Foto: Shutterstock

Mazāk ir vairāk jeb Pavasara tīrīšana mājai un prātam

Raksts tapis sadarbībā ar “Maxima Latvija”

Pasaulē minimālisma dzīvesveida filozofija un kārtošanas “mānija” ir aktuāla jau vairākus gadus, un arī Latvijā šīs tendences sāk iezīmēties arvien spilgtāk. Un kur nu vēl piemērotāku laiku par pavasari, kad pārcilāt savus mantu un drēbju kalnus, izvērtēt to lietderīgumu un iztīrīt ziemas mēnešos pieputējušās pagultes un pakšus. Sadarbībā ar “Maxima Latvija” pavasara akcijas “Tīrības dienas” ietvaros piedāvājam gan noderīgus padomus, gan dažādas pieredzes savas dzīves telpas sakārtošanā.

Kad amerikāņu komiķis Stīvens Kolbērs savā raidījumā “Late Show” vaicāja japāņu kārtošanas ekspertei, pasaules mēroga bestsellera “Kārtības maģija” un šova “Sakārtojam ar Mariju Kondo” zvaigznei Marijai Kondo, kāpēc, viņasprāt, viņas padomi iemantojuši tik lielu popularitāti, Kondo atbildējusi: “Es domāju tas tāpēc, ka nekārtība ir ne tikai mūsu mājās, bet arī mūsu sirdīs.” Un nudien – ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka juceklīgs mājoklis un jebkura apkārtējā vide var liecināt par juceklīgu prāta stāvokli, kas var novest arī līdz fiziskām un garīgām problēmām.

“Nekārtīga apkārtne ir garīgi nomācoša un liek mums uzvilkties,” raksta doktore Sallija Augustīna, vides psiholoģe un grāmatas “Dizainoloģija: kā atrast savu vietu un dzīvot saskaņā ar dizainu” autore. “Jo lielāka nekārtība, jo lielākas pūles mums jāpieliek, lai “izskenētu” un sakārtotu mūsu apkārtni, lai atrastu nepieciešamo vai izdarītu ieplānoto. Tas var būt stresaini.” Savukārt stress ilgtermiņā var izraisīt sirds un asinsvadu problēmas, gremošanas sistēmas traucējumus u.c.

Ko darīt? Marija Kondo iesaka paturēt savā mājoklī vienīgi tās lietas, kas sagādā prieku, jo apkārtējai videi ir cieša saikne ar cilvēku emocionālo stāvokli. Tiesa, ko tādu ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt, jo gluži vienkārši cilvēka dabā ir pretoties jebkādām pārmaiņām un turēties pie ierastā, kas sniedz ilūziju par drošību. Pat ja tas nozīmē apaugt ar nevajadzīgām mantām. 

Pieci Marijas Kondo padomi nekārtības mazināšanai:

Foto: Vida Press

1. Katrai lietai sava vieta

Kondo pieeja ir ārkārtīgi metodiska – viss, kas viņai pieder, atrodas noteiktā vietā un nekur citur. Iesākumā šāda paradumu maiņa prasīs zināmu piepūli, jo katru reizi jādomā līdzi, kur novietot paņemto lietu, taču ilgtermiņā tas atmaksājas un kļūst par automātisku darbību. Īpaši to varēs just “aktīvajās” dzīvokļa zonās – piemēram, koridorā vai virtuvē. Te var palīdzēt groziņu, atvilktņu un uzglabāšanas kastu marķēšana ar uzrakstiem, lai visiem ir skaidrs, kas attiecīgajā vietā liekams.

2. Atbrīvojies no papīriem

Apaugšana ar makulatūru ir pazīstama teju ikvienam – vai tie būtu iepirkumu čeki, komunālo pakalpojumu rēķini, vai reklāmas bukleti un veci žurnāli. Izlasīji? Met ārā! Papīru kalni interjerā ne tikai rada pārblīvētības sajūtu, bet arīdzan uzkrāj putekļus. Turklāt mūsdienās, kad gan informācija, gan pakalpojumi ir pieejami elektroniskā formātā, dabas saudzēšanas nolūkos būtu jāiemācās no tā iespēju robežās atteikties.

3. Izvieto lietas vertikāli

Kondo māca lietas kārtot un uzglabāt vertikāli, jo tādējādi iespējams gan ietaupīt vietu, gan arī vieglāk pārskatīt savas mantas. Piemēram, ierasto t-kreklu kaudžu vietā, kad, izvelkot no vidus vienu, sabrūk viss rūpīgais kārtojums, pamēģini tos sarullēt un izvietot atvilktnē vertikāli citu citam blakus kā zīmuļus kastītē. Tas pats attiecas uz zeķēm un zeķubiksēm, dvieļiem un pat burkāniem.

4. Neļaujies nostalģijai

Kino biļete no jūsu pirmā randiņa, jaunības dienu kleita, kuras rāvējslēdzēju jau gadiem nespēj aiztaisīt, milzīgs vecmāmiņas dāvināts svečturis, kas nekad nav izmantots – tās visas ir lietas, kuras cilvēki tur savā mājoklī vienīgi tāpēc, ka ar tām saistās kādas atmiņas, cerības vai vainas sajūta. Un tas nav nedz veselīgi (jo emocijas ir jāizdzīvo un jālaiž vaļā, lai var ļauties jaunām), nedz arī racionāli no kārtības uzturēšanas viedokļa. Kas bijis – bijis.

5. Atbrīvojies no uzrakstiem

Saskaņā ar Marijas Kondo mācību uzraksti un nosaukumi tikai aizmiglo mūsu skatienus un prātus – gan uz lietām, gan interjerā. Viņa iesaka, piemēram, personīgās higiēnas produktus kā dušas želeja vai šampūns pārliet pudelītēs bez uzrakstiem. Tas pats attiecas uz tīrīšanas līdzekļiem un pārtikas produktiem (graudaugi, rieksti, garšvielas utt.). Ja iesākumā tas var šķist kā liekas pūles, tad pēcāk sajūta par kopainu būs krietni vien tīrāka. 


Foto: Shutterstock

Vēl viena mūsdienu tendence, kas gūst arvien lielāku popularitāti, ir digitālais detokss – apzināta periodiska atteikšanās no tehnoloģijām, tostarp arī sociālajiem tīkliem un citām saziņas vietnēm, kas jau ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Gluži tāpat kā mantas “piesārņo” dzīvojamās telpas, ar laiku apgrūtinot ikdienas darbības, un pilna telefona vai datora atmiņa palēnina ierīces jaudu, arī allaž uz četrām debespusēm nodarbinātam cilvēka prātam ik pa laikam ir nepieciešama “ģenerālā tīrīšana”, lai tas “nepārdegtu”. Nemitīga reaģēšana uz stimuliem un vairāku darbu darīšana vienlaikus ilgtermiņā rada stresu un trauksmi, kas var attīstīties tālāk miega, garastāvokļa un kognitīvajās problēmās.

Pazīmes, ka tev ir nepieciešams digitālais detokss:

  • Tu jūties satraukts, ja nevari atrast savu telefonu;

  • Izjūti nepieciešamību regulāri pārbaudīt savu viedierīci;

  • Pēc laika pavadīšanas sociālajos tīklos jūties nomākts, satraukts vai dusmīgs;

  • Tev ir svarīgi, cik “Like” atzīmju vai sirsniņu ir saņēmis tavs ieraksts vai fotogrāfija;

  • Tevi nepamet sajūta, ka noteikti palaidīsi garām ko svarīgu;

  • Telefons ir pirmais, ko no rīta tu paņem rokās, un pēdējais, ko vakarā izlaid no rokām;

  • Tu nespēj nodoties un koncentrēties kam vienam, jo regulāri pārbaudi telefonu.

Lietas, kas iedvesmo

Par minimālisma filozofiju un tīrāku dzīvesveidu, kas ietver ne tikai atbrīvošanos no liekām mantām kārtības un tīrības uzturēšanas nolūkos, bet arī izmaiņas dzīvesveidā un domāšanā, lai arī prāts būtu mierīgāks un produktīvāks, runā ne tikai pasaules mēroga zvaigznes, bet arī pašmāju iedvesmotāji, daloties ar pieredzes un padomu stāstiem no “parastā cilvēka” dzīves.

Piemēram, Lauras un Anda Arnicānu blogā “Seek the Simple” var smelties iedvesmu minimālisma garā ieturētam dzīvesveidam. Viņi dalās ar padomiem gan mājas kārtošanā, gan iepazīstina ar popularitāti gūstošo kapsulas garderobi, kas palīdz neiedzīvoties pārblīvētā skapī, pie kura stāvēt ar allažīgo nopūtu “man nav ko vilkt”.Vērtīgus padomus sniedz arī bloga “Dana ar skapi” autore Dana Gulbe. Kuram gan nav pazīstams “tas krēsls”, uz kura var sakraut teju pusi iedzīves, neskaitāmas iesāktas krēmu tūbiņas vai krāmu atvilktne, kurā sagrūsts ir viss, kam citur neatradās vieta?

Bezgalīgs iedvesmas un motivācijas avots ir sociālie tīkli. Piemēram, kārtošanas un tīrīšanas “karaliene” Linseja Krombija (Lynsey Crombie) no Lielbritānijas savā “Instagram” kontā piedāvā veselu lērumu tīrīšanas padomu, no kuriem daudzi ir dabai draudzīgi risinājumi. Bestselleru autore Tonija Hammerslija (Toni Hammersley) dalās ar viegliem un efektīviem mājokļa kārtošanas paņēmieniem un piedāvā piedalīties tīrības izaicinājumos. Savukārt dvīņu māsas Nata un Keita savā kopīgajā “Instagram” profilā iesaka praktiskus un inovatīvus tīrīšanas paņēmienus, piemēram, kā padarīt izlietni mirdzošu ar mazuļu kopšanai paredzēto eļļu.

Savukārt “Facebook” ir izveidota domubiedru grupa “30 dienu atbardakošanās izaicinājums”, kur katrai dienai ir konkrēts uzdevums. Grupas dalībnieki arīdzan motivē cits citu un dalās padomos, kā ieviesuši izmaiņas un uztur kārtību savā ikdienā.

Jauna iniciatīva, kas Latvijā ienākusi no pasaules, ir kopienas skapis. Tas ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā un kurā ikviens var ievietot vai izņemt pārtiku, tādējādi mazinot pārtikas izšķērdēšanu. Tas lieti var noderēt, piemēram, pirms došanās ceļojumā vai pēc bagātībām svinībām. Pirmais un vienīgais kopienas skapis Latvijā ir pieejams Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā.

Foto: Shutterstock

Kā sākt? Ar mazumiņu. Kārtošanai nebūt nav jāpārvēršas par vēl vienu pienākumu, kas jāveic ar sakostiem zobiem. Ja kārtošanu un tīrīšanu uztver kā spēli ar terapeitisku efektu, tad tā nešķiet tik sāpīga. Turklāt jaunu paradumu ieviešana dzīvesveidā veicina jaunu neironu celiņu veidošanos smadzenēs, kas ir atbildīgi, piemēram, par informācijas apstrādi, atmiņu, nervu sistēmas darbību u.c. Mazāk nudien ir vairāk!

Rakstu sērijas ''Lai spīd un laistās'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, foto – Kārlis Dambrāns, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītāja – Marta Cīrule.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.