Prokrastinācija jeb apzināta darāmā novilcināšana vai atlikšana uz vēlāku (visbiežāk pēdējo brīdi) piemeklē visus, un tiklīdz tā ir tevi pārņēmusi, var būt ļoti grūti no tās atbrīvoties. Iedomājoties ļoti produktīvu cilvēku, visbiežāk prātā nāk kāds, kurš bez piepūles spēj koncentrēties darbam un nekad neļaujas prokrastinācijai. Bet patiesībā arī paši produktīvākie cilvēki saskaras ar to pašu problēmu, savā ''LinkedIn'' profilā skaidro emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs. Vienīgā atšķirība ir tā – viņi prokrastināciju pārvar ar dažādu paņēmienu palīdzību.
Vispirms ļoti produktīvi cilvēki apzinās, ka novilcina darāmo, pēc tam atrod iemeslu kāpēc un visbeidzot izmanto stratēģijas, kas palīdz prokrastināciju pārvarēt, vēl pirms tā pieņemas spēkā. Darāmā novilcināšanas uzveikšana ir vienkārša kontroles pārņemšana pār savu noskaņojumu. Izmantojot pareizās stratēģijas, tu vari pārņemt grožus un iegūt motivāciju un noskaņojumu paveikt visu, kas iekrājies darāmo darbu sarakstā. Turpinājumā Bredberijs uzskaitījis desmit stratēģijas, kar var palīdzēt uzveikt prokrastināciju.
Saproti, kāpēc prokrastinē. Kad tev nav noskaņojuma strādāt, prokrastinācija patiesībā mēģina tev pavēstīt kaut ko svarīgu. Tas var būt kaut kas vienkāršs, piemēram, tev ir nepieciešams pusdienu pārtraukums. Tāpat tas var būt kaut kas sarežģītāks, piemēram, tu esi uzņēmusies desmit cilvēku darbu vai tev patiesībā savs darbs nepatīk. Lai arī kāds būtu iemesls, tā vietā, lai tu sevi nosodītu par vilcināšanos vai pilnīgu darbu pārtraukšanu, velti brīdi pārdomām un atrodi iemeslu, kāpēc tu prokrastinē.
Likvidē šķēršļus. Pirms jebkāda uzdevuma uzsākšanas velti laiku, lai rūpīgi apsvērtu šķēršļus, kas varētu stāties tavā ceļā. Pēc tam izstrādā plānu, lai tas tā nenotiktu. Piemēram, e-pastā tev ir atsūtīti norādījumi kāda uzdevuma veikšanai, un, ja tev nemitīgi būs nepieciešamība atgriezties un ielūkoties e-pastā, lai tikai apskatītu, kas jādara tālāk, pastāv liela iespēja, ka tavu uzmanību novērsīs citas ienākušās ziņas. Šādā gadījumā pirmais solis būtu uzdevuma instrukcijas ''izņemšana'' no e-pasta – saraksta iekopēšana, piemēram, elektroniskajās piezīmēs. Šādi plānojot uz priekšu, tu vari saglabāt uzmanību vienam uzdevumam un izvairīties no prokrastinācijas. Galu galā uzmanību atgūt ir daudz grūtāk, nekā to saglabāt.
Sāc uzreiz. Dažkārt ir ļoti grūti kaut ko iesākt pat tad, ja tev jādara kaut kas, ko tev pat ļoti patīk darīt. Pirmais solis ir ļoti grūts, bet tiklīdz tu to sper, tavs garastāvoklis automātiski uzlabojas un noskaņojas uzdevuma veikšanai. Koncentrējot savu uzmanību uz to, cik grūti ir sākt, tu sevi atturi no uzdevuma veikšanas. Ķeroties klāt nekavējoties, tu neapzināti noskaņojies uzdevuma veikšanai, kas palīdz to paveikt.
Sadali uzdevumu vairākās daļās. Bieži vien mēs prokrastinējam, jo esam nobijušies no veicamā darba apjoma. Lai šīs bailes mazinātos, pamēģini to sadalīt vairākās daļās, izdalot soļus, kas ir ātri un viegli paveicami. Tajā brīdī, kad mazie solīši būs veikti, viss darāmais vairs neizskatīsies tik satraucošs, laikietilpīgs un biedējošs.
Strādā pareizajā vidē. Pat tad, ja visu dari pareizi, darbs nepareizajā vidē var veicināt prokrastināciju. Tas nozīmē, ka tev ir jāturas tālāk no televizora, telefona, draugu kompānijas un skaļām vietām. Bet varbūt ir tieši pretēji, un skaļa kafejnīca ir tev piemērotākā darba vieta. Galvenais ir atrast lokāciju, kurā tu vari sevi disciplinēt un iegrožot, lai pēc īsa mirkļa jau atkal neļautos prokrastinācijai.
Izbaudi mazas uzvaras. Neapšaubāmi, uzdevumu izsvītrošana no darāmo darbu saraksta rada milzu prieku. Lai tu sevi atturētu no prokrasitinācijas, ir nepieciešams redzēt savu progresu. Nelielas uzvaras rada jaunus androgēnu receptorus smadzenēs, kas ir atbildīgi par atlīdzības un motivācijas sajūtu. Šie receptori palielina hormona testosterona ietekmi, kas vēl vairāk palielina pārliecību un vēlmi risināt problēmas. Tas liek tev virzīties uz priekšu. Un dažkārt dažu vienkāršu uzdevumu izslēgšana no darāmo darbu saraksta ir viss, kas nepieciešams, lai tu saņemtos un paveiktu kaut ko lielu.
Esi reāla. Nereālu mērķu izvirzīšana ir lielisks veids, kā iegūt bailes no paveicamā apjoma un ļauties negatīvajam noskaņojumam, kas veicina prokrastināciju. Reālu mērķu noteikšana palīdz saglabāt pozitīvismu, kas savukārt veicina darbam labvēlīgu noskaņojumu.
Pārņem vadību pār savu iekšējo dialogu. Sakot sev: ''Es neprokrastinēšu,'' patiesībā novedīsi sevi pie tā, ka prokrastinēsi. Ir klasisks pētījums, kurā tā dalībniekiem lika nedomāt par balto lāci. Un, kā izrādījās, ir teju neiespējami izvairīties no domāšanas par kaut ko, par ko domāt sev aizliedz, jo prātam ir tendence sliekties uz lietām, no kurām mēģinām izvairīties. Atslēga ir novirzīt uzmanību uz kaut ko pilnīgi citu un pozitīvu. Piemēram, tā vietā, lai tu sev teiktu, ka neprokrastinēsi (ko nedarīsi), padomā par to, ko darīsi un cik lieliski jutīsies, to paveicot.
Koncentrējies uz rezultātu. Ļoti iespējams, tev ir bail no zobārsta. Patiesībā daudzi baidās. Bet tad kāpēc tu pie speciālista ej? Atbilde ir vienkārša – lai iegūtu konkrētu rezultātu. Piemēram, tu zini, ka zoba labošanas sāpes ir nieks, salīdzinot ar tām, kas rodas, caurumam izplešoties. Tas pats attiecas uz izaicinošu uzdevumu izpildi. Lai arī darba uzsākšana var tevi darīt nervozu, pat trauksmainu, nefokusējies uz nepatīkamajām emocijām. Bet gan domā par to, cik labi jutīsies, kad uzdevums būs padarīts, bet kādas negatīvās emocijas izjutīsi, ja uzdevumu atliksi vēl un vēl.
Piedod sev. Nav jēgas sevi apvainot brīdī, kad tomēr nespēj sevi disciplinēt un prokrastinē. Iespējams, tu domā, ka sevis šaustīšana un sodīšana palīdzēs nākotnē izvairīties no prokrastinācijas, taču patiesībā iegūsi pretēju efektu – sevis vainošana tevi tikai vairāk virzīs pretim apburtajam prokrastinācijas lokam.
