Esi īsts vecis! Valoda izslēdz un traumē
Foto: Patryk Sobczak / cc

Valoda ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem. Tā spēj dziedēt, sāpināt un pat sagraut. Vārdus var izmantot ne tikai domu, viedokļa un jūtu izteikšanai, bet arī radot vidi, kurā ikviens jūtas iekļauts, gaidīts un cienīts. Tāpēc pasaulē un jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs arvien biežāk runā par iekļaujošo valodu, tās ietekmi un nozīmi. Arī Latvijā šis temats kļūst arvien aktuālāks.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir iekļaujoša valoda un kāpēc tā ir svarīga?

Saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu "iekļaujošs, neaizspriedumains valodas lietojums ir tāds, kurā izvairās no stereotipiem un norādēm uz nebūtiskām detaļām".

Iekļaujošo valodu parasti iedala septiņās kategorijās: 1) vecums; 2) invaliditāte; 3) dzimums un dzimumidentitāte; 4) seksuālā orientācija; 5) laulība un civilās partnerattiecības; 6) rase, etniskā piederība un tautība; 7) reliģija vai ticība . Iekļaujoša valoda var būt saistīta arī ar, piemēram, nevēlamām metaforām, kurām ir negatīva emocionālā nokrāsa jeb konotācija – piemēram, angļu valodā nebūtu vēlams lietot "to pull the trigger" (burtiski 'nospiest ieroča mēlīti'), ja runa ir par kaut kā izdarīšanu.

Iepriekš latviešu valodā bieži tika izmantots termins "politkorektums", kas Tezaurs.lv skaidrots kā "izvairīšanos no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos". Manuprāt, vārds "iekļaujošs" ir trāpīgāks, jo runātājam ir daudz saprotamāks, turklāt labi iekļaujas paradigmā ar iekļaujošas sabiedrības, iekļaujošas izglītības un citiem jēdzieniem.

Diemžēl sabiedrībā par katru no minētajām kategorijām pastāv dažādi apzināti un neapzināti stereotipi un aizspriedumi. Ne vienmēr apzināmies, ka teiktais var kādu aizskart, bet izmantotie vārdi zemapziņā veido mūsu attieksmi un pasaules uzskatu.

Eiropas Savienības Padomes ģenerāldirektors Viljams Šapkots (William Shapcott) ir teicis: "Cilvēki var sevi pilnībā apliecināt tikai iekļaujošā vidē, kur dažādība tiek pieņemta, respektēta un novērtēta. Veselīga un iekļaujoša darba vide sākas ar iekļaujošu valodas un vizuālo materiālu lietojumu, kurā atzīst un atspoguļo dažādību un izvairās no neapzinātiem aizspriedumiem."

Tikai saprotot un cienot cits citu, varam veicināt vienlīdzību, kas ir viens no mūsdienīgas, demokrātiskas sabiedrības stūrakmeņiem. Ikvienam ir iespēja veidot tādu pasauli, kādā vēlamies dzīvot. Kāpēc gan to neveidot iekļaujošu?

Valoda mainās, standarti mainās, notiek morāls progress, arvien vairāk par to domājam un arvien vairāk tiek uzsvērta dažādība. Arvien vairāk cenšamies izskaust aizspriedumus un saprotam, ka vārdi, kas kādreiz šķita normāli un pieņemami, runājot par rasi vai diagnozi, vairs tādi nav.

Iekļaujoša valoda pasaulē

Angļu valodā liela vērība šobrīd ir pievērsta vārdiem, kas saistīti ar rasi, etnisko piederību un tautību. Daudzi zina, ka "nigger" jeb "N-vārds" nēģeris ir aizskarošs vārds angļu valodā, tāpēc ieteicams ir vārds "Black" – melnais (angļu valodā rakstāms ar lielo sākumburtu), taču vai esat aizdomājušies par to, ka arī "afroamerikānis" vai "afrikānis" dažkārt varētu būt nepieņemami vārdi? Tas tāpēc, ka "afroamerikānis" ir cilvēks, kurš ieceļojis no Āfrikas, taču daudzi, kuri Amerikā dzimuši vairākās paaudzēs, sevi uzskata par amerikāņiem. Savukārt vārds "afrikānis" ir pārāk plašs jēdziens – Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē, tajā ir 54 valstis, tāpēc vēlams teikt, piemēram, "kenijieši", ja runa ir par Kenijas iedzīvotājiem. Būtu savādi, ja mūs, latviešus, sauktu par "eirāziešiem", kas daudziem asociējas galvenokārt ar suņu šķirni.

Tāpat angļu valodā ir aktuāla arī dzimumiekļaujoša valoda. Arvien biežāk angļu valodā tiek lietoti tādi dzimumneitrāli vietniekvārdi kā "ze" vai populārais vienskaitļa "they", taču runa nav tikai par vārdu maiņu. Mainās arī cilvēku domāšana un attieksme, piemēram, iepazīstoties persona pasaka savu vietniekvārdu, kā arī tas nereti tiek ierakstīts sociālo tīklu profilos, e-pasta vēstulēs un CV. Pirms vairākiem gadiem daudzi to, iespējams, nesaprastu, taču tagad tas kļūst par pašsaprotamu.

Atšķirībā no latviešu valodas angļu valodā daudzi vārdi, jo īpaši profesiju nosaukumi, ietver vārdu "man" – vīrietis, piemēram, "spokesman" – runātājs, pārstāvis, "policeman" – policists, "salesman" – pārdevējs un citi, kuros vārdu "man" iesaka aizstāt ar, piemēram, "person" – persona (attiecīgi: "spokesperson", "salesperson" u. tml.).

Iekļaujošāki tiek padarīti arī termini, piemēram, "master" (burtiski ''kungs'') un "slave" (burtiski ''vergs''), kas attiecināmi uz vedējsekotājsistēmu – vairākdatoru sistēmu, kurā viens no datoriem izpilda vedējdatora funkcijas. "Master" un "slave" tiks aizstāti ar "leader" (vedējs) un "follower" (sekotājs). Tiks aizstāti arī tādi termini kā "whitelist" (baltais saraksts) un "blacklist" (melnais saraksts); turpmāk tie būs "allowlist" (atļaujas saraksts) un "denylist" (noraidījuma saraksts).

Arī spāņu valoda piedzīvo nozīmīgas pārmaiņas, un lēnām notiek izmaiņas gramatikā – daudzi jaunieši sāk rakstīt galotni -e (spāņu valodā vīriešu dzimtes vārdiem ir galotne -o, sieviešu dzimtes – -a), tādējādi cenšoties padarīt valodu dzimumneitrālāku . Lai valoda būtu dzimumiekļaujošāka, "todos" (visi) vietā daudzi lieto "todos y todas" (visi un visas) vai pat "tod@s", kur simbols @ apzīmē burtu "o" un "a". Tas ir radījis nesaskaņas, jo Spānijas Karaliskā akadēmija (Real Academia Española), kas atbild par spāņu valodas politiku, šādas pārmaiņas neatbalsta.

Esi īsts vecis! Valoda izslēdz un traumē
Foto: Shutterstock

Iekļaujoša valoda Latvijā

Viena no svarīgākajām tēmām Latvijā ir invaliditāte, kas atzīta vairāk nekā 190 tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka ir jāpielāgo ne tikai darbības un dzīves apstākļi, bet arī valoda, lai tā būtu iekļaujoša un arī personas ar invaliditāti justos pilnvērtīgas.

Jau šobrīd ir pieejamas dažādas vadlīnijas, kas saistītas ar iekļaujošo valodu un invaliditāti, veselību un atkarībām. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta izstrādātajās vadlīnijās var atrast dažādus noderīgus padomus, piemēram, tā vietā, lai teiktu "invalīds", vēlams teikt "persona ar invaliditāti", savukārt "piesaistīts ratiņkrēslam" vietā – "pārvietojas ratiņkrēslā", bet "cieš (no)" vietā – "persona ar (…)". Tiek uzsvērta nevis slimība, bet gan persona, tādējādi slimība netiek piesaistīta cilvēkam un tiek novērsta tā dēvētā stigmatizācija.

Labklājības ministrijas metodiskajā materiālā sociālajam darbam ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem šo parādību skaidro šādi:

"Garīga rakstura traucējumu stigmatizācija izpaužas tā, ka cilvēku identificē, vadoties pēc viņa problēmas, viņa diagnozes – viņš ir "psihs", "šizofrēniķis" vai "garīgi atpalicis". Lielākā daļa cilvēka dzīves notikumu tiek izskaidrota, balstoties uz šo identifikāciju. Šķiet, ka diagnoze un persona kļūst par vienu un to pašu. Kļūst neiespējami virzīties uz jebkādām pārmaiņām, jo cilvēks pats par sevi ir problēma."

Ļoti ceru, ka arī Veselības Ministrijas kampaņas par psihisko veselību "Viss ir Norm.a" ietvaros tiks runāts arī par iekļaujošu valodu.

Tāpat jāuzmanās arī no vispārināšanas. Nesauksim visus cilvēkus ar redzes problēmām par "akliem", jo ir gan vājredzīgi, gan neredzīgi cilvēki, kā arī nesauksim visus tos, kuriem ir dzirdes problēmas, par "kurliem", bet gan vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem.

Dzimumneiekļaujoša valoda Latvijā galvenokārt saistīta ar dažādiem stereotipiskiem teicieniem, piemēram, "Esi vecis!", "Tu kaujies kā meitene!" un "Tu nu gan esi blondīne!". Katrā no teicieniem lietvārds apzīmē īpašību, šajā gadījumā vārds "vecis" apzīmē drosmi un spēku, "meitene" – vājumu, savukārt "blondīne" jau izsenis ir stulbuma sinonīms. Valoda ir cieši saistīta ar mūsu domāšanu, tie ir nedalāmi vienumi. Vai vīrietim vienmēr jābūt spēka un drosmes simbolam, savukārt sievietei – trauslai un bezspēcīgai? Stiprā un daiļā dzimuma stereotipu dēļ daudzi vīrieši joprojām neriskē vērsties pēc psiholoģiskās palīdzības, jo emocionālā atklātība joprojām ir sievišķības izpausme.

Pamatojoties uz "ILGA-Europe" veidoto "Varavīksnes indeksu", Latvija šogad ieņēmusi 41. no 49. vietām jeb pēdējo Baltijas valstu vidū un pirmspēdējo starp Eiropas Savienības (ES) valstīm lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) līdztiesību jomā. Sliktāka situācija ES ir tikai Polijā. Līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" iniciatīvu par viendzimuma partneru reģistrēšanu parakstījis 10 601 cilvēks, un šā gada 22. jūlijā to sāka apspriest Saeimā; ar 7 balsīm par un 4 pret komisija lēma turpināt izskatīt šo iniciatīvu.

"LETA" rakstā par iniciatīvas izskatīšanu, kas ievietots ziņu portālā "Diena", komentāru sadaļā patiesi redzams, kāpēc pēc "Varavīksnes indeksa" Latvija ir pirmspēdējā vietā Eiropas Savienībā. Homoseksuālisms dažu cilvēku acīs ne tikai vēl arvien tiek uzskatīts par slimību, salīdzināts ar zoofiliju un nekrofiliju, bet arī ģimenes vērtību un pat latviešu tradīciju un kultūras grāvēju. Tam valodā ir tik daudz nievājošu vārdu, piemēram, "lezbe", "homiķis", "zilais", "peģiks", "pediņš", "pidars" (kam, starp citu, ir divas nozīmes – homoseksuālis un slikts cilvēks) un "pederasts". Tādi vārdi būtu jāizskauž no valodas pilnībā, aizstājot tos ar "homoseksuāla persona", kas, protams, nenovērsīs visas problēmas kā ar burvju nūjiņas mājienu, bet būtu nozīmīgs solis pretim pārmaiņām.

Vienlaikus ar "Black Lives Matter" (Melnādaino dzīvībām ir nozīme) kustības notikumiem pasaulē spraigas diskusija Latvijas sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos izraisīja "Rūjienas saldējuma" nosaukums "Melnītis", kas angliski tika nodēvēts par "Blacky", proti, vārdā, kam angļu valodā ir rasistiska nokrāsa. Jā, vienam burtam ir nozīme. Nē, tas nenozīmē, ka vairs nevaram lietot vārdu "melns" latviešu valodā, un "Rīgas Melnais balzams" nav apdraudēts. Taču "Rūjienas saldējuma" situācija un izraisītā diskusija nenoliedzami ir viela pārdomām, un, cerams, arī solis pretim iekļaujošākai valodai.

Kā padarīt valodu iekļaujošāku

Ko darīt, lai valoda būtu iekļaujošāka? Kā zināt, kurus vārdus lietot un kurus ne? Lūk, daži praktiski ieteikumi, kā padarīt valodu iekļaujošāku.

  • Vienmēr galvenais ir cilvēks nevis viņa rase, etniskā piederība, dzimumidentitāte, ticība vai diagnoze, tādēļ rūpīgi izvērtē, vai šie aspekti vispār jāpiemin.
  • Kad runā par personu, kuras dzimumu nezini, centies "viņš" vai "viņa" vietā izmantot dzimumneitrālāku vārdu "persona". Ja personas dzimumu zini, izmanto attiecīgās dzimtes galotnes, piemēram, "ārste Vineta Alksne", "valdes locekle Aija Zariņa", "notāre Ieva Kauliņa" un tamlīdzīgi.
  • Profesionālo kontaktu sociālajā tīklā "LinkedIn" ir iespējams ierakstīt sava vārda izrunu – izmanto to! Vārda pareiza izruna ir viena no iekļaujošas valodas pazīmēm. Savukārt šajā vietnē var noklausīties dažādu personvārdu izrunu.
  • Noskaidro, kā persona sevi identificē (atceries par "eirāziešu" piemēru!).
  • Runājot par tautībām, izvairies no stereotipiskām frāzēm, piemēram, lēnie igauņi un punktuālie vācieši. Izvairīšanās no stereotipiem attiecas arī uz citām kategorijām, piemēram, dzimumu un vecumu.
  • Kad vien iespējams, izvairies no vārda "minoritāte" un "mazākumtautība", tā vietā minot tautības nosaukumu.
  • Pārbaudi vārdu nozīmi un/vai izcelsmi, ja neesi par tiem pārliecināta.
  • Izvairies no metaforām, kas varētu kādu aizskart.
  • Nejautā vīrietim/sievietei, vai viņš(-a) ir precējies(-usies) vai par viņa(-s) draugu/draudzeni. Ja tomēr vēlies uzzināt, pajautā to neitrāli, piemēram, vai viņam(-ai) ir otra pusīte.
  • Pirms novēli kādam priecīgus Ziemassvētkus, pārliecinies, vai persona tos atzīst un svin. Uzzini, kādus svētkus svin tavas paziņas, draugi, kolēģi vai darbinieki, un sveic viņus tajos. Atzīmē šos svētkus kalendārā.
  • Ja neesi droša, kāds ir personas vietniekvārds angļu valodā, jautā. Tā izvairīsies no neveiklām situācijām. Sociālo tīklu profilu aprakstos angļu valodā norādi savu personas vietniekvārdu, lai citiem ar tevi būtu ērtāk sazināties.
  • Ja raksti angļu valodā, noteikti noderēs šīs divas vietnes: http://gender-decoder.katmatfield.com/ palīdzēs noteikt, vai darba sludinājums ir pietiekami dzimumneitrāls, savukārt http://hemingwayapp.com/ uzlabos stilu un novērsīs ciešamo kārtu, ko arī bieži uzskata par neiekļaujošas valodas elementu, jo netiek uzsvērts darītājs, proti, tā atbildība.

Pats svarīgākais – runā par un ar citiem tā, kā tu vēlētos, lai runā par tevi, un atceries, ka politkorektuma valodā nevar būt par daudz tāpat kā cieņas, tolerances, pieklājības un laipnības vispār!

Ja vēlies uzzināt vairāk par iekļaujošo valodu un tās piemēriem, noklausies podkāsta "Pieturzīmes" jaunāko sēriju. Tajā "Providus" vadošā pētniece migrācijas un integrācijas jomā Agnese Lāce un centra "Marta" jaunatnes programmu vadītāja Madara Mazjāne komentē aktuālo situāciju Latvijā un pasaulē.

Izmantotie avoti:

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts: https://www.consilium.europa.eu/media/35433/lv_brochure-inclusive-communication-in-the-gsc.pdf
Chartered Insurance Institute: https://www.cii.co.uk/media/10120292/inclusive-language-guidelines.pdf
la.lv: https://www.la.lv/negeris-melnais-afroamerikanis
cnet.com: https://www.cnet.com/news/twitter-engineers-replace-racially-loaded-tech-terms-like-master-slave/
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija: http://termini.lza.lv/term.php?term=master-slave%20system&list=master&lang=EN
The Washington Post: https://www.washingtonpost.com/gdpr-consent/?next_url=https%3a%2f%2fwww.washingtonpost.com%2fdc-md-va%2f2019%2f12%2f05%2fteens-argentina-are-leading-charge-gender-neutral-language%2f%3farc404%3dtrue&arc404=true
Global Voice: https://globalvoices.org/2015/12/30/in-spanish-inclusive-language-can-be-at-odds-with-grammar-rules/
LV portāls: https://lvportals.lv/skaidrojumi/301866-vsaa-maksajumi-cilvekiem-ar-invaliditati-2019
Labklājības ministrija: http://www.lm.gov.lv/upload/Metodiskais_materials_GRT.pdf
la.lv: https://www.la.lv/stiprais-vajais-dzimums-jeb-kadel-virietim-jaiet-pie-psihologa
satori.lv: https://satori.lv/article/latvija-ienem-pirmspedejo-vietu-eiropas-savieniba-lgbt-lidztiesibas-joma
manabalss.lv: https://manabalss.lv/viendzimumu-partneru-registresana/show
diena.lv: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-komisija-lemj-turpinat-skatit-iedzivotaju-iniciativu-par-viendzimuma-partnerattiecibu-registresanu-14245037/comments#c
tezaurs.lv: https://tezaurs.lv/#/sv/pidars

Tags

Gramatika Latviešu valoda Stereotipi LGBTQ Attiecības Sociālie tīkli Valsts valoda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form