Šķiet, daudzi kopš pirmās ārkārtējās situācijas dienas nepacietīgi gaidīja tās atvieglojumus, kas šobrīd spēkā ir jau vairāk nekā nedēļu. Lielākās izmaiņas ir tās, ka, ievērojot divu metru distanci, drīkstam pulcēties grupās līdz 25 cilvēkiem. Ņemot vērā atvieglojumus, daudzi sportotāji nolēmuši atsākt treniņus grupās gan sporta zālēs, gan ārpus telpām. Tomēr ir vērts paturēt prātā, ka skaitlis 25 nebūt nenozīmē pilnīgu drošību. Dodoties ikdienas gaitās, joprojām jāatceras, ka veselība ir pirmajā vietā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Kā liecina vairāki pētījumi un gadījumu, kur ar Covid-19 inficējies liels cilvēku skaits vienlaikus, analīze, ir vietas un aktivitātes, kas mūs pakļauj lielākam riskam. Dziedāšana, kliegšana un spēcīga izelpa, ko cilvēki veic intensīvu sporta nodarbību laikā, riskus palielina. Proti, ja kāds no grupas dalībniekiem ir inficēts, risks, ka inficēsies arī citi, ir daudz, daudz augstāks. Īpaši gadījumos, kad nodarbība notiek telpā. Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis uzsver, ka ierobežojumu mīkstināšana nenozīmē, ka ir obligāti jāizmanto viss, kas ir atļauts. Piemēram, kāpēc sportot telpās, ja to var darīt svaigā gaisā, kur riski veselībai ir ievērojami zemāki?

Intensīva slodze telpās – paaugstināts risks visiem


Infektologs atsaucas uz vairākiem pētījumiem, kas veikti saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Vienā no tiem Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Slimību kontroles un profilakses centrs (SKPC) raksta – 30. aprīlī Dienvidkoreja ziņoja par 10 765 Covid-19 gadījumiem, kur aptuveni 76,2 procenti tika konstatēti Tegu un Kjonsanpukto provincēs. Pirms tam, 25. februārī, Čeonanas pilsētā, kas atrodas aptuveni 200 kilometru attālumā no Tegu, tika konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi. Tika uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, kuras laikā, intervējot koronavīrusa inficētos pacientus, tika noskaidrots, ka visi piedalījušies fitnesa nodarbībās, kas tika rīkotas 15. februārī nacionālā fitnesa deju seminārā. Šajās nodarbībās 27 instruktori vadīja intensīvu četru stundu treniņu. Lai arī nevienam 15. februārī nebija Covid-19 simptomu, pēcāk astoņiem treneriem saslimšanas testi bija pozitīvi. Jāpiemin, ka seši no tiem bija treneri no Čeonanas, bet viens no Tegu.

Līdz 9. martam tika identificēti 112 Covid-19 gadījumi, kas visi bija saistīti ar fitnesa deju nodarbībām 12 dažādos sporta klubos Čeonanā. 82 gadījumi bija ar saslimšanas simptomiem, bet 30 – asimptomātiski. Instruktori ar ļoti viegliem simptomiem, piemēram, klepu, deju nodarbības vadīja vēl vismaz nedēļu pēc 15. februārī notikušā semināra. Jāpiemin, ka instruktori un nodarbību dalībnieki tikās tikai treniņa laikā uz 50 minūtēm un divas reizes nedēļā. Nodarbību dalībniekiem pirmie simptomi parādījās vidēji 3,5 dienu laikā. Lai arī lielākajā daļā gadījumu slimība tika nodota no fitnesa trenera nodarbības dalībniekam, tā pēcāk izplatījās arī ģimenēs un darbavietās.

Situācija ir pietiekami nestabila, pandēmija pasaulē rit pilnā sparā, Latvijā gadījumi ir ģeogrāfiski dažādās vietās... Tas nozīmē, ka mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka viss ir beidzies. Uga Dumpis, infektologs

Grupas ar lielu dalībnieku skaitu, mazas telpas un augstas intensitātes treniņi tiek saukti kā vieni no galvenajiem koronavīrusa izplatību ietekmējošajiem faktoriem. Mitrais un siltais gaiss sporta klubā kopā ar turbulentu tā plūsmu, kas rodas pie intensīvas fiziskās slodzes, var izraisīt blīvāku pilienu (sviedru, siekalu) pārnešanu no viena cilvēka uz otru. Jāuzsver, ka epidemioloģiskās izmeklēšanas ietvaros netika konstatēts neviens Covid-19 saslimšanas gadījums tiem cilvēkiem, kas apmeklēja pilates vai jogu, citiem vārdiem – zemas intensitātes treniņos ir mazāks inficēšanās risks nekā augstas intensitātes.

No pētījuma laikā iegūtajiem rezultātiem izriet – tā kā pastāv liela inficēšanās iespēja ar pilienu palīdzību, nepieciešams maksimāli izvairīties no augstas intensitātes treniņiem slēgtās telpās, kā arī no cilvēku pulcēšanās, pat nelielās grupās.

Mēģinājuma laikā saslimst teju viss koris


Savukārt 10. martā kādā baznīcā Vašingtonā uz 2,5 stundas ilgu kora mēģinājumu sapulcējās 61 cilvēks. Viens no koristiem vēl pirms mēģinājuma trīs dienas cīnījās ar šķietamu saaukstēšanos, kas pēcāk izrādījās Covid-19. Savukārt turpmākajās nedēļās 53 šī paša kora dalībniekiem arī tika konstatēta koronavīrusa saslimšana – trīs no tiem tika hospitalizēti, bet divi nomira, 12. maijā ziņoja ASV SKPC.

Žurnāls "Science" raksta, ka šis nav vienīgais gadījums, tādu ir daudz, un lielākais risks inficēties ir grupās, kas bāzējas iekštelpās, piemēram, baznīcās, restorānos, cietumos, pansionātos, gaļas kombinātos un citur. Dažreiz viens cilvēks inficē desmit citus, savukārt viena grupa infekciju var pārnest uz vairākām citām.

Kristofers Freizers no Oksfordas Universitātes skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc koronavīruss izplatās vairāk nekā citi patogēni, varētu būt tā izplatīšanās veids. Covid-19 galvenokārt izplatās pilienu veidā, kas atsevišķos gadījumos var uzkrāties gaisā, ļaujot vienam cilvēkam inficēt daudzus citus. Tāpat liela loma ir cilvēka organisma īpatnībām – daži, iespējams, atšķirīgas imūnsistēmas dēļ, vairāk un ilgāk pārnēsā dažādus vīrusus.

Tāpat kāds 2019. gadā veikts pētījums atklāja – daži cilvēki runājot ieelpo un izelpo biežāk nekā citi, kur viens no noteicošajiem faktoriem bija balss skaļums. No tā izriet, ka dziedāšanas laikā pastāv lielāks risks izplatīt vīrusu, nekā runājot. Jāpiemin, ka arī cilvēka uzvedībai ir nozīme infekcijas izplatībā – ja tu ļoti daudz socializējies vai reti mazgā rokas, pastāv lielāks risks inficēties vai inficēt citus. Vēl kāds būtisks faktors – iekštelpās ir krietni lielāks risks vīrusu pārnēsāt no viena cilvēka uz otru. Ja iekštelpās tiek dziedāts, bļauts vai intensīvi sportots, inficēšanās risks tikai pieaug.

Divi metri drošību paaugstina, bet negarantē


Taujāts par to, vai minētos pētījumus var attiecināt arī uz situāciju Latvijā, infektologs Uga Dumpis atbild apstiprinoši. Viņš aicina cilvēkus atcerēties, ka skaitlis 25 nenozīmē drošību. Tas ir cilvēku skaits, ko vēl ir iespējams apzināt un izolēt gadījumā, ja kādā no pulcēšanās reizēm cilvēku grupā bijis ar Covid-19 inficētais. Ārsts uzsver, ka tādos gadījumos, kas minēti pētījumos, piemēram, intensīvās sporta nodarbībās vai kora mēģinājumos, inficēšanās risks ir ārkārtīgi augsts arī tad, ja divu metru distance tiek ievērota.

Nav tā, ka 25 kopā nozīmē drošību. Ir ļoti, ļoti jāskatās, un es rekomendētu cilvēkiem sportot ārā. Uga Dumpis, infektologs

"To, ka iekštelpās riski ir augstāki, mēs visu laiku sakām. Tie nav mazinājušies," uzsver Dumpis. Speciālists uzsver, ka sabiedrības vēlme izmantot visas pulcēšanās iespējas, kas ir atļautas, rada milzu riskus. Runājot par sporta nodarbībām, viņš atgādina pētījumos konstatēto – nozīme ir ne tikai tam, kur notiek pulcēšanās, bet arī tam, kāda veida darbības cilvēki veic. "Intensīvs sports telpās ir ārkārtīgi augsts risks," teic Dumpis, "un vispār nodarbības telpās – dejas, pasākumi. Tāpēc no nevajadzīgiem pasākumiem telpās vajadzētu izvairīties. Nevajadzētu momentā izmantot visas likuma iespējas, un jāsaprot, ka cilvēki telpā, kā Korejas gadījumā, var saslimt un viņi riskē."

Speciālists uzsver, ka 25 ir cilvēku skaits, ko iespējams apzināt nepieciešamības gadījumā. "Nav tā, ka 25 kopā nozīmē drošību. Ir ļoti, ļoti jāskatās, un es rekomendētu cilvēkiem sportot ārā." Speciālists norāda, ka īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad sporto vairāki cilvēki kopā. "Ārā vispār ir daudz, daudz drošāk." Dumpis vaicā: vai tiešām cilvēkiem ir jāriskē ar savu veselību tāpēc, ka tas ir atļauts? Viņš norāda, ka, protams, ir cilvēki, kam darba specifika prasa atrasties telpās kopā ar citiem un piedalīties noteiktos pasākumos, bet, rūpējoties par sabiedrības veselību, viņš šādas aktivitātes veikt noteikti neiedrošina.

"Cilvēkiem ir jābūt tiesībām pulcēties," uzsver Dumpis, norādot, ka tam bieži ir pamatoti iemesli. "Cilvēki var tikties, bet nevajag izmantot atvieglojumus ļaunprātīgi. Vai ir vērts riskēt ar savu un citu veselību? Pateikt, ka tas ir droši, nevar neviens."

Taujāts par to, vai ar divu metru distanci telpās pietiek un vai tā samazina risku inficēties vai neapzināti izplatīt infekciju, Dumpis atbild: "Divi metri risku samazina, bet intensīva sporta vai dziedāšanas, piemēram, kora mēģinājuma, laikā ar to varētu būt nepietiekami." Viņš to skaidro ar nelielas aerosolizācijas iespējamību, ko izraisa bļaušana, dziedāšana, sportošana. Tāpat speciālists vērš uzmanību tam, ka kustību laikā ne vienmēr izdodas noturēt divu metru distanci. "Es gan nesaku, ka tas vispār nav iespējams. Tas, protams, nebūtu atļauts, ja tiktu uzskatīts, ka tas ir absolūti nedroši." Kā vēl vienu piemēru, kas saistās ar milzu riskiem, viņš min bērnu ballītes telpās.

Nekas vēl nav beidzies


"Drošību nav iespējams pilnībā garantēt, un cilvēkiem ir jāsaprot, kādiem riskiem viņi sevi pakļauj," uzsver infektologs, norādot, ka īpaši uzmanīgiem jābūt vietās, kur notiek cilvēku kustība. Viņš piebilst, ka, piemēram, eksāmenā vai koncertā, kur tiek ievērota distance un cilvēki savu vietu neatstāj, riski ir ievērojami zemāki. Tāpat divu metru distancei vajadzētu būt pietiekamai arī birojā.

Tagad, kad ļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem, tiek prasīts vēl vairāk samazināt ierobežojumus, lai pulcēties varētu 50, 100 vai pat 500 cilvēku. "Absolūti neizprotama vēlme telpās organizēt kaut ko lielāku," pašreizējo situāciju raksturo Dumpis, "un, ja tas būs kaut kas lielāks, būs daudz grūtāk saprast, kurš ar kuru ir runājis, kurš kuram ir blakus sēdējis."

Divi metri risku samazina, bet intensīva sporta vai dziedāšanas, piemēram, kora mēģinājuma, laikā ar to varētu būt nepietiekami. Uga Dumpis, infektologs

"Situācija ir pietiekami nestabila, pandēmija pasaulē rit pilnā sparā, Latvijā gadījumi ir ģeogrāfiski dažādās vietās... Tas nozīmē, ka mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka viss ir beidzies. Ja divas nedēļas Latvijā nebūtu neviena Covid-19 gadījuma, varētu runāt citādi. Ir gadījumi dažādās vietās, kas nozīmē – vīruss cirkulē sabiedrībā un jebkura pulcēšanās ir riskanta. Cilvēkiem tas ir jāsaprot, un īpaši tas attiecas uz pulcēšanos telpās."

Dumpis uzsver, ka viņš neapgalvo, ka cilvēki nedrīkst sportot. "Ir milzīgi sporta klubi, kur var izvietoties. Jāsaprot, ka atvieglojumi nebija domāti, lai cilvēki mestos tos izmantot." Speciālists uzskata, ka cilvēki līdz galam neizprot, kāpēc noteikti dažāda veida ierobežojumi. "Cilvēki var tikties, un radinieki var tikties, ārā pasēdēt distancējoties. Ir daudz un dažādi iemesli, kur cilvēkiem vajadzētu satikties, izvērtējot riskus. Tāpēc šādi atvieglojumi ir pieņemti."

"Nav mums tādu uzliesmojumu, bet būs, ja šādi notiks," cilvēku vēlmi maksimāli izmantot pulcēšanās iespējas un atrast veidus, kā pārkāpt noteikumus, komentē Dumpis.

Sportotāju pieredze dažāda


"Ikdienā esmu diezgan aktīva sportotāja, tāpēc loģiski, ka ziņa par iespēju atkal apmeklēt sporta zāli mani iepriecināja. Biju noilgojusies pēc grupu nodarbībām," atklāj Santa. Tiesa, pēc pirmajiem treniņiem viņa sapratusi, ka nebūt nejūtas tik droši, kā būtu gribējusi, tāpēc nolēmusi dot priekšroku grupu nodarbībām ārpus telpām, rūpīgi izvērtēt, cik liela ir zāle, ja apmeklēs nodarbības telpās. Sieviete piebilst, ka nav bijusi nodarbībā, kur divu metru distance netiktu ievērota, bet esot tik ļoti atradusi no cilvēku tuvuma, ka ērti jūtas tad, ja citi cilvēki treniņā ir vismaz trīs vai četru metru attālumā.

"Es nevarētu sūdzēties par to, kā tiek organizēta klubu darbība, vismaz tur, kur esmu bijusi pati vai kur dodas mani draugi. Treniņa laikā treneri atgādina par distanci un nepieciešamību dezinficēt inventāru. Problēma reizēm ir citi sportotāji, kas pirms un pēc nodarbības pamanās pienākt tuvu klāt, dodoties garām. Īpaši brīžos, kad jādodas pēc inventāra. Vai tiešām tās dažas sekundes nevar pagaidīt? Es parasti esmu pēdējā, kas iziet no zāles, jo negribu drūzmēties pie dezinfekcijas līdzekļiem. Labāk pagaidu, kad visi ir tikuši galā ar savu inventāru, un tikai tad ķeros klāt savam. Tāpat neizmantoju klubu tualeti un dušu. Labāk nomazgājos mājās, jo ģērbtuvēs, dušās, kā arī pie tualetēm distanci ir grūtāk ievērot. Tāpat ļoti neērtas situācijas pirms un pēc treniņa ir tad, ja satieku kādu paziņu, kam man nākas atgādināt, lai nenāk tik tuvu, jo varam mierīgi parunāties arī no attāluma. Īpaši, ja cilvēks neliekas dzirdam manu aizrādījumu."

"Es daudz laika pavadu stadionā. Kad vēl nebija atvieglojumu un atļauts trenēties līdz 25 cilvēkiem, stadiona apsargi ļoti stingri sekoja līdzi, vai cilvēki nāk pa vienam vai pāros," stāsta Krista, kas ārkārtējās situācijas laikā svaigā gaisā trenējas regulāri. "Ja trenēties ieradās vairāki pāri, apsargi vēl uzmanīgāk sekoja līdzi, vai nenotiek kāda pulcēšanās, – lielāko uzmanību pievērsa tiem, kas spēlēja futbolu, bet skrējējus un citus vingrotājus tik ļoti neuzmanīja. Arī es tobrīd trenējos kopā ar septiņām meitenēm (kopā bijām astoņas), bet, protams, ar labu distanci vienai no otras.

Tagad, kad treniņi var atsākties, bija tāda situācija, ka uz laukuma bijām divas futbola treniņu grupas – kopā ap 40 cilvēkiem. Apsargi neko neteica, bet tas, iespējams, tāpēc, ka mēs normāli varējām sadalīt laukumu un ievērot divu metru distanci. Šķiet, ka šobrīd, kad ir atvieglojumi, ja apsargs redz, ka grupai ir treneris, daudz uzmanības norisei nepievērš. Visgrūtāk ir treneriem, it īpaši cieša kontakta sportā, taču mums visu laiku atgādināja par distances ievērošanu.

Ir bariņi, kas nāk un trenējas bez trenera. Ja viņi tobrīd ir vienīgā grupa stadionā, apsargi tam pievērš pastiprinātu uzmanību, bet, ja kaut kur blakus treniņu vada treneris, atsevišķajai grupiņai tik ļoti neseko līdzi. Taču, jā, lielākoties skatās līdzi treniņu norisei, arī pašvaldības policija salīdzinoši bieži atbrauc, jo cilvēki ziņo par to, kas stadionā notiek."

Savukārt Aiga ir iecienījusi treniņus trenažieru zālē un stāsta, ka savā sporta klubā vēl nav novērojusi īpašu sportot gribētāju pieplūdumu. "Manā sporta klubā šobrīd iespējams doties uz zāli, iepriekš reģistrējoties, kur maksimālais trenēties gribētāju skaits ir 25. Treniņa ilgums nevar pārsniegt stundu, kā arī tu zālē nevari ierasties agrāk par 15 minūtes pirms pieteiktā laika – ja ieradīsies ātrāk, būs jāgaida rindā. Garderobē katrs piektais skapītis ir brīvs, lai cilvēki viens otram neģērbtos blakus. Tāpat darbs tiek organizēts tā, lai grupu nodarbību dalībnieki un sporta zāles apmeklētāji nesatiktos un nedrūzmētos.

Ir nodrošināts, lai būtu pietiekami daudz dezinfekcijas līdzekļu, ar ko notīrīt inventāru, par ko arī ik pa laikam atgādina skaļruņos. Ir cilvēki, kas nāk ar saviem dvielīšiem un klāj tos uz trenažieriem. Ja runājam par atmosfēru sporta zālē, tad šķiet, ka visi ļoti respektē ierobežojumus – ievēro divu metru distanci un nedrūzmējas, ko palīdz izdarīt šobrīd pa visu telpu izkliedētais inventārs.

Esmu novērojusi, ka sporta zālē notiek arī privātie treniņi, taču nemāku teikt, vai trenerus un citus darbiniekus klubs ieskaita atļautajos 25 cilvēkos vai nē. Varu arī teikt, ka vismaz manā sporta zālē vēl nevar novērot, ka cilvēki ļoti rautos uz treniņiem. Domāju, ka daudzi arī ir iemācījušies sportot mājās, tāpēc nav tik liela vajadzība pēc trenažieru zāles."

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Uga Dumpis Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Lasāmgabali Fitness Infekciju slimības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form