Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Foto: Shutterstock

Būtiski runāt ne tikai par fizisko, bet arī garīgo higiēnu

Viena no profesijām, kas ārkārtas situācijā ieguvusi teju supervaroņa statusu, ir mediķis, kurš savus pienākumus nevar pildīt attālinātā režīmā – darbs ar pacientiem arvien norit tikai klātienē, turklāt ievērojot stingrus drošības pasākumus. Kā mainījusies medicīnas personāla ikdiena, ar ko nākas saskarties un kas jāņem vērā, lai šo periodu pārdzīvotu, saglabājot gan fizisko, gan garīgo veselību, sarunā atklāja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) infektoloģijas nodaļas virsārste Liene Smane.

“Darbs notiek iepriekšējā darba stundu režīmā, jo esam akūtā nodaļa. Tas nozīmē, ka ārsti šeit atrodas katru dienu, strādājam arī sestdienās un svētdienās. Taču, protams, mūsu darba ikdiena ir mainījusies, jo jāpielāgojas jauniem un līdz galam neparedzamiem apstākļiem. Visiem darbiniekiem ir jāpielāgojas jaunai darba organizācijai, jāievēro sociālā distancēšanās, sapulces notiek attālināti, kā rezultātā visi pilnveidojam savas digitālās prasmes. Taču, ņemot vērā, ka esam infekcijas nodaļa, mums šī pielāgošanās īpašus sarežģījumus neradīja. Šeit strādājošie speciālisti saprot, kādi piesardzības pasākumi un kāpēc jāievēro, jo pirms šīs ir bijušas arī citas infekcijas. Bet, protams, ja runājam par Covid-19, piesardzības pasākumi ir daudz stingrāki,” ikdienas situāciju slimnīcā ieskicē virsārste.

Tā kā ārkārtas situācija un pandēmija nav vis ierasti rutīnas pasākumi, visam medicīnas personālam nu jābūt nepārtrauktā modrībā, jo informācijas ir daudz, turklāt tā katru dienu mainās un tiek papildināta. 

Šī infekcija ir jauna un nav līdz galam izpētīta, tāpēc to ir grūti paredzēt. Ir jābūt uzmanīgam. Liene Smane

"Ikdienā ir jāseko līdzi zinātniskām un uz pierādījumiem balstītām publikācijām, kas katru dienu pienāk no pasaules vadošajiem infektologiem, daudz jālasa. Pagaidām nav skaidrs, kādu iespaidu uz cilvēka veselību šis vīruss var atstāt un vai vispār atstās. Zinām galvenos pārnešanas ceļus, zinām klīnisko ainu gan bērniem, gan pieaugušajiem, infekcijas ārstēšanu u. c. Bērniem šī infekcija lielākoties izpaužas viegli – ir tikai daži smagāki gadījumi, kad nepieciešama stacionēšana,” atklāj Smane.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) infektoloģijas nodaļas virsārste Liene Smane.

Vaicāta, vai, viņasprāt, sabiedrības attieksme pret drošības pasākumiem ir atbildīga, ārste sniegt viennozīmīgu atbildi vairās: “Cilvēki ir dažādi, un dažāda ir arī viņu izpratne par šo infekciju. Ir, protams, sabiedrības daļa, kura šos noteikumus ievēro ļoti godprātīgi un cītīgi, bet ir arī tādi, kuri to uztver pārāk vieglprātīgi. Arī baiļu līmenis ir individuāls. Kopumā grūti spriest, jo redzu ļoti dažādas tendences. Informācija publiskajā telpā noteikti ir pietiekama un plaša – katru dienu pieejamas jaunas ziņas gan par kontroles pasākumiem, gan par slimības izplatības gaitu. Spriežot pēc SPKC datiem, Perevoščikova kunga (SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs – red.) un Uga Dumpja viedokļa, pagaidām mēs esam nesliktā pozīcijā. Taču vienmēr ir jāpatur prātā, ka šie dati parāda aktuālo situāciju, taču, iespējams, var neliecināt neko par nākotni, tāpēc ir jāturpina piesardzības pasākumi – vīrusa izplatības ierobežošanā tas ir ārkārtīgi svarīgi.”

Daktere Smane uzsver, ka būtiski šobrīd runāt ne tikai par fizisko higiēnu, kas, protams, ir pirmajā vietā, bet arī par garīgo higiēnu – gan medicīnas personālam, gan sabiedrībai kopumā, jo līdz ar ārkārtas situācijas izsludināšanu ir pieaudzis stresa līmenis: “Protams, ir cilvēki, kuri paaugstināto stresu var tolerēt pašu spēkiem, bet diemžēl ir un būs cilvēki, kuriem ir ļoti grūti ar to tikt galā. Tad nu ir jāmeklē iespējas, kā šo garīgo higiēnu veicināt – atrast interneta vidē līdzīgi domājošu cilvēku grupas vai mēģināt socializēties digitāli. Smagākos gadījumos, ko noteikti nevar izslēgt, jāmeklē palīdzība pie speciālistiem – psihologiem, psihoterapeitiem, arī psihiatriem.”

Svarīgi šajā ārkārtas situācijā ir turpināt iespēju robežās ievērot dienas režīmu:

  • sabalansēt darbu ar atpūtu;
  • gādāt par pilnvērtīgu uzturu un miegu
  • neatstāt novārtā kustības. 

Katrs uz stresu reaģē citādi, katram ir savi paradumi, viens pielāgojas vieglāk, cits grūtāk, bet jebkurai situācijai var rast risinājumu. Liene Smane

“Jā, ir slēgti sporta klubi, nav iespējams apmeklēt dejas vai orientēšanās pasākumus, bet fiziskas aktivitātes brīvā dabā, ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, neviens nav aizliedzis. Kāpēc tu nevari iet paskriet kaut kur, kur nav ļaužu pūļa? Vienatnē taču to drīkst, turklāt tas ir arī jādara! Šī ārkārtas situācija nenozīmē, ka tikai jāsēž mājās. Var iet staigāt, ievērojot sociālo distancēšanos, neapmeklējot sabiedriskas vietas, nepulcējoties. Var staigāt, skriet, vingrot mājās – iespējas, kā sevi nodarbināt un kā apiet šo ne tik patīkamo un neierasto situāciju, ir atrodamas. Tas nav neiespējami!” iedrošina ārste.

Ārkārtas stāvoklis neizbēgami ieviesis izmaiņas ne tikai Smanes profesionālajā darbībā, bet arī ārpus darba, kā rezultātā nācies atteikties no daudz kā ierasta. Piemēram, viņa iepērkas tikai internetā un ar piegādi, kā arī netiekas klātienē ar tuviniekiem, jo īpaši ar vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem, kuriem jau ir kādas saslimšanas, lai neradītu lieku apdraudējumu.

“Protams, tas ir grūti, bet šis mēnesis vai divi nav tik ļoti ilgs periods, lai to nevarētu izdarīt. Mums ir jāsargā pašiem sevi un citam cits. Turklāt mēs uzlabojam savas digitālās prasmes – sazvanāmies ar video, lai redzētu cits citu vaigā. Arī tas ir daudz! Agrāk, kad tehnoloģijas nebija tik attīstītas, šādu iespēju nebija. Emocionāliem cilvēkiem, protams, ir grūtāk, bet jebkurā situācijā ir jāatrod pozitīvas lietas,” uzskata Smane.

Visiem ir bailes no nezināmā un krasi mainījusies ikdiena, bet tāpēc nav nemitīgi jāatkārto, ka viss ir slikti. Varbūt ir jāpadomā – kas tajā visā ir arī labs? Kaut vai sarakstīt uz papīra, ja citādi nevar. Un tad paskatīties uz priekšu, kādi ieguvumi mani, pateicoties šai pieredzei, varētu gaidīt nākotnē. Šis ir laiks, lai izvērtētu savas personīgās vērtības. Liene Smane

Vaicāta, kā pati jūtas šajos neierastajos apstākļos, ārste bez vilcināšanās, liekot roku uz sirds, atbild, ka “tiešām pozitīvi”: “Kāpēc es tā saku? Jo darbā man ir skaidrs mērķis, rīcība un vadlīnijas, kā rīkoties, tāpēc arī ārpus darba es saprotu, no kā un kāpēc man ir jāatsakās. Taču es atrodu risinājumus, lai garīgi neciestu. Man kā mediķim prioritāte ir pasargāt sevi, savus tuviniekus, pacientus un sabiedrību kopumā. Un ar šādu izpratni man nav diskomforta, pielāgojoties drošības pasākumiem. Ierobežojumos redzu arī ļoti daudz pozitīvu lietu.”

Pēc tam, kad satiksim sev tuvos cilvēkus, pēc kuriem tik ļoti skumstam, kurus nevaram apskaut un sabučot, daudz vairāk cits citu novērtēsim. Tās tikšanās būs tik skaistas un piepildītas! Liene Smane

Rakstu sērijas ''Paldies varoņiem'' veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, redaktore – Kristīne Melne, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projekta vadītāja – Marta Cīrule, mediju komunikācijas eksperte - Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.