Ģermānismi latviešu valodā – paliekoši un spilgti
Foto: Sven Brandsma / cc

Latviešu valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējušies jeb iekļāvušies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazīstama to izcelsme, piemēram, vārds "bagāts" no krievu valodas, "ģimene" no lietuviešu valodas, "kāzas" no lībiešu valodas, "skurstenis" no zviedru valodas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto "aizguvumi parasti aizpilda leksisko tukšumu vai, retāk, dublē aizguvējvalodas vienību. Atkarībā no valodu kontaktu rakstura un tajos iesaistītajām valodām aizguvumi var būt lokāli, profesionāli ierobežoti vai vispārizplatīti".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Arī lielākā daļa ģermānismu jeb aizguvumu no vācu valodas ir labi nostiprinājušies latviešu valodā, jo īpaši paliekošu ietekmi atstājot tieši Kurzemes reģionā. Piemēram, Rucavas izloksnē lieto tādus ģermānismus kā "ziņģēt" (dziedāt), "skutulis" (bļoda), "klārēt" (skaidrot) un citus. Tāmnieku izloksnēs vērojami aizguvumi "grābans" (alkatīgs cilvēks), "kņope" (poga) un daudzi citi. Par ģermānismu lietojumu dažādos Latvijas reģionos var uzzināt, lasot vietējās izloksnes vārdnīcas, kurās norādīta vārdu vācu valodas izcelsme, jo Rucavas un tāmnieku izloksnes ir vien daži piemēri plašajai vācu valodas aizguvumu ietekmei uz latviešu valodu. Noteikti ir vērts ieskatīties arī valodnieces Lienes Markus-Narvilas disertācijā "Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts".

Protams, vācu valodas ietekme jūtama ne tikai Kurzemē. Noteikti vispārzināmi piemēri ir vārds "amats", kas radies no vācu valodas "Amt", brilles (no vācu val. "Brille"), "dienests" (no vācu val. "Dienst"), "krogs" ("Krõgh"), "kleita" ("Kleid") un daudzi citi.

Pirmie aizguvumi no ģermāņu valodām latviešu valodā ienāca ap 12. gadsimtu, bet intensīva viduslejasvācu valodas ietekme sākas tikai 14. gadsimta otrajā pusē, kas sakrīt ar viduslejasvācu valodas uzplaukuma sākumu. Daudzi ģermānismi latviešu valodā ienāca ar pirmajiem baznīcas tekstu tulkojumiem, un sākotnēji arī rakstībā bija vērojama spēcīga vācu valodas ietekme – vārdi latviešu valodā tika rakstīti pēc vācu valodas fonētiskā principa, piemēram, burtu "š" pierakstot kā "sch", burtu "ī" – "ie" un tamlīdzīgi.

Laika gaitā valodā ienākuši arī dažādi tā dēvētie nevēlamie aizguvumi, kam ir "svešāda" pieskaņa un kas ievērojami atšķiras no literārās valodas vārdiem. Sarunvalodā joprojām ir dzirdams vārds "ģeldēt" (derēt), "vaktēt" (sargāt), "andele" (tirgošanās), "smuks" (skaists), "bode" (veikals) un citi, ko literārajā valodā nevajadzētu lietot.

Jāmin arī pozitīvie piemēri, proti, arvien biežāk ģermānismi atgriežas arī dažādu iestāžu nosaukumos, ēdienkartēs un reklāmās ar stilistisku nokrāsu, iekļaujot senākos pilsētu nosaukumus, senatnē aktuālus ģermānismus, piemēram, "bode", "beķereja", "Hanza" un citi.
Ģermānismu aizgūšana latviešu valodā nav tikai pagātnes parādība, arī mūsdienās tie valodu mijiedarbības ceļā tieši vai netieši ienāk mūsu valodā. Netieši ģermānismus visbiežāk pārņemam no angļu valodas, kas šos vārdus aizguvusi no vācu valodas. Piemēram, latviešu valodā nostiprinājušies tādi vārdi kā "autobāns" jeb augstākās klases autoceļš Vācijā un Austrijā, ķīmiskais elements "kobalts", kura rakstība ir gandrīz identiska visās trīs minētajās valodās. Vēl jāmin vārds "delikatese", " dobermanis", "festivāls", "koncertmeistars", "muslis" un citi.

Svarīgākais ir spēt nošķirties starp vārdu lietojumu dažādās runas situācijās, izvērtējot, vai to vietā nav latviskas atbilsmes, kā arī to, vai aizguvuma lietojums ir atbilstīgs un vai neesam padevušies valodas viltusdraugu vilinājumam, un pārliecinoties, ka aizguvumu lietošanas dēļ necieš gan latviešu valodas vārdu krājums, gan gramatikas normas.

Tags

Latviešu valoda Gramatika
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form