Tagad zinu, ka HIV diagnoze nav beigas. Kaspara stāsts
Foto: Publicitātes foto/Kitija Jurcika

Pašlaik Latvijā dzīvo vairāk nekā 6 tūkstoši cilvēku ar HIV, bet mēs viņus neredzam, viņu it kā nav. Galvenais iemesls tam ir stigma jeb aizspriedumi, ko sabiedrība jūt pret cilvēkiem ar HIV. Tā veidojas no nezināšanas, no mītiem, no bailēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no spēcīgākajiem mītiem par HIV – ka tā ir tikai geju un narkomānu slimība. Taču skaitļi rāda pilnīgi citu ainu – pērn 36% inficēšanās gadījumu notikuši heteroseksuālās, un tikai 6% –homoseksuālās attiecībās. Intravenozo narkotiku lietošana bijis pārneses ceļš 15% gadījumu,1% gadījumu bērns ieguvis HIV no mātes, bet 42% gadījumu HIV pārneses veids nav zināms.

Lai grautu aizspriedumu sienu, vairākas sabiedrībā zināmas personas projektā "Es aizdodu savu balsi" aizdod savas balsis un sejas HIV cilvēku dzīvesstāstu izstāstīšanai. Šie stāsti rāda – cilvēki ar HIV ir tādi paši kā ikviens no mums un HIV var skart ikvienu no mums.

Kaspara stāstu stāsta aktieris Jurijs Djakonovs.

Kaspara stāsts

Mani sauc Kaspars, un man ir HIV. Pēc vidusskolas, atnākot mācīties uz Rīgu, es biju visai kārtīgs un mērķtiecīgs jaunietis. Centos fokusēties uz mācībām un karjeru, nevis izklaidēm un meitenēm. Savos uzskatos esmu diezgan tradicionāls, tāpēc man nešķita pārāk svarīgi meklēt vienas nakts sakarus. Ja arī tā notika, vienmēr lietoju prezervatīvu. Diemžēl pāris reizes to neizdarīju, un – kāda no tām man ir izrādījusies liktenīga.

Tagad man ir 37 gadi, un HIV infekciju man atklāja pirms 5 gadiem. Tolaik man ārēji nekas nekaitēja, un arī iekšēji ne – trīs reizes nedēļā gāju uz spēka treniņiem, centos būt sportisks un veselīgs, bet formāli man jau bija AIDS stadija, līdz kurai mani bija novedis HIV, jau gadiem esot manā organismā.

Es savu HIV pozitīvo rezultātu uzzināju testpunktā. Neesmu dzīvē daudzas reizes ģībis, bet toreiz, šķiet, es fiziski jutu, kā skābeklis atstāj manas smadzenes un es atslēdzos. Šķita – viss, tās ir beigas. Jau nākamajā dienā pierakstījos pie infektologa. Tur satiku arī citus cilvēkus, kas dzīvo ar HIV un sniedz savstarpējo atbalstu – ar viņu palīdzību mani ātri nostādīja atpakaļ uz kājām. Un es zinu, ka HIV diagnoze nav beigas. Vīruss manā organismā ar zālēm ir tiktāl apkarots, ka esmu neinfekciozs citiem, tas ir, es nevienu nevaru inficēt, pat ja mums būtu neaizsargāts sekss. Bet es to, protams, nekad nedarītu.

Mana diagnoze man ir daudz ko ņēmusi, bet daudz ko arī devusi. Diemžēl pēc diagnozes uzzināšanas mana partnere mani pameta. Un man tā arī nav izdevies izveidot pastāvīgas attiecības – cilvēku aizspriedumi ir milzīgi. Taču esmu saticis tiešām lieliskus jaunus draugus, uz kuriem varu paļauties, man ir darbs, interesanta, normāla dzīve. Un tagad es par HIV domāju tikai vienreiz dienā – kad man ir jāiedzer tablete.

* Vienīgais veids, kā noskaidrot savu HIV statusu, ir veikt testu. Latvijā HIV testus var veikt visās laboratorijās, kā arī 16 HIV profilakses punktos bez maksas un anonīmi ir pieejami eksprestesti.

Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline Latvia

Sagatavots 11/2020

NP-LV-HVX-PRSR-200012

Tags

AIDS HIV
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form