Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas policija biežāk saņem izsaukumus saistībā ar vardarbību ģimenē. Arī Labklājības ministrijā (LM) un krīžu centrā "Skalbes" norāda – pašreizējā situācija ir auglīga zeme vardarbībai ģimenē – un aicina līdzcilvēkus nebūt vienaldzīgiem arī pret vardarbību tepat aiz sienas. Palīdzība krīzes situācijās joprojām ir pieejama, bet, ja cietušais par notikušo nevar paziņot un to nedara arī kaimiņi, tā var būt neaizsniedzama.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

Pagājušā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), atsaucoties uz LM, atklāja, ka ārkārtējās situācijas laikā pieaugusi vardarbība ģimenēs. To apliecina arī statistika. Piemēram, Rīgā ir palielinājies policijas izsaukumu skaits, kas saistīti ar ģimenes konfliktiem, informē Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Viņš norāda, ka laika posmā no 13. februāra līdz 25. martam Rīgas pašvaldības policija devusies uz 174 izsaukumiem par konfliktiem ģimenē, 75 no tiem bijuši pēdējo divu nedēļu laikā. Sadovskis gan piebilst, ka lielākajā daļā gadījumu konflikts atrisinājies pirms policijas ierašanās. Taujāts par to, kas visbiežāk izsauc kārtībsargus, viņš norāda: "Diemžēl neapkopojam atsevišķi statistiku pēc izsaucēja veida, bet parasti izsaucēji ir vai nu konfliktā iesaistītie, vai kaimiņi, kuri ziņo saistībā ar aizdomām par vardarbību blakus dzīvoklī."

Pieaug spriedze un vardarbības riski


Krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" atbalsta tālruņa konsultants Raivo Vilcāns norāda, ka par vardarbības pieaugumu varētu liecināt arī tas, ka, lai arī kopējais zvanu skaits uz tālruni, kas paredzēts noziegumos cietušo konsultēšanai, nav būtiski mainījies, pieaudzis ir to zvanu skaits, kas saistīti ar piedzīvotu vardarbību, bet samazinājies citu zvanu skaits.

Vilcāns norāda: "Vardarbības vispārējos apmērus ir grūti minēt. Ir liels skaits neidentificētu vardarbības gadījumu ģimenē. Mēs saņemam zvanus arī par to, ka vardarbība ir ilgusi 10–15 gadus, bet cilvēks ne reizi nav vērsies policijā vai sociālajā dienestā." Tas nozīmē, ka statistika tikai palīdz nojaust, bet neatspoguļo reālo ainu saistībā ar vardarbību. Pašreizējā situācijā zvanītāji nereti paši saskatot pārmaiņu cēloņus un sekas: "Viņi saka – kopš viņš sēž mājās, ir kļuvis pavisam nekontrolējams," atklāj Vilcāns, "ko tas nozīmē? Iepriekš vardarbība ir bijusi, bet tagad tā ir saasinājusies."

Jāņem vērā, ka katrās attiecībās, arī veselīgās, spriedze pašlaik pieaug. "Ir naudas apstākļi, darba apstākļi, bērni, bažas par veselību, vispār tāds nezināms stāvoklis," spriedzes iemeslus uzskaita Vilcāns. Bet, runājot par attiecībām, kas jau ir bijušas vardarbīgas vai ar risku uz vardarbību, pieaug laiks, kas jāpavada kopā ar varmāku. Tas nozīmē – viņam ir vairāk iespēju rīkoties vardarbīgi. Turklāt jāatceras, ka arī varmāka jūt spriedzes palielināšanos. Izlādēšanās notiek, darot pāri upurim. Ārkārtējās situācijas laikā ir arī lielāks risks, ka upuris kļuvis vēl atkarīgāks no varmākas, piemēram, finansiālo grūtību dēļ. "Upuris nevar aiziet no attiecībām, un viņš to nevar vēl vairāk nekā pirms tam. Attiecīgi varmāka var izmantot bezpalīdzību."

  • Noderīga informācija par trauksmes mazināšanu pandēmijas laikā pieejama šeit.

Vilcāns norāda, ka pašreizējā situācija ir laba augsne vardarbības sākumam un intensitātes kāpumam.

LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa skaidro, ka pašlaik vēl nav pieejama pilnīga statistika par izmaiņām vardarbības pieaugumā pēc ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas. Tomēr no sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir saņemtas indikācijas par to, ka ierobežojumi un jaunie noteikumi rada jaunus vardarbības un ietekmējošo vielu lietošanas riskus. Proti, tie negatīvi ietekmē sabiedrības finansiālo stāvokli, kā arī psiholoģisko un emocionālo labsajūtu. Cilvēki vēršas atbildīgajās institūcijās ar jautājumiem par emocionālo vardarbību un iespējamo rīcību šādā situācijā. Tāpat novērots, ka vecāki paši konstatē, ka šajos apstākļos rodas sarežģījumi tikt galā ar pienākumu un atbildības slogu, arī bērni jūtas apmulsuši un piedzīvo dusmu izvirdumus.

"Krīzes centros ir mērens pieaugums, salīdzinot ar gada sākumu – nav straujš. Tādējādi visi krīzes centri turpina darbu un var uzņemt vēl vairāk klientu, ja būs nepieciešams," piebilst Ozoliņa.

Nepaliec malā, ziņo un palīdzi


Vilcāns izsaka cerību, ka cilvēki, esot mājās, kļūst atbildīgāki un viņiem ir zemāka tolerance pret vardarbību, kas nozīmē – viņi par to ziņo policijai. Viņš aicina ikvienu, kas ir liecinieks vardarbībai, par to ziņot: "Policijai ir iespējas pārtraukt vardarbību. Vai nu tā ir pagaidu tiesiskā aizsardzība, vai varmākas aizvešana uz izolatoru. Ja ir notikusi smaga vardarbība, protams, var ierosināt krimināllietu." Vilcāns atklāj, ka cilvēki bieži neapzinās, cik nopietna problēma ir vardarbība: "Vardarbība noteikti nav akceptējama, jo tā psiholoģiski grauj cilvēku, turklāt tai var būt arī letāls iznākums."

Taujāts par to, kā rīkoties, novērojot vardarbību, Vilcāns atbild – jāzvana policijai. Līdzcilvēkiem tas jādara, jo upuris konflikta laikā, ļoti iespējams, policiju nemaz nevar izsaukt. "Protams, svarīgs ir arī tuvinieku atbalsts. Varbūt ir iespējams patverties pie tuviniekiem vai saņemt cita veida atbalstu. Protams, ja tādu iespēju nav, jāsazinās ar krīžu centriem. Krīžu centri joprojām darbojas. Tajos var būt kaut kādi ierobežojumi, bet tie darbojas. Ārkārtas situācija nav atcēlusi tiesības uz aizsardzību no vardarbības." Tāpat cilvēki var vērsties sociālajā dienestā vai zvanīt uz atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem vai krīžu tālruņiem. Cilvēkiem, kam nav iespēju piezvanīt, pieejams arī atbalsta čats tīmekļvietnē "Cietušajiem.lv".

Krīze ne tikai Latvijā

LM norāda, ka ārkārtējā situācija un ar Covid-19 saistītā spriedze kā vardarbību veicinošs faktors atpazīta arī citur pasaulē. Par to liecina arī informācija starptautiskajā presē. Ozoliņa skaidro, ka citviet, piemēram, Beļģijā un Šveicē, jau ir izveidotas speciālas darba grupas, kurām piesaistīti atbildīgo institūciju pārstāvji, kā arī nevalstiskās organizācijas. Šo darba grupu uzdevums ir koordinēt nepieciešamās darbības ārkārtas situācijā, lai turpinātu sniegt atbalstu vardarbības upuriem, kā arī sniegtu gan finansiālo, gan metodisko atbalstu pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem dienestiem. Tāpat notiek konferences, diskusijas un sanāksmes, lai meklētu risinājumus. Protams, krīžu centri turpina savu darbu arī Covid-19 pandēmijas laikā.

Latvijā pašlaik tiek uzraudzīta krīžu centru noslogotība un paralēli strādāts pie situācijas risinājumiem, ja centri būs pārslogoti, atklāj Ozoliņa. Tāpat pašlaik vardarbības upuriem ir pieejamas attālinātas konsultācijas, ko iepriekš saņemt nebija iespējams. Paralēli notiek darbs ar sociālajiem dienestiem – jau ir izstrādāta un nosūtīta metodika rīcībai ārkārtējās situācijas laikā. Darbu turpina un cietušajiem joprojām atvērti ir krīžu un atbalsta centri, informē LM pārstāve.

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Lasāmgabali Vardarbība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form