgājis ar mērķi izvēdināt galvu vai izvingrināt dibenu – kas nu kuram ir aktuāli. Bacilis ir izplatījies!"

Vaicāts, kamdēļ, viņaprāt, šis bacilis tik strauji ir izplatījies, Artis ar atbildi nedaudz vilcinās: "Ja runājam par iešanu mežā, tad, man liekas, pie vainas ir "gadžetu" attīstība. Vairs nav jāprot lasīt orientēšanās karti, var iet mežā arī ar telefonu un pulksteni. Ja runājam par sportiskām aktivitātēm kopumā, tad liela loma, manuprāt, ir sociālajiem tīkliem, kur var sasmelties pozitīvo piemēru, iedvesmoties no citiem un arī pats saņemties uz ko līdzīgu."
Orientēšanās sportā ir grūti nodarīt sev pāri. Pirmkārt, mežā vajag domāt gudras un pareizas domas un tikai tad skriet. Ja grib sākt ar skriešanu, tad ir jāiet uz pusmaratonu. Orientēšanās sākas galvā, un tas ir pasākums gan galvai, gan kājām.
Artis Ločmelis
Uz jautājumu, vai bez "gadžetiem" mežā kāju spert nedrīkst, Artis atsaka, ka drīkst gan – Latvija jau nav tik liela, turklāt īstam orientieristam vienreiz dzīvē ir jāapmaldās: "Kad tu to izdari, tad saproti, ka nekas slikts nevar notikt. Pirms iešanas mežā apskaties, kur ej, – vienā pusē Gauja, otrā Vidzemes šoseja. Jebkur pēc divām stundām tu iznāksi ārā. Pazust nav iespējams, ja vien neiekrīti kādā akacī." Pašam gan tā pa īstam nekad nav gadījies apmaldīties, ja nu vienīgi pusaudža gados pazust uz dažām stundām.

Tiesa, distanču slēpošanā pat gribēdams neapmaldīsies, jo trase ir tāda, kāda tā ir, un viss ir iepriekš paredzams: "Laikapstākļu dēļ šogad tā arī neesmu bijis uz slēpēm un, visticamāk, arī nebūšu. Latvijā mēs slēpojam arvien mazāk un mazāk, tāpēc braucam uz Somiju. Tas aizsākās diezgan sen, pirms kādiem 15 gadiem. Ar draugiem braucām aiz polārākā loka 200 km uz miestu ar nosaukumu Illess (Ylläs), kas ir īsta distanču slēpotāja paradīze. Braucam decembra sākumā, kad ir sezonas pats sākums un zemākas cenas dzīvošanai. Trase tur ir 150 km, tādējādi nav nedēļas garumā jādragā pa vienu un to pašu apli. Parasti braucam uz divām nedēļām, lai visu kā nākas izbaudītu – īstu ziemu, laukus, ziemeļbriežus. Ir bijis metru dziļš sniegs, ir – 30 cm, bet sniega nekad netrūkst. Kad pirms 15 gadiem braucām pirmo reizi, busiņā bijām seši cilvēki. Pēc tam jau kompānijas auga lielākas, piebiedrojās arī ģimenes. Pēdējos gados tur izslēpojušies ap 120 latviešu. Brauc no Siguldas Sporta skolas, no Ogres, no Rīgas."
Kā "parastajam cilvēkam" sākt, lai nenostrādātu kādas aplamības un nenodarītu sev pāri? "Orientēšanās sportā ir grūti nodarīt sev pāri. Pirmkārt, mežā vajag domāt gudras un pareizas domas un tikai tad skriet. Ja grib sākt ar skriešanu, tad ir jāiet uz pusmaratonu. Orientēšanās sākas galvā, un tas ir pasākums gan galvai, gan kājām," atklāj Artis, kurš cita starpā ikdienā strādā par apdrošināšana brokeri.

"Latvijā ir ļoti labi attīstīta orientēšanās klubu sistēma. Lielākajā daļā pilsētu ir klubi, kur var vērsties pēc padoma un palīdzības. Tāpat labs informācijas avots ir Latvijas Orientēšanās federācijas mājaslapa, kur var apskatīties tuvākos pasākumus. Piemēram, "Magnēts". Tur allaž atradīsies pretī cilvēks, kurš palīdzēs spert pirmos soļus, izvēlēties piemērotu apģērbu un kompasu, kas ir galvenais. Pēc tam, ja tiešām iepatīkas, var domāt par lielākām investīcijām, piemēram, speciālos apavos un "krutākā" apģērbā. Bet tas viss pēc tam – no sākuma vajag vēlmi kustēties. Pirmais ir motivācija doties mežā. Otrais – kompass. Viss!"

Vaicāts, vai maz spēj bez kustībām un dabas iztikt, Artis atzīst, ka īsti nevar gan: "Man šis bacilis ir pārāk dziļi iekšā. Tiesa, katru nedēļu jau par varītēm nevajag kaut kur triekties. Ja aizbrauc ar "Stirnu bukiem" meklēt distanci un noej 30 km, tad kādam laikam ir miers. Ja tikai piecus, tad pēc trim dienām jau atkal gribas kaut kur iet. Un nav arī vienmēr dikti kaut kur jāiet. Valmierā mēs varam piecu minūšu laikā aizbraukt līdz Gaujai un kaut vai desu uzcept. Vienkārši pasēdēt pie upes, mierā, pie ugunskura."

Turklāt ir jau arī citas aktivitātes – tautas dejas, basketbols, florbols, baseins un svaru zāle: "Es dikti esmu ieciklējies uz mežu, jo tas ir mans stāsts. Mani garlaiko peldēt baseinā un skatīties uz flīzītēm. Mēs visi neesam vienādi. Taču mēs redzam, ka tendences ir pozitīvas. Iet cilvēki mežā, iet! Galu galā – var jau paspēt gan uz krogu, gan uz mežu. Nevajag braukt grāvjos, balanss ir pareizais risinājums. Nevajag upurēt visu savu dzīvi viena mērķa vārdā, bet nevajag arī sēdēt tikai dīvānā. Vienam balanss ir trīsreiz nedēļā, citam vienreiz divās nedēļās, bet tā kārtīgi. Vienam slēpot, otram skriet, trešajam peldēt. Galvenais ir mest pie malas latviešu mazdūšību un gribēt. Domājiet plaši, un viss notiks!" aicina sportiskais dzīves baudītājs Artis Ločmelis.
Idejas pārgājieniem un aktīvai atpūtai dabā
Organizētie pārgājieni
Taku skrējiens "Stirnu buks" teju visa gada garumā aicina izskriet Latvijas mežus septiņos atsevišķos pasākumos ar piecām distancēm dažādiem fiziskās sagatavotības līmeņiem – "Susurs" (1 km, bērniem līdz 10 gadu vecumam), "Vāvere" (4–6 km, iesācējiem), "Zaķis" (10–13 km, ātrajiem), "Stirnu buks" (18–23 km, pieredzējušajiem) un "Lūsis" (27–35 km, spēcīgākajiem).
Sajūtu inženieri "Baltais Kalns" ik gadu rīko pārgājienu "Kolka–Dubulti" gar Latvijas gleznaināko jūras piekrasti no Kolkasraga līdz Jūrmalai, kura 136 kilometrus garā distance ir jāveic 55 stundās. Tā kā kilometrāža nav nekāda joka lieta, gatavošanās sākas jau janvārī, kopā ar organizāciju "Soli pa solim" dodoties bezmaksas treniņu pārgājienos, kuriem var pievienoties ikviens garu un raitu pastaigu mīļotājs.
"Abi divi pārgājieni" ir pasākumi – pārgājieni un laivu braucieni –, kas paredzēti pāriem, ģimenēm (ar bērniem no 5 gadu vecuma) vai draugu bariņam. Dalībnieki tiek nodrošināti ar visu nepieciešamo inventāru un kopīgi paveicamiem uzdevumiem, kā arī izplānotu maršrutu. Interesants aspekts – pasākuma norises vieta nav zināma līdz pat inventāra saņemšanas brīdim.
"Purvu bridēji" piedāvā doties gan publiskos, gan individuāli organizētos pārgājienos grupās līdz 35 cilvēkiem ar purva/sniega kurpēm visā Latvijā, sākot no pastaigām, kas piemērotas maziem bērniem un senioriem, līdz pat ekstrēmiem pārgājieniem, kas ietver arī pašrocīgu maršruta meklēšanu un samirkšanu purva rāvā.


Āra dzīves organizācija "Strēlnieks" aicina izkāpt no pilsētas džungļiem un doties prom no ikdienas komforta. "Strēlnieka" mājaslapā pieejams kalendārs, kurā apkopota informācija par organizētiem pārgājieniem dažādām gaumēm un fiziskās sagatavotības līmeņiem. Jaudīgākais no "Strēlnieka" pasākumiem, neapšaubāmi, ir "Simtiņš – pārgājiens no Elles līdz Paradīzei".


Ar saukli "Ledus vai sniegs, noskriet ziemu ir prieks!" sacensību seriāla „Noskrien ziemu" organizators Roberts Treijs izaicina ikvienu pamest silto mājokli un ērto dīvānu, lai ziemas spelgonī nodotos kopīgai skriešanai dabā. Nākamais sacensību posms – gan tautas, gan sporta distance – šī sezona jau noslēgusies. Nākamā sāksies šī gada decembrī.
Individuālie pārgājieni
"Dodies.lv" – apkopotas visu trīs Baltijas valstu pastaigu takas, skatu torņi un labiekārtotās piknika vietas.
"Greenrailways.eu" – Latvijas un Igaunijas velosipēdu un pārgājienu maršrutu kartes pa bijušajām dzelzceļa līnijām.
"Coastalhiking.eu" – pārgājiena maršruts gar Baltijas jūras piekrasti, kas sākas pie Lietuvas–Latvijas robežas Nidas ciemā Latvijā un beidzas pie Tallinas ostas Igaunijā.
"Aktīvā Latvija" – blogā apkopotas idejas un ieteikumi pārgājieniem, slēpošanai, velobraucieniem, izbraucieniem ar laivām u. c.
"Mugursoma.lv" – pasaules apceļotājas Zanes Eniņas blogs ar praktiskiem padomiem un iedvesmas stāstiem gan Latvijas, gan pasaules iepazīšanai.

Lasi vēl

Projekta ''Daba dziedē"' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, foto – Lauma Kalniņa, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Uldis Olekšs, projekta vadītāji – Kristiāns Zariņš un Inese Skaraine. Projektā izmantoti foto no Shutterstock, LETA un F64 un video fragmenti no "Silvanols" filmas par uzņēmumu.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.