Foto: Shutterstock
Rūpes par sevi ietver daudz vairāk kā regulāras fiziskās aktivitātes vai skaistumkopšanas procedūras. Neaizmirsti savā ikdienā ieviest aktivitātes, kas uzlabos arī tavu garīgo veselību.

Pamosties ar mērķi


"Tas, kā iesāksi savu rītu, noteiks "toni" visai atlikušajai dienai," portālam "Healthy" norāda "Seleni" institūta psiholoģe Patrīcija Herteneka. Un viens no veidiem, kā savu dienas sākumu padarīt pēc iespējas tīkamāku, ir koncentrējoties uz nosprausto mērķu un uzdevumu izpildi. Apzināti izvirzot mērķus, tu jutīsi lielāku vēlmi tos sasniegt. Lai sevi papildu motivētu, vari izveidot veicamo uzdevumu sarakstu, pēc tam izsvītrojot katru no izpildītajiem uzdevumiem, kas liks tev justies gandarītai un veiksmīgai.

Izbaudi dabas enerģiju


Pusdienu pārtraukuma pavadīšana svaigā gaisā ir lielisks ieradums, taču ar to vien nepietiek – tev ir jāsajūt dabas spēks visā krāšņumā. Dodies nelielās pastaigās uz mežu vai izveido savu mazdārziņu, kurā pavadīt brīvo laiku. Esot dabā, tu mazini intensīvo spriedzi, ko rada darbs un citi ikdienas pienākumi. 2019. gadā veiktajā pētījumā konstatēts, ka pietiek vien ar piecām minūtēm, kas tiek pavadītas dabā, lai uzlabotu cilvēka garastāvokli un pašapziņu.

Esi fiziski aktīva


Pētījumi vairākkārt ir pierādījuši, ka regulāras fiziskās aktivitātes tikai uzlabo cilvēka veselību un labsajūtu. Daļēji tas notiek tāpēc, ka fizisko aktivitāšu laikā pastiprināti izdalās endorfīns jeb tā sauktais "laimes hormons", kas liek justies pacilātam, laimīgam un atbrīvo mūs no stresa. Lai gūtu rezultātu, nav nepieciešamas intensīvi treniņi – pietiks, ja katru dienu vismaz 30 minūtes vingrosi, pastaigāsies steidzīgā solī vai dosies lēnā skrējienā.

Kārtīgi izgulies


Nav vienas noteiktas formulas tam, cik daudz stundas nepieciešams gulēt, lai cilvēks justos mundrs un spētu strādāt ar produktivitāti. Ja regulāri neesi izgulējusies, tavs ķermenis un prāts būs piekusis, kā rezultātā samazināsies arī tavas darba spējas.

Ieklausies savā ķermenī un centies saprast, cik stundas miega tev ir nepieciešams, lai nākošajā dienā justos mundra. Kad esi atradusi savu ideālo miega daudzumu, pieturies pie tā.

Sagatavojies naktsmieram


Vismaz stundu pirms miega izslēgt visas ierīces (datoru, planšetdatoru un arī viedtālruni), kas izstaro zilo gaismu, ir veselīgs ieradums, kuru katru vakaru piekopt. Un šo stundu, ko vēl pavadīsi nomodā, izmanto, lai garīgi sagatavotos miegam. Klausies iedvesmojošus raidierakstus, meditē vai lasi savas mīļākās grāmatas. Galvenais, lai veiktā aktivitāte palīdz atbrīvoties no stresa, tādejādi palīdzot tev arī vieglāk aizmigt.

Esi pateicīga arī par ikdienišķām lietām


Mums ir tendence apkārtesošās lietas uztver kā pašsaprotamas. Taču tā vietā, lai ikdienā koncentrētos uz negatīvo, velti mirkli, lai pateiktos par pašsaprotamām lietām. Piemēram, par svaigām zemenēm, kuras nopirki tirgū no Latvijas zemniekiem, par siltajiem saules stariem, kas tavus vaigus iekrāso sārtā tonī, par sabiedrisko transportu, kas katru dienu tevi nogādā darbā.
2019. gadā veiktajā pētījumā tika atklāts, ka pateicība cilvēkā veicina laimes un cerības sajūtu. Lai pateikšanās par ikdienišķām lietām kļūtu par ieradumu, blakus datoram vai uz naktsgaldiņa novieto piezīmju blociņu, kur katru rītu vai vakaru pieraksti lietas, par kurām esi pateicīga.

Apstājies ikdienas skrējienā


Mūsu dzīve nereti tiek pavadīta milzīgā skrējienā. Nemitīgā aizņemtība profesionālajā dzīvē bieži mums liek aizmirst par to, cik interesanta un dažāda ir pasaule mums visapkārt. Mācies būt klātesoša un velti laiku, lai ierastās lietas darītu nedaudz citādāk. Piemēram, ķemmē matus vai tīri zobus nevis ar savu vadošo roku, bet otru. Iepazīsti to, cik pasaule ir dažāda, caur sev pierastām un zināmām lietām, vienkārši darot tās no citā veidā.

Iemācies sevi savaldīt


Bieži vien mēs izvirzām nepiepildāmas cerības un gaidas par kāda uzdevuma veikšanu. Un brīžos, kad ārēju iemeslu dēļ iecerētais neizdodas tieši tā, kā biji iepriekš izplānojusi, tu visdrīzāk uz to reaģēsi saasināti, kā rezultātā organismā pastiprināti izdalās stresa hormoni.

Tā vietā, lai uz situācijām reaģētu refleksīvi, piemēram, skaļi nolādētu sastrēgumu vai lēno interneta savienojumu, kas iztraucē plānu veikšanu, dziļi ieelpo un nomierini sevi. Situāciju novērtē mierīgi un racionāli – iemāci sevi nepakļauties stresam.

Izbaudi pieskāriena spēku

Pētījumi ir pierādījuši, ka pat desmit sekunžu ilgs apskāviens izdala mīlestības hormonu oksitocīnu. Ja tev nav neviena, kam fiziski pieskārties, vari savas rokas salikt vienu virs otras vai roku uzlikt sev uz sirds, – tas radīs līdzvērtīgu sajūtu, kā pieskaroties kādam citam.

Neaizmirsti arī par četrkājainajiem draugiem! Kaķa vai suņa glāstīšana vismaz desmit minūtes dienā samazinās stresa hormona kortizola līmeni tavā ķermenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!