Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Publicitātes foto

Ar atbildību un vēsu prātu – ‘Maxima’ labo darbu recepte

Raksts tapis sadarbībā ar “Maxima Latvija”

“Zeltu pārbauda ugunī, cilvēku – grūtībās,” vēsta tautas paruna, un to pierāda arī šī stāsta varones – “Maxima Latvija” darbinieces Veronika Janovska un Linda Einika. Viņu pieredze, pielāgojoties jaunajiem darba un dzīves apstākļiem, kalpo par uzskatāmu piemēru, ka grūtības nebūt nenozīmē pasaules galu. Gluži pretēji – kopīgiem spēkiem iespējams pārvarēt teju jebkurus pārbaudījumus, gūstot no tā arī gandarījumu un jaunas atziņas.

Veronika ir maiņas vadītāja Stūrmaņu ielas 29 veikalā, kur viņas darba pienākumi ir gādāt par tīrību un kārtību tirdzniecības zālē, pārliecināties, ka plauktos netrūkst preču, un sekot līdzi darbinieku disciplīnai – viņas pārziņā ir aptuveni 20 cilvēku liela komanda. Tiesa, līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu ikdienas darbs bija jāpārstrukturē – sākot no higiēnas prasībām, kas jāievēro visiem darbiniekiem, un beidzot ar regulāru atgādināšanu pircējiem par distances ievērošanu.

Vaicāta, vai paši kolektīvā uzreiz spēja bez stresa pieņemt jaunos spēles noteikumus, Veronika atbild apstiprinoši: “Lielākā daļa, kādi 85–90%, saprata, kas un kāpēc ir jādara, jo uz spēles likta pašu veselība. Mēs tomēr strādājam sfērā, kur neizbēgami ir jāsaskaras ar cilvēkiem, – tāpat kā mediķi un policisti. Esam riska grupā. Mēs varam saslimt, tāpēc attieksme ir saprotoša un atbildīga.”

Nu, kad pastiprinātas drošības pasākumos aizvadīts mēnesis un sabiedrība ir adaptējusies, beidzot var nedaudz uzelpot, jo darba intensitāte iegājusi normālās sliedēs. “Sākumā darba bija nenormāli daudz. Pirmajās dienās cilvēki izpirka visu. No plauktiem zibenīgā ātrumā pazuda griķi, rīsi, putraimi, saldētā produkcija, “roltoni”, konservi un arī saldumi,” atminas Veronika. Šobrīd iepirkšanās paradumi ir krietni vien pamainījušies – panikas un kādu konkrētu produktu masveida izpirkšanas vairs nav, taču arvien vairāk cilvēku iepērkas pārdomāti un ilgākam laikam.

Viņa atzīst, ka pirmās divas nedēļas bija emocionāli smagas: “Tu redzi to produktu daudzumu, ko cilvēki izpērk, un saproti, ka šī gluži nav parasta situācija. Notiek kaut kas ļoti nopietns. Ļoti palīdzēja kolēģu atbalsts. Tas, kam mēs esam izgājuši cauri, mūs ir ļoti saliedējis. Mēs esam stiprs kolektīvs, kur cits citam palīdz. Ja tā nebūtu, tad ar milzīgo darba apjomu nebūtu tikuši galā.”

Šī pieredze Veronikai likusi atskārst, ka viņa ir daudz izturīgāka, nekā līdz šim bija domājusi: “To arī kolektīvā visi saprata, ka esam ļoti stipri. Kad nolaižas rokas, kāds vienmēr uzmundrina, ka tas tikai uz brīdi, ka viss pāries. Tas arī ir pats galvenais – neļauties panikai un nenokārt galvu. Ar vēsu prātu jāapzinās, ka no situācijas nevar izbēgt – kas notiek, tas notiek. Mums atliek darīt to, kas ir mūsu spēkos, – neradīt lieku stresu un mazāk iet cilvēkos. Ir jāapzinās sava atbildība, jo šoreiz runa nav tikai par tevi pašu, bet par nepieciešamību rūpēties par citiem,” uzskata Veronika.

No darba brīvajā laikā Veronika bez īpašas vajadzības no mājām ārā neiet – lasa grāmatas un skatās filmas. “

Protams, suns ārā ir jāved, bet šašlika cepšana un ballītes ar draugiem pagaidīs. Tas šobrīd nav galvenais. Prioritāte ir veselība – sava, tuvinieku, kolektīva. Draugiem var piezvanīt – mūsdienās nav nekādu problēmu sazināties. Sociālie tīkli, video zvani, ir taču 21. gadsimts! Veronika Janovska

Savukārt Linda ir maiņas vecākā kulinārijas cehā, kur top “Meistara markas” produkcija, un ikdienā organizē darbu aptuveni 40 cilvēku lielai komandai. Darbs nodaļā, kur tiek gatavots ēdiens, arī pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas paredzēja ļoti konkrētu higiēnas prasību ievērošanu – vienmēr ir strādāts speciālās cepurēs un cimdos un regulāri dezinficētas darba virsmas, bet nu tam visam klāt nākušas arī sejas maskas, kuras tiek mainītas ik pēc 3–4 stundām.

“Pabeidzot vienu darbu, mēs dezinficējam visas virsmas, mainām cimdus, pirms tam rokas rūpīgi nomazgājot un dezinficējot. Tāpat ievērojam noteikto divu metru distanci – brīdinošās uzlīmes ir arī virtuvē,” stāsta Linda.

Atbildīgs pienākums, kas sniedz lielu gandarījumu, ir ikdienas bezmaksas maltīšu piegādāšana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem, ko “Maxima” uzsāka pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas. “Uz mediķu pleciem šobrīd gulstas ļoti daudz, un bez viņiem mēs nevaram. Tāpēc ir prieks, ka varam šādi atbalstīt un palīdzēt, jo ikviens var nonākt situācijā, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība,” atklāj Linda.

Un labie darbi nepaliek nepamanīti – pirms Lieldienām saņemta pateicības vēstule no mediķiem, kuri saka paldies par atbalstu, novēl priecīgas Lieldienas un, protams, veselību un izturību. “Kopā mēs to varēsim, kopā mēs esam spēks!” teikts vēstulē.

Linda atklāj, ka pielāgošanās jaunajiem darba apstākļiem noritējusi bez sarežģījumiem, jo atbalsts ir gan no vadības, gan kolēģiem – visiem ir skaidrs, kas un kāpēc ir jādara. Ar līdzīgu racionālu un mierpilnu attieksmi Linda kopā ar ģimeni jaunajiem apstākļiem pielāgojusies arī ārpus darba – dzīve nav sabrukusi un turpina iet uz priekšu, tikai citādā režīmā.

“Šobrīd mēs darām to, kas ir jādara, lai pasargātu paši sevi un cits citu. Agrāk mēdzām ar ģimeni vismaz reizi mēnesī aiziet uz kafejnīcu vai labā laikā aizbraukt atpūsties, piemēram, uz kādu viesu namu, kas pagaidām iet secen. Tā kā mūsu dzīvoklis atrodas netālu no ezera, tagad biežāk ejam ārā pastaigāties. Reizēm vakaros spēlējam spēles. Vīrs katru vakaru brauc ar riteni, dēls ar skrejriteni,” ģimenes ikdienu ieskicē Linda.

Arī pastiprinātā higiēnas ievērošana ikdienā nevienam problēmas nesagādā un visiem mājiniekiem bez atgādināšanas kļuvusi par paradumu: “Roku mazgāšana un dezinfekcija jau kļuvusi par rituālu – pirmais, ko izdari, kad atnāc mājās, – ej pie izlietnes un dūšīgi mazgā rokas!” (smejas)

Vaicāta, kāda ir Lindas recepte, ko viņa ieteiktu citiem vēsa prāta un mierīgas sirds saglabāšanai, viņa atbild: “Es vienmēr saku gan sev, gan kolēģiem – labāk šādi, nekā nekā. Ja mēs darīsim visu pareizi un sekosim līdzi, interesēsimies un pasargāsim sevi, tad arī viss būs labi. Vienkārši jābūt atbildīgākiem. Ja ir noteikts sēdēt divas nedēļas karantīnā, tad ir jāsēž."

Šobrīd vairāk nekā jebkad ir jāsaprot, ka tu neesi viens šai pasaulē, ka tev ir atbildība pret citiem cilvēkiem. Linda Einika

Rakstu sērijas ''Paldies varoņiem'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.