Līdzsvars starp biznesu un svētku mieru. Ilutas Kēferes ģimeniskie svētki Vācijā
Foto: Privātais arhīvs

Kēferu ģimene Vācijā svētkiem sāk gatavoties jau novembrī, kad darbību sāk ģimenes mazais uzņēmums, kurā tiek sarūpētas mazas un lielas Ziemassvētku dāvanas svētku svinētājiem. Latviete Iluta Kēfere (Iluta Käfer) uzbur svētku sajūtu ne tikai savās mājās, bet dalās tajā ar citiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iluta stāsta, ka ir pārņēmusi gan Vācijas, gan arī Latvijas Ziemassvētku tradīcijas. Viņa kopā ar saviem trīs bērniem un vīru svētku laikā izdekorē mājas priekšpusi un istabas, kopā tiek vīti vainagi un rīkoti pat kursi un meistarklases, bet svētku smarža mājā tiek ienesta ar rosīšanos virtuvē un vismaz 20 dažādu veidu cepumu un piparkūku cepšanu. Tāpat tiek sarūpēts Adventes kalendārs.

"Es cenšos, lai mājās būtu miers," tā par svētku laika gaidīšanu teic Iluta, kura gatavošanos sāk laicīgi.

Izdaiļo māju un māca svētku rotājumu darināšanu citiem

Kēferu ģimenes māja tiek rotāta ar pārsvarā dabiskiem materiāliem - skujām, sūnām, āboliem, kā arī ar stikla bumbu rotājumiem un dažādiem briedīšiem. "Es esmu izvēlējusies tādu zelta vidusceļu," norāda Iluta, kura Vācijā ne tikai rīko Adventes vainagu kursus, bet arī organizē Līgo vainagu pīšanas nodarbības.

"Vainags manā skatījumā ir simbols ne tikai Vasaras saulgriežos, bet arī Ziemas saulgriežos," uzsver Iluta. Viņa norāda, ka atsaucība esot ļoti liela, bet viņas grupā ir parasti 9 līdz 12 cilvēki. "Ir arī tādi cilvēki, kas no manis vienkārši nopērk vainagu. Viņiem tā nav tik liela vērtība," noteic Iluta, kuras pavadībā kursos piesakās arī vecāki ar saviem bērniem.

Tie vainagi, kas paliek pāri no meistarklasēm, tiekot izmantoti savas mājas dekorēšanai vai pārdoti, jo Ilutai pieder savs tirdziņš, kurā ir sarūpētas dažādas dāvaniņas svētku laikam - vannas bumbas, Latvijā ražotas ziepes, kā arī gardumi no Latvijas - "Lāču" rupjmaize, Rīgas melnais balzams, piparkūkas un grauzdiņi.

Ziemassvētku vecīša vietā - Svētais Nikolajs

Neatņemama pirmssvētku sastāvdaļa Kēferu ģimenē ir Svētā Nikolaja (Saint Nicholas) jeb Svētā Nikolausa un viņa palīga ciemošanās mājās. Šogad Kēferu ģimenes mājās viņš viesojās 6. decembrī. Bērni dienu pirms Svētā Niklolausa un viņa palīga atnākšanas izliek pie mājas zābakus, kuros ir salikti saldumi.

Svētais Nikolauss izskatās kā Ziemaasvētku vecītis - līdzi tam paņemts dāvanu maiss, bet viņa palīgam, kurš ir tērpies melnās drēbēs, līdzi ir žagaru bunte un zelta grāmata, no kuras tiek lasīti bērnu labie un sliktie darbi. "Svētais Nikolauss lasa to, ko bērni ir sadarījuši labu šajā gadā, kā arī to, kas nav tik labi izdevies, un kur vajadzētu laboties. Bērniem ir ļoti liela bijība pret Svēto Niklāvu," pauž Iluta. Viņa arī pastāstīja, ka Ziemassvētkos Kēferu mājās nenāk Ziemassvētku vecītis. "Bērni tic, ka dāvanas bērniem atnes Kristus bērniņš. Bērni viņu neredz, jo viņš vienkārši atnāk un dāvanas noliek zem eglītes," stāsta Iluta.

Ziemassvētkos Kēferu mājās nenāk Ziemassvētku vecītis. "Bērni tic, ka dāvanas bērniem atnes Kristus bērniņš. Bērni viņu neredz, jo viņš vienkārši atnāk un dāvanas noliek zem eglītes," stāsta Iluta.

Tāpat Ilutas bērni neraksta vēstules Ziemassvētku vecītim, jo tas Vācijā netiek īpaši izcelts, bet raksta vēlmju lapu. "Tad mēs, pieaugušie, varam paskatīties vēlmju lapā un tālāk informāciju padot kādam," norāda Iluta.

Eglīte ne tikai pašiem, bet arī putniem

Ziemassvētku eglīte viņas mājās parasti tiek uzstādīta vienu dienu pirms Ziemassvētku vakara. "Vecā tradīcija ir tāda, ka bērni nedrīkst redzēt Ziemassvētku eglīti un to, kā tā tiek izpušķota. Bērni parasti uzskata, ka eglīti pušķo Kristus bērniņš," skaidro Iluta, kura norāda, ka šo tradīciju ir lauzusi. "To es atļauju, jo arī man kā bērnam agrāk tas bija lielākais prieks - izrotāt svētku eglīti".

Pēdējos gados Kēferu ģimene nepērk eglīti, bet aiziet uz mežu un to nocērt. "Protams, Vācijā eglīti daudz dārgāk maksā nocirst, nekā nopirkt to veikalā," saka Iluta, kura norāda, ka ģimene iegūst mežsaimniecības atļauju, lai varētu eglīti nocirst mežā. Kēferu mājās ir divas egles - viena ir ļoti liela egle, kas atrodas viesistabā, bet otra eglīte atrodas uz balkona.

"Vecā tradīcija ir tāda, ka bērni nedrīkst redzēt Ziemassvētku eglīti un to, kā tā tiek izpušķota. Bērni parasti uzskata, ka eglīti pušķo Kristus bērniņš," skaidro Iluta, kura norāda, ka šo tradīciju ir lauzusi. "To es atļauju, jo arī man kā bērnam agrāk tas bija lielākais prieks - izrotāt svētku eglīti".

Balkonā esošā eglīte ir rotāta ar lampiņu virtenēm, bet Kēferu ģimene tajā iekarina arī gardumus putniem, piemēram, tauku bumbas. "Tad ziemā var sēdēt un skatīties, kā putniņi ēd eglītes dekorējumus," teic Iluta.

Savukārt eglīte, kas rotā viesistabu, tiek dekorēta ar dažādām stikla mantiņām un mirdzošu lampiņu virtenēm. "Es katru gadu bērniem nopērku jaunu un īpašu mantiņu, piemēram, pūci vai alni. Mēs ar bumbām mazāk dekorējam eglīti. Parasti eglītes zaros ir arī pa kādai cukura standziņai," norāda Iluta.

Svētku galdā vienmēr vieta Rīgas melnajam balzamam

Tā kā Ilutas ģimene dzīvo Vācijas dienvidos un viņas vīrs ir kristietis, tad svētkiem piešķirta arī reliģiska nozīme. Visi kopā Ziemassvētku vakarā dodas uz baznīcas dievkalpojumu, bet pēc tam ietur svētku maltīti. "Mums svētku laikā katru gadu ir vienas un tās pašas tradīcijas. Varētu pat teikt, ka vācieši šajā jautājumā ir ļoti konservatīvi," apgalvo Iluta.

Svētku galdā tiek celts buljona fondī, kurā tiek mērcēti gaļas gabaliņi. "Tas ir tāds ēdiens, kur ir plāni sagriezta liellopu, cūkas vai teļa gaļas fileja," skaidro Iluta. Viņa stāsta, ka galda vidū tiekot uzlikts katls, kurā ir karsts buljons. Tad gaļas gabaliņus liekot iekšā buljonā un ēdot. Parasti tiek arī pasniegtas dažādas mērces un piedevas, ko var ēst kopā ar gaļas gabaliņiem un buljonu.

Savukārt citās ģimenēs tradicionāli svētku laikā tiek gatavota cepta zoss ar piedevām, kā arī iecienīti ir kartupeļu salāti ar desiņām. Viņa gan atzīst, ka latviešu ēdieni Ziemassvētku laikā nav ieviesti viņas ģimenē. Tomēr vienmēr galdā tiekot celts "Rīgas melnais balzams".

Tāpat Ziemassvētkos mājā tiek dziedātas svētku dziesmas. Lai bērni iemācītos dziesmas, tiem ir nopirktas vismaz trīs Ziemassvētku dziesmu grāmatas. Kopā ar saviem trīs bērniem jau laicīgi pirms Ziemassvētkiem notiek dziesmu mācīšanās. "Mēs dziedam pa dienu, kā arī pirms gulētiešanas. Es dziedu visas Ziemassvētku dziesmas, kas vien ir. Klasika, protams, ir "Ak, eglīte", kā arī "Klusa nakts, svēta nakts," apgalvo Iluta, kura norāda, ka bērniem dziesmas tiek mācītas ne tikai vācu valodā, bet arī latviešu valodā.

Jaunā gada pirotehnikas pirkšanas bums Vācijā

Jaunajā gadā Kēferu ģimene lej laimes, skatās svētku salūtu, kā arī ēd svētku vakariņas. "Bērniem Jaunais gads un salūts ir ļoti īpašs notikums. Vācijā pirotehniku var iegādāties tikai 30. un 31. decembrī, lai pirms tam nav nekādas šaušanas," apgalvo Iluta. "Visi 30. un 31. decembrī skrien kā traki un pērk pirotehniku. Man vienmēr šķiet tā jocīgi, ka tajās dienās visi tik ļoti uz to koncentrējas, lai tikai varētu pārsteigt savu kaimiņu," smejoties stāsta Iluta.

"Visi 30. un 31. decembrī skrien kā traki un pērk pirotehniku. Man vienmēr šķiet tā jocīgi, ka tajās dienās visi tik ļoti uz to koncentrējas, lai tikai varētu pārsteigt savu kaimiņu," smejoties stāsta Iluta.

Tā kā Ilutai vēl ir mazi bērni, tad Jaunais gads tiek sagaidīts savās mājās. Viņa arī norāda, ka parasti Jaunajā gadā visi dodas ārpus mājām. "Ziemassvētkos, protams, tas nav iedomājams, jo tie ir tradicionāli un ģimeniski svētki," saka Iluta.

Svētku trakumā jārod miers sev

Līdzsvars starp biznesu un svētku mieru. Ilutas Kēferes ģimeniskie svētki Vācijā
Foto: Privātais arhīvs

Ilutai jau no novembra vidus ir saspringts laiks, jo jāpiedalās svētku tirdziņos, kā arī jāsarūpē savu klientu pasūtītās dāvanas. "Vienmēr esmu centusies no 15. vai 17. decembra veltīt laiku sev. Tad iestājas miers. Jāmēģina jau ar 20. decembri tikt projām no tā svētku trakuma, kas apkārt valda saistībā ar Ziemassvētkiem. Vācijā tas ir vēl izteiktāk - jau augustā tiek tirgotas Ziemassvētku preces," apgalvo Iluta, kura arī uzsver, ka mūsdienās svētki tiek pārāk komercializēti.

"Pats svarīgākais jau ir ģimene un tas, kāpēc mēs šeit esam un kāpēc svētki tiek svinēti," atgādina Iluta.

"Pirms svētkiem ir jārod miers sev, " novēl Iluta. Viņa iesaka pārējiem koncentrēties un veltīt laiku sev, kā arī saviem mīļajiem. Iluta iesaka kopā uzcept svētku piparkūkas vai cepumiņus, kas spēs dot svētku sajūtu, kā arī doties pastaigās ģimenes lokā. "Pats svarīgākais jau ir ģimene un tas, kāpēc mēs šeit esam un kāpēc svētki tiek svinēti," atgādina Iluta.

Tags

Ziemassvētki Ziemassvētku eglīte Ziemassvētku vecītis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form