Foto: Privātais arhīvs
Dārtai Vītolai ir 32 gadi, un viņa ir izteikta optimiste. Raugoties uz jauno sievieti, var rasties priekšstats, ka viss ir kārtībā – viņa ir skaista, smaidīga, enerģiska un jautra. Šķiet, jau kopš bērnības Dārta smeļas enerģiju no kāda neredzama un nevienam nezināma avota, taču tagad šis avots sāk izsīkt, jo pirms nedaudz vairāk kā gada Dārtai noteikta diagnoze – Hodžkina limfoma. Medikamenti slimības ārstēšanai jāsedz pašai, bet, lai tos spētu apmaksāt, sievietei nepieciešama palīdzība.

Nu jau 15 mēnešus Dārta cīnās ar smagu onkoloģisku slimību, bet pirms gada viņai tika piešķirta invaliditāte. Palīdzība nepieciešama, lai apmaksātu dzīvībai svarīgus imūnterapijas medikamentus, kurus individuāli piemeklējuši vācu speciālisti. Viens zāļu kurss maksā 3000 eiro – Dārtai ir vajadzīgi vismaz četri šādi kursi. Sniegt atbalstu sievietei ir iespējams, veicot pārskaitījumu šeit.

Kopš bērnības Dārta profesionāli nodarbojas ar tenisu un pēc rakstura ir apņēmīga, neatlaidīga un ļoti neatkarīga. Mācoties vidusskolas vecākajās klasēs, Dārta nolēma, ka laiks kļūt patstāvīgai, un devās uz Angliju. Tur viņa uzsāka mācības koledžā, apgūstot sporta pasniedzēja specialitāti. Paralēli mācībām Dārta nepārtraukti strādāja – restorānos un viesnīcās, lai praktizētos un nopelnītu sev iztikai. Pēc koledžas absolvēšanas viņa turpināja mācības Bornmutas Universitātē, izvēloties tūrisma menedžmentu.

"Dzīves ritms bija vienkārši nenormāls," atceras sieviete. "Taču 2016. gadā, saņemot universitātes diplomu, es pēkšņi apstājos un aizdomājos. Man sagribējās atgriezties mājās, Latvijā, pie ģimenes. Laikam esmu kā Sprīdītis, kurš devās plašajā pasaulē laimi meklēt, bet saprata, ka nekur nav tik labi kā mājās," smaida Dārta.

Foto: Privātais arhīvs
Dārta atgriezās Latvijā un kļuva par tenisa treneri, daudz strādājot gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem. Kādu dienu, ieejot pēc treniņa dušā, viņa sev padusē sataustīja blīvu bumbuli. Sieviete sākumā nepievērsa tam īpašu uzmanību, tomēr devās uz pārbaudi, kur speciālisti uztaisīja histoloģiju. Tad arī Dārta izdzirdēja nepatīkamo diagnozi. "Diagnozi noteica ātri, divu nedēļu laikā", atceras Dārta. "Un izdeva man spriedumu – Hodžkina limfoma. Es, protams, nespēju noticēt, ka tas viss notiek ar mani. Nē. Ar mani nekas tāds nevar būt. Es taču nodarbojos ar sportu, man ir veselīgs uzturs un nav nekādu kaitīgu ieradumu." Taču ārsti teica: "Jums viss ir slikti. Ejiet mājās."

Visu izšķir mazas nianses


"Visskumjākais ir tas, ka pie mums mediķi nozīmē noteiktu terapiju, bet neko nestāsta par blaknēm, par alternatīvām", stāsta Dārtas mamma. "Nez kādēļ netiek piedāvātas citas ārstēšanas metodes, piemēram, imūnterapija, kas šobrīd plaši tiek izmantota Eiropā un Amerikā. Pirms 12 gadiem ar tādu pašu diagnozi traģiski aizgāja mana labākā draudzene. No preparātiem, kurus ārsti viņai nozīmēja pēc ķīmijterapijas, pārstāja darboties nieres. Izglābt viņu neizdevās. Tagad tāda pati terapija tika nozīmēta Dārtai, bet mēs atteicāmies.

Blakņu risks ir pārāk liels. Nelaime tāda, ka pie mums nav kompleksas pieejas, pacientiem netiek stāstīts par visiem iespējamiem terapiju veidiem un zālēm, lai gan tās ir reģistrētas Zāļu reģistrā. Imūnterapija taču ir pieejama arī pie mums, tikai par naudu. Imunitātes preparāti ir jāpiemeklē individuāli. Ir speciālas detoksa metodes organisma attīrīšanai, tikai tās parasti netiek piedāvātas, bet pats pacients daudz ko nezina. Viņš dzīvo panikā un bailēs, viņam nav laika padomāt un pieņemt pareizo lēmumu, jo galvā valda haoss. Nav arī psihoemocionālā atbalsta, lai cilvēku nomierinātu. Dažkārt pat vismazākās nianses var izšķirt visu. Tas taču ir dzīvības un nāves jautājums.

Mums ārsti pateica, ka gadījumā, ja atteiksimies, viņi nesola mums nekādas izredzes. Taču mēs paši sākām meklēt dažādus variantus, pētīt metodes, kas tiek pielietotas citās valstīs. Atradām klīniku Baltkrievijā, kur bija iespējams iziet imūnterapiju. Rezultāti bija labi, taču Dārta pārslimoja smagu gripu, un viņas stāvoklis pasliktinājās. Tad mēs sākām meklēt citas iespējas, lai izmēģinātu citus variantus un atrastu tieši Dārtai piemērotu ārstēšanas metodi."

Dārta ar mammu atrada klīniku Vācijā. Tur Dārtai tika veikta diagnostika un visi nepieciešamie izmeklējumi – dziļāki un detalizētāki, nekā iepriekš. Ārsti nozīmēja Dārtai individuālu ārstēšanu, ņemot vērā viņas slimības īpatnības. Vācijā viņa izgāja divus kombinētos ķīmijterapijas un imūnterapijas kursus. Rezultāts bija ļoti labs, tas nozīmē, ka ārstēšana ir piemeklēta pareizi, kā arī ārstu prognozes vieš cerību.

Dārta par visu maksāja pati, viņai aktīvi palīdzēja ģimene un draugi, piesaistot arī sociālo tīklu resursus. Tagad Dārtai ir nepieciešams kārtējais terapijas kurss, taču nokļūt Vācijā šobrīd nav iespējams. Tāpēc ķīmijterapija Dārtai tiek veikta Latvijā, vadoties pēc vācu ārstu izstrādātā protokola. Taču zāļu nav. Palīdzība ir nepieciešama steidzami, lai apmaksātu Vācijā ražoto imūnterapijas preparātu. Valsts šo preparātu nekompensē, bet kursa cena ir aptuveni 12 000 eiro.

Kā palīdzēt


Dārta vienmēr ir bijusi ļoti sportiska, enerģiska un dzīvespriecīga. Kāpēc šī nelaime ir piemeklējusi tieši viņu, Dārta, protams, nezina. Taču ārsti un arī viņa pati pieļauj, ka viens no iemesliem varētu būt pārslodze un stress. Mācoties un strādājot Anglijā, laika atpūtai nebija. Arī pēc atgriešanās Latvijā Dārtas dzīves ritms neļāva viņai atslābināties.

Tagad Dārta ir spiesta nestrādāt. Jau gadu viņa saņem niecīgu invaliditātes pabalstu. Taču sieviete smaida un turpina ticēt labajam. Dzīt prom sliktās domas viņai palīdz romantiskas komēdijas un seriāli. Dārta daudz lasa, izvēloties grāmatas par psiholoģiju, veselīgu uzturu un medicīnu. Vēl viņa aktīvi norūda organismu un ievēro diētu. "Es nekad neesmu gribējusi būt vienkārša mājsaimniece," saka Dārta. "Taču rauties melnās miesās 40-50 stundas no vietas nav pareizi – organisms neiztur. Par to ir jāaizdomājas katram, kamēr nav par vēlu."

Dārta tic, ka viņai izdosies izveseļoties. Viņa sapņo par stipru un draudzīgu ģimeni – labu vīru un veseliem bērniem. Lai viss būtu no sirds un ar mīlestību. Un vēl viņa ļoti grib kļūt par fizioterapeitu un palīdzēt citiem. Pateicoties pieredzei trenera darbā, viņai ir daudz interesantu ideju un izstrāžu.

"Paldies visiem, kas mani atbalsta," raksta Dārta savā sociālo tīklu profilā. "Vēl mazliet, un es to paveikšu. Es ticu – viss izdosies, jo man vēl ļoti daudz kas darāms šajā dzīvē."

Programma "Zaļā lampa" Dārtas Vītolas atbalstam izveidojusi ziedojumu tālruni – 90006384, kurš darbosies līdz 13. aprīlim. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

Tāpat labdarības fonds ''BeOpen'' atvēris speciālu kontu medikamentu apmaksai – nekādi procenti no pārskaitījumiem uz šo kontu netiek ieturēti. Jebkādu ziedojuma summu iespējams pārskaitīt, spiežot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!