Foto: Shutterstock
Deniss Barteckis turpina savu eksperimentu – mēnesi iztikt, ēšanai dienā tērējot divus eiro. Trešajā eksperimenta nedēļā Deniss vāra kāpostu zupu un plovu, kā arī nonāk pie secinājuma: teorētiski tā ēst var arī ikdienā, galvenais ir cilvēka spēja pielāgoties.

Klāt nākamā eksperimenta nedēļa, kas nozīmē – atkal jāpēta reklāmas bukletus (tomēr kaut kāda jēga tiem ir), jāsastāda ēdienkarte turpmākajām septiņām dienām, jāizveido iepirkumu saraksts un jādodas pa veikaliem. Viss, kā parasti.

Dodamies apgaitā pa veikaliem. Pirmais, kas nepieciešams, ir pamatēdiena galvenā sastāvdaļa – gaļa. Tas ir viens no dārgākajiem produktiem manā iepirkumu grozā. Šoreiz izvēlos cūkgaļu. Jā, iespējams, no pareiza uztura viedokļa cūkgaļa nav vērtīgākais produkts, tomēr es nolēmu gatavot plovu. Vistas plovs galu galā nebūs tas. Groziņā nonāk arī rīsi – paldies, akcija!

Paņemu arī vistas škiņķīšus, burkānus, kartupeļus, sīpolus, kāpostus – būs zupa. Burkāni un sīpoli būs nepieciešami arī plovam. Grozā nonāk arī auzu pārslas – brokastīm. Starp citu, no pagājušās nedēļas mājās ir vēl trīsgraudu pārslas. Salātiem izvēlos jaunos kāpostus, redīsu bunti, gurķi. Beidzot iegādājos arī augu eļļu – vislētāko. Varu atļauties arī desmit olas un biezpiena iepakojumu. Lūk, viss pirkumu saraksts:

  • Cūkgaļas šķiņķis 3,84 (1,2 kg)
  • Vistas šķiņķīši 0,80 (0,5 kg)
  • Auzu pārslas 0,47 (0,5 kg)
  • Rīsi 0,99 (1 kg)
  • Svaigi burkāni 0,70 (2 kg)
  • Svaigi kāposti 0,40 (1 kg)
  • Jaunie kāposti 0,69 (1 kg)
  • Svaigs gurķis 0,47 (0,3 kg)
  • Redīsi 0,35 (1 bunte)
  • Sīpoli 0,35 (1 kg)
  • Kartupeļi 0,25 (1 kg)
  • Olas 0,89 (10 gab.)
  • Augu eļļa 1,39 (1 litrs)
  • Biezpiens 1,40 (0,4 kg)
  • Paniņas 0,98 (2 litri)
  • Garšviela plovam 0,49

Kopā: 14,11 eiro

No pagājušās nedēļas mājās atlikušie produkti: gandrīz puspaciņa trīsgraudu pārslu, zirņi – nedaudz zem puskilograma, divas porcijas kaltētu jūras kāpostu, kafija, sāls.

Foto: LETA

Diemžēl joprojām nevaru stāvēt pie plīts katru dienu, tādēļ, kā ierasts, ēdienkartes galvenās pozīcijas gatavoju uzreiz visai nedēļai. Vispirms – kāpostu zupa. Novāra vistas šķiņķīšus, gaļu atdala no kauliem un saplucina. Buljonā liek rīvētus burkānus un sīpolu, kubiņos sagrieztus kartupeļus. Visu vāra, beigās pievieno kāpostus. Sāls un garšvielas – pēc garšas.

Rezultātā iegūstam sešus litrus zupas, kas izmaksā tikpat, cik tase kafijas, piemēram, tajā pašā "Narvesen" – 1,60 eiro. Seši litri – tās ir 24 standarta porcijas. Viena zupas šķīvja pašizmaksa – 6 centi.

Vāru arī plovu. Cik labi, ka ir multikatls un tam pievienotā recepšu grāmata – atliek vien sagatavot produktus un pildīt instrukcijas norādījumus. Tātad: ielejam augu eļļu, beram katlā kubiņos sagrieztus burkānus. Daudz burkānu. Pievienojam atlikušos sīpolus un visu apcepam. Liekam katlā sagrieztu gaļu, apcepam arī to. Pievienojam rīsus, ūdeni, sāli, plova garšvielu. Ieslēdzam plova režīmu. Gaidām. Galu galā iegūstam piecus litrus plova, kas izmaksājis mazāk par sešiem eiro. Tās ir aptuveni 15 standarta porcijas, kas katra izmaksā vien 40 centus.

Nedēļas ēdienkarte izskatās šādi:

  1. Brokastis — auzu pārslu vai trīsgraudu pārslu putra, kafija, glāze paniņu.
  2. Pusdienas — zupa.
  3. Otrās pusdienas — plovs ar kāpostu salātiem, redīsiem, gurķi.
  4. Vakariņas — ola, biezpiens.

Lai cik rupji tas neskanētu, tomēr mēdz teikt, ka cilvēks ir sliktāks par cūku – viņš pierod pie visa, pielāgojas apstākļiem, mīmikrē. Tādēļ kaut kāda iknedēļas vienveidība man nekādu diskomfortu nerada. No rītiem – putra, paniņas, kafija, vēlāk pa dienu – zupa, plovs ar kāpostu salātiem, vakaros – biezpiens un vēršacs. Priecājos, ka nopirku eļļu! Ēdu ar apetīti, nav nekādas bada sajūtas. Plovs ir labs, multikatls pilnīgi noteikti ir noderīga ierīce.

Neredzu jēgu aprakstīt katru dienu – ēšanas ziņā tās praktiski neatšķiras. Izcelšu vien atsevišķus momentus. Trešdien nolēmu dažādot savas brokastis un izmantot recepti, ko man ieteica kāds "Delfi" lasītājs komentārā pie raksta. Pagatavoju auzu pārslu plāceņus. Recepte bija šāda: glāzi auzu pārslu aplej ar karstu ūdeni (garšai pievieno vistas buljona kubiņu), uzbriedina. Nospiež lieko šķidrumu, pievieno vienu olu, visu samaisa un cep. Tika solīts, ka "vēl neviens nav uzminējis, ka šie plāceņi ir no auzu pārslām". Nācās iet uz veikalu pēc vistas buljona kubiņiem. Jā, es zinu, ka tā ir "inde", tomēr reizēm taču var. Nācās papildus iztērēt 40 centus no nedēļas budžeta, kas nozīmē, ka nākamai nedēļai atliks mazāk.

Sacīts, darīts, pagatavoju! Nē, draugi, šis ēdiens nav man. Protams, paldies par padomu, bet nē. Es turpināšu no rītiem ēst klasisko putru.

Visas dienas ēšanas dienā ir vienveidīgas. Gribētos uzsvērt neticamo – pazuda vēlme pēc saldumiem, kas iepriekšējā nedēļā mani nepameta. Pazuda pavisam. Trešajā eksperimenta nedēļā es sāku saprast, ka principā šādi varētu ēst vienmēr. Jā, tas nav pārāk aizraujoši, jā, kaut kāda gastronomiskā bauda ir tikai jaunās ēdienkartes pirmajā dienā, turpmākajās dienās ēšana ir mehāniska darbība. Tomēr izsalkuma nav.

Produktu atlikums trešās nedēļas beigās: trīsgraudu pārslas – pāris ēdienreizēm, zirņi – nedaudz mazāk par puskilogramu, 2 porcijas kaltētu jūras kāpostu, kafija, garšvielas, augu eļļa, sāls.

Tāpat kā iepriekšējās nedēļās, es vēlos lasīt jūsu komentārus un padomus. Izskatās, ka komentētāji sadalījušies divās nometnēs. Vieni nespēj saprast, kā var iztikt ar šādu summu un manis izvēlētos produktus uzskata par draņķiem. Otri pieņem, ka iztikt iespējams arī par mazāku summu. Mums tik tiešām ir ļoti izteikta sociālā nevienlīdzība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!