Foto: PantherMedia/Scanpix
Tāpat kā veselīga ēšana, zināšanas par to, cik daudz ēdiena ir jāliek uz šķīvja, ņemot vērā katru produktu grupu, ir būtiskas svara zaudēšanas veicināšanā un normāla svara noturēšanā. Neapšaubāmi, ir jāseko līdzi tam, ko mēs ēdam, taču bieži vien svara pieaugums rodas no pārmērīgi lielām porcijām. Jāatceras, ka cilvēkam ir jāēd, lai dzīvotu, nevis jādzīvo, lai ēstu.

Porciju kontrole pēc strukturēta, dietologa izstrādāta plāna attiecībā 2:1 ir ātrākais ceļš, lai zaudētu svaru. Ja, piemēram, ēdam gaļu vai zivi, tad salāti ir jāēd divas reizes vairāk. Vieglāk ir izvērtēt porciju lielumu, nevis skaitīt kalorijas.

Jāņem vērā, ka sievietes un vīrieša augumu attiecības atšķiras, tāpēc ir nesaprotami, kāpēc restorāni un kafejnīcas piedāvā vienāda izmēra porcijas gan sievietēm, gan vīriešiem. Rezultātā – bieži vien sievietes pārēdas, bet vīrieši paliek izsalkuši.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Par daudz šķidruma

Foto: Shutterstock

Gluži tāpat ir ar mūžīgajiem strīdiem par to, cik daudz cilvēkam dienā jāizdzer ūdens. Viens apgalvo, ka dienā jāpatērē 2 litri ūdens, kāds cits – jādzer tik, cik gribas. Gribētos piekrist vairāk otrajai versijai – tieši augumu gabarītu dēļ ūdens daudzumam vajadzētu atšķirties.

Portāls "Sievietes pasaule" apstiprina, ka ļoti aktuāla ir problēma, ar ko šodien sirgstot daudzi - lielā šķidruma uzkrāšanās organismā. "Nereti cilvēki atnāk uz konsultāciju un saka, ka nespēj izdzert tik, cik tiek popularizēts. Mans uzskats ir, ka nevajag dzert pārāk daudz šķidruma, jo tas ir kaitīgi veselībai," saka makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis. Viņaprāt, uzskats, ka ūdens ir jādzer daudz, ir industrijas radīts, jo tas taču ir jāpārdod. "Realitātē pārlieks ūdens patēriņš cilvēku padara tūskainu, rada pārslodzi nierēm, kas negatīvi atsaucas uz zarnām, sirdi un asinsvadiem," atklāj Lācītis.

Ēšanas paradumi un lielie iepakojumi

Foto: AFP/Scanpix
Interesants ir fakts, ka daudzu gadu laikā ir mainījušies ēšanas paradumi. Kā vēsta veselīga dzīvesveida un uztura speciāliste Santa Madelāne Facebook lapā "Loks un dilles", porciju izmēri pēdējo gadu laikā ir krietni pieauguši, līdz ar to pieaug arī aptaukošanās un dažādu slimību risks. Jāņem vērā - jo lielāka porcija, jo vairāk kaloriju tiek uzņemts.

Cilvēki izvēloties lielākas porcijas vai iepakojumus, apēd arī krietni vairāk pārtikas nekā izvēloties mazāku porciju. Kad cilvēkiem tiek piedāvāti dažādi porciju izmēri (maza, vidēja, liela, super liela) un atšķirība starp porcijām ir tikai, piemēram, 40 centi, tad bieži vien cilvēki veic izvēli par labu vislielākajam izmēram. Nauda ir samaksāta, porcija ir jāapēd, un pie kā tas noved? Jā, pareizi – pie pārēšanās.

Pētījumi rāda, ka mājās tik lielas porcijas nemaz netiek ēstas, tāpēc ir vērts arī ārpus mājas izvēlēties pusporciju. Vienīgais šķērslis – ne visur pusporcijas piedāvā.
Lūk, piemērs, kā 20 gadu laikā mainījušies šķīvju un iepakojumu lielums.

Porciju lielums

Foto: Shutterstock
Ir vairāki veidi, kā noteikt, cik lielām ir jābūt porcijām. Viens veids ir izvēlēto ēdienu salīdzināt ar kādu no sadzīves priekšmetiem, lai to vieglāk atcerēties, cits – pielāgot porciju plaukstas izmēram vai arī pareizi dalīt produktu attiecības uz šķīvja jeb ievērot uztura piramīdu.

Lūk, piemēri:

Gaļa, trekna zivs, vista - 80g (viena kāršu kava)
Pasta, rīsi – 150g (tenisa bumbiņa)
Kartupeļi – 180g (datora pele)
Rieksti – 30g (sauja)
Siers – 30g (sērkociņu kastīte)
Sviests – 5g (tējkarote)
Eļļa – 11g (ēdamkarote)
Čipši - 25g (tējas krūze)
Kāds cits veids, ko vieglāk atcerēties, ir par piemēru ņemt savu plaukstu.
Pasta, rīsi – dūres virsma, kur parasti nēsājam gredzenus.
Gaļa – 2/3 plaukstas pamatne

Veselīga uztura piramīda

Foto: Shutterstock
Pēc būtības cilvēks ir visēdājs, bet ir speciālisti, kas uzskata, ka uzturā nav jālieto atsevišķas produktu grupas, piemēram, maize vai nakteņi – kartupeļi, baklažāni, paprika un tomāti. Tāpat domas dalās attiecībā uz piena produktiem. Tomēr pieņemot, ka jāēd ir viss, veselam cilvēkam, kuram nav nekādu veselības problēmu, droši vien nevajadzētu pilnībā izslēgt no uztura kādu konkrētu produktu grupu.

Kā vēsta portāls "Pareizs uzturs", veselīga uztura piramīdai jāsastāv no 4 līmeņiem.

1.līmenis sastāv no miltiem, maizes, putraimiem un citiem graudu izstrādājumiem, rīsiem, kukurūzas un kartupeļiem. Šīs grupas produktu galvenās uzturvielas ir ogļhidrāti, olbaltumi, šķiedrvielas, dzelzs, kalcijs, B grupas vitamīni.

2.līmeni veido - augļi, ogas un dārzeņi, kā arī zaļie zirnīši un pupiņas pākstīs. Šie produkti var būt svaigi, saldēti, konservēti un žāvēti.

3.līmenis - piens, piena produkti un gaļa, zivis, olas, arī kaltētie pākšaugi - zirņi, pupas, un rieksti, sēnes.

4.līmenis - taukvielas, saldumi, arī alkohols. Šis līmenis ir tas, kuru vajadzētu ierobežot līdz minimumam – īpaši cilvēkiem ar veselības problēmām un lieko svaru.

Attiecīgi, lai vieglāk būtu saprast, tad procentuāli ēdienkartei būtu jāizskatās šādi: 40% - 1.līmeņa produkti, 35% - 2.līmeņa produkti, 20% - 3.līmeņa produkti, 5% - 4.līmeņa produkti.

Cik veselīgi ēd tu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!