"Ja to būtu viegli izdarīt, tad visi jau to būtu izdarījuši," uz jautājumu par to, kā pārtraukt vardarbību pret sevi, atbild klīniskā psiholoģe Marija Ābeltiņa. "Tas prasa diezgan lielu piepūli. Un milzu drosmi, un arī lielu atbalstu."

Jau vairākas nedēļas kopā ar krīžu centru "Skalbes" rubrikā ""Viņa" skaidro" apskatām dažādus jautājumus, kas saistīti ar vardarbību. Šoreiz pievēršamies jautājumam, kā izrauties no vardarbīgu attiecību slazda. To izdarīt nebūt nav vienkārši, un nereti pat visstiprākie cilvēki atkal un atkal ļaujas varmākas uzbrukumiem. Par to, kāpēc pārtraukt vardarbību ir tik grūti, lasi šajā rakstā.

Vardarbība ir cikliska parādība, kas darbojas līdzīgi spirālei, kas vijas uz leju, jo, par spīti labajiem brīžiem, situācija kļūst arvien sliktāka un sliktāka. "Tad arī atgriešanās ļoti bieži notiek pa tādu spirāli," skaidro Ābeltiņa. Viņa norāda, ka, esot vardarbīgās attiecībās, pirmais solis ir tās pārtraukt: "Atpazīt un atzīties sev, ka es esmu iekļuvusi šajā slazdā." Nereti notiekošo no ārpuses ir vieglāk pamanīt. Esot vardarbīgās attiecībās, pašam saskatīt problēmu var būt sarežģīti.

"Ir ļoti svarīgi saglabāt kontaktus, saglabāt draudzības, saglabāt radnieciskās saites ar māsīcām, ar brālēniem, ar citiem radiniekiem, ar vecākiem," uzsver speciāliste. Viņa norāda, ka līdzcilvēki var palīdzēt saprast, ka situācija, kurā esi nokļuvusi, nav normāla. Tāpat viņi var sniegt atbalstu, aizejot no vardarbīgām attiecībām. Varmāka ļoti bieži cenšas izolēt savu upuri no apkārtējiem. Viņa interesēs ir panākt, ka upurim pazūd kontakti ar cilvēkiem, kas varētu palīdzēt.

"Labi draugi var pārprasīt, kas notiek, un tas var būt tas pirmais solis," teic Ābeltiņa, piebilstot, ka ļoti noderīga var izrādīties arī informācija publiskajā telpā. "Kad tas jau ir ieraudzīts, tad var domāt un tas ir nākamais etaps – kā iziet no šīm attiecībām." Speciāliste uzsver, ka realitātē tas mirklis, kad cilvēks mēģina aiziet no vardarbīgām attiecībām, var būt ļoti bīstams. "Viņš dažkārt ir bīstams dzīvībai."

Pirms mēģināt atstāt vardarbīgu partneri, ir jāveic sagatavošanās darbi. Tajos var nākties iesaistīt citus cilvēkus, piemēram, kaimiņus vai vienkārši līdzcilvēkus. Palīdzēt var arī dažādas iestādes. Ir jāspēj paredzēt un nodrošināt to brīdi, kad patiešām ir iespējams aiziet. "Ja ir iesaistīti bērni, tad tas, protams, prasa vēl papildu sagatavošanos," piebilst Ābeltiņa.

Speciālisti iesaka sagatavot plānu līdz sīkākajai detaļai – pārliecināties, ka ir zināms precīzs aiziešanas brīdis, atrasti dokumenti, atslēgas un citas svarīgas lietas. "Pat drošības soma dažreiz, kas ir jau sakravāta un aiznesta, piemēram, pase un dokumenti vairs glabājas mājās." Ābeltiņa norāda, ka sieviete vai vīrietis, kas cieš no vardarbības, parasti spēj izvērtēt to, cik bīstams ir vardarbīgais partneris.

"Šajā gadījumā pašvērtējums patiešām ir viena no izšķirošākajām lietām. Bieži vien sievietes teic, ka viņām vajag atgūt nedaudz pašvērtējuma, ticību sev, ticību tam, ka es arī esmu cilvēks, ka es arī esmu pelnījusi normālu attieksmi," vilcināšanos nenosodīt aicina speciāliste. Viņa piebilst, ka atbrīvošanās no vardarbīgas vides bieži notiek ar vairākiem mēģinājumiem.

Ābeltiņa gan iedrošina nenobīties, jo pretējā gadījumā nekas nemainīsies: "Ja mēs sāksim to ceļojumu, pat ja tas šķiet tik tāls, bet, ja mēs sāksim iet pa vienam solim, mēs noteikti tur nonāksim. Ja mēs lūgsim palīdzību, tad ir vēl lielāka iespēja, ka mēs tur nokļūsim un varēsim piedzīvot, ka, apkārti ir jauki cilvēki, jauki vīrieši, ir jaukas sievietes, kas spēj būt cilvēcīgi un spēj veidot attiecības tādā sakarīgā veidā."

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes". Centrs piedāvā palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un citām krīzes situācijā nonākušām personām. Ja arī tu vēlies sniegt atbalstu šo mērķu realizēšanai, šeit var uzzināt, kā to izdarīt. Biedrības mājaslapā pieejama arī informācija par to, kur saņemt palīdzību krīzes situācijās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!