Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu veselības aprūpe ir viena no jomām, kuru pieejamība ikvienam iedzīvotājam ir krasi mainījusies. Tādējādi šķietami vienmēr tik ērti sasniedzamais ģimenes ārsts, kurš vislabāk pazīst savu pacientu un viņa veselības stāvokli, šobrīd nemaz tik sasniedzams nav, vismaz ne klātienē.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".
centrala-laboratorija-logo

Šobrīd aizvadām jau otro ārkārtējās situācijas mēnesi, taču jauni ierobežojumi vai atvieglojumi tiek ieviesti teju katru dienu, kas neviļus mūsos rada apjukumu vai neizpratni par to, ko tad varam vai nevaram darīt un kādus pakalpojumus saņemt. Tāpēc šoreiz skaidrojam, kā ārkārtējās situācijas laikā tiek organizēts ģimenes ārstu darbs, kādi papildu pienākumi uzgūlušies uz ārstu pleciem, un nedaudz pieskaramies tam, ko šīs izmaiņas varētu nozīmēt ilgtermiņā.

Attālināto konsultāciju pacienta līdzmaksājumu sedz valsts


Ģimenes ārstu konsultācijas ir viens no medicīnas aprūpes pakalpojumiem, kas bijis pieejams neatkarīgi no situācijas valstī. Tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valsts arī ģimenes ārstiem ir noteikusi izmaiņas pacientu pieņemšanā. Nacionālais veselības dienests (NVD) informē – pacientu pieņemšana notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta noteiktā laikā, savukārt, ja situācija ļauj, ārsts sniedz konsultāciju attālināti. Pacientam atbildīgi jāievēro prakses norādītais ierašanās laiks, lai mazinātu pacientu savstarpējo kontaktu iespējas. Bez iepriekšējas pieteikšanās pie ārsta doties nedrīkst.

Runājot par to, vai konsultācijas notiek tikai attālināti vai var notikt arī klātienē, ģimenes ārsts izvērtē katru gadījumu individuāli un pieņem lēmumu, vai rezultāts sasniedzams attālinātas konsultācijas veidā, vai arī konsultācija nepieciešama klātienē. Pieņemot pacientus klātienē, ir jābūt noteiktam laikam, kad pacientam jāierodas, lai neradītu riskus saistībā ar pacientu savstarpējo saskarsmi prakses uzgaidāmajā telpā, kā arī jāievēro citi ģimenes ārsta praksē valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Lai arī ārkārtējā situācijā esam aizvadījuši jau vairāk nekā mēnesi, ir cilvēki, kas joprojām nesaprot, nevēlas to darīt vai, iespējams, ir palaiduši garām jauno kārtību. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tad, ja ieradīsies ģimenes ārsta praksē bez pieraksta, tevi tāpat pieņems. NVD stāsta – pacients nevar noteikt darba organizācijas kārtību ģimenes ārsta praksē, bet pacientam ir iespēja praksē uzzināt noteikto kārtību, kā saņemt ģimene ārsta vizīti. Praksei pacients ir jāpieraksta uz klātienes vai attālinātu pakalpojumu – konsultācija un tās steidzamība tiktu izvērtēta, apzinot pacienta sūdzības par veselības stāvokli. Šobrīd nevienu ārstniecības iestādi nav ieteicams apmeklēt bez iepriekšējas pieteikšanās pa tālruni vai ar e-pasta starpniecību.

Ikviens zina, ka ģimenes ārstu konsultācijas maksā, un šo samaksu iekasēt pirms ārkārtējās situācijas bija vienkārši, jo viss notika klātienē. Lai arī šobrīd šķietami lielākā daļa konsultāciju notiek attālināti, tas nebūt nenozīmē, ka ģimenes ārsts tās sniedz bez maksas. NVD skaidro – attālināto konsultāciju gadījumā pacienta līdzmaksājumu ārstam kompensē valsts. Tas nozīmē, ka pacients par attālināto konsultāciju pacienta iemaksu nemaksā – to sedz valsts.

Papildu slogs, kas būtu jāuzliek citiem


Biedrības "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" (LĢAA) prezidente Sarmīte Veide atzīst, ka valsts institūciju sagatavotie materiāli darba organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā ir skaidri saprotami. Taču, neskaitot izmaiņas konsultāciju norisē un samaksas par tām iekasēšanā, neizpratni rada citi papildu pienākumi, kas, kā skaidro Veide, ir papildu slogs un būtu jādara citiem dienestiem. "Runājot par Covid-19 pacientiem, kuriem pēc slimošanas ir divas negatīvas analīzes, kas nozīmē – pacienti ir veseli, mums par viņu izveseļošanos e-pastā jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). SPKC sākotnēji pats sazinājās ar Valsts policiju (VP), lai tā pārtrauktu šo pacientu uzraudzību, bet diemžēl šis process nenotika pietiekami ātri, tāpēc tagad ģimenes ārstiem saviem pacientiem jāsagatavo izziņa par izveseļošanos, ko uzrādīt VP. Tā ir papildu funkcija, kas uzlikta ģimenes ārstiem, lai arī primāri mums būtu jānodarbojas ar pacientu uzraudzību.

Te ir jautājums: kāpēc šis papildu slogs ir jāuzliek mums? Ar šo funkciju vajadzētu nodarboties citiem dienestiem, jo tas ģimenes ārstiem laupa laiku, ko veltīt pacientu aprūpei. Mums tāpat visas telefona konsultācijas ir jāreģistrē ambulatorajā kartē, kas arī prasa papildu laiku. Es domāju, ka šādi nevajadzētu noslogot ārstus."

Ģimenes ārstiem līdz šim bijusi iespēja savus pacientus nosūtīt uz Covid-19 testēšanu, taču, šķiet, tas drīz varētu mainīties. Veide stāsta: "Pirms nedēļas uzzinājām, ka, LĢAA neinformējot, tiek strādāts pie pilotprojekta izveides, kas paredz, ka ģimenes ārsti pacientiem veiks Covid-19 testus. Ir uzrunāti desmit Latgales ģimenes ārsti, ar kuriem esmu jau runājusi, bet ne visiem ir skaidrs, kas būs jādara, kā būs ar aizsargtērpiem, jo resursu trūkst, tāpēc ārsti vēl pārdomā savu dalību. Tiesa, Lielbritānijā ģimenes ārsti veic testēšanu, bet tur vienam ģimenes ārstam ir piecas māsas vai ārsta palīgi, savukārt pie mums lielākoties vienam ģimenes ārstam ir viena māsa. Tas nozīmē, ka mums nemaz nav cilvēkresursu. Tāpat ģimenes ārstam ir jānodarbojas ar pacientu aprūpi, nevis analīžu veikšanu – tam ir domāti citi dienesti.

Tāpēc mēs, asociācija, valdē izdiskutējām šo jautājumu un esam kategoriski pret šo pilotprojektu. Esmu Veselības ministrijai (VM) un Nacionālajam veselības dienestam iesniegusi arī vēstuli ar mūsu nostāju. Šādam riskam nevar pakļaut ģimenes ārstu, jo arī ar visiem ierobežojumiem ir iespējama inficēšanās, kas nozīmētu – prakse ir jāslēdz ciet un visiem prakses darbiniekiem un pacientiem, kas ar ārstu kontaktējušies, jāatrodas karantīnā. Savukārt, lai nodrošinātu šīs prakses pacientu aprūpi, kādam citam ģimenes ārstam būtu piespiedu kārtā uz vismaz 28 dienām jāpārņem otras prakses pacientu veselības aprūpe jau tā paaugstinātas saslimstības un slodzes laikā. Tāpat jāņem vērā lielais vecāka gadagājuma īpatsvars ārstu un māsu/ārstu palīgu vidū."

Ir ārsti, kas jau bija pieteikušies patriotisku jūtu vadīti, bet, iepazīstoties ar LĢĀA nostāju, vēlreiz apdomājuši savu dalību pilotprojektā un tomēr izstājušies, jo apzinājušies visus potenciālos riskus Sarmīte Veide, LĢĀA prezidente

Uzzinot par šo pilotprojektu un ņemot vērā, ka publiskajā telpā vēl pirms dažām dienām vispār nebija atrodama nekāda informācija par to, sazinājos ar Veselības ministriju, vaicājot pēc papildu informācijas. VM šo uzdevumu atstāja Nacionālā veselības dienesta rokās, kas skaidro: "Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem teritorijās, kas atrodas tālu no pilsētu centriem, un nodrošinātu iespējas nodot analīzes Covid-19 infekcijas noteikšanai tuvāk dzīvesvietai, Nacionālais veselības dienests ir izstrādājis jaunas medicīniskās manipulācijas un pakalpojumu tarifus, lai ģimenes ārstu prakses pēc brīvprātības principa varētu iesaistīties Covid-19 analīžu ņemšanā saviem pacientiem.''

NVD jau ir pieejama informācija par ārstiem, kas varētu piedalīties projektā, bet dienests konkrētus skaitļus vēl nav izpaudis. Veide atkārto, ka NVD ir uzrunājuši desmit Latgales ģimenes ārstus dalībai pilotprojektā, kur ārsti vēl gaida papildus informāciju par norisi, lai varētu izlemt, vai pieteikties vai nē. Kā arī min, ka, provizoriski runājot, no aptuveni 1300 ģimenes ārstiem, kam ir līgums ar valsti, 20 ārsti varētu pieteikties šim projektam. ''Ir ārsti, kas jau bija pieteikušies patriotisku jūtu vadīti, bet, iepazīstoties ar LĢĀA nostāju, vēlreiz apdomājuši savu dalību pilotprojektā un tomēr izstājušies, jo apzinājušies visus potenciālos riskus,'' skaidro Veide.

Plānots, ka šo pakalpojumu ģimenes ārsts varēs nodrošināt pēc brīvprātības principa, piesakoties pakalpojuma sniegšanai NVD teritoriālajā nodaļā. Pēc pieteikšanās ģimenes ārsta praksei būs pieejams video apmācības materiāls par izmeklējamā materiāla paņemšanas tehniku, kā arī papildu iespēja konsultēties par paraugu paņemšanu ar speciālistiem no Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas.

Tiem ārstiem, kuri būs izvēlējušies šo pakalpojumu sniegt saviem pacientiem, NVD nodrošinās bezmaksas komplektu Covid-19 izmeklējamā materiāla paņemšanai, kur ietilpst individuālās aizsardzības līdzekļu komplekts vienai ārstniecības personai, parauga transporta barotne, nosūtījuma veidlapa parauga izmeklēšanai un instrukcija par paņemtā parauga uzglabāšanas nosacījumiem. NVD vēlreiz uzsver, ka šis nav plānots kā obligāts pakalpojums, bet gan izvēles, un tas ir ārsta paša lēmums par pakalpojuma nodrošināšanu vai nenodrošināšanu.

Par šo jauninājumu jāsaprot un jāpatur prātā, ka iespēja veikt Covid-19 testu pie sava ģimenes ārsta būs tikai tiem pacientiem, kuru ārsti ir pieteikušies šī pakalpojuma sniegšanai. Ja tavs ārsts nebūs viens no brīvprātīgajiem, arī turpmāk ģimenes ārsts varēs izrakstīt nosūtītiju testa veikšanai, bet tas būs jāveic kādā no laboratorijām, kas šo pakalpojumu nodrošina.

Savukārt par ārkārtējās situācijas ieviestajām izmaiņām veselības aprūpē un to, ko tas nozīmē ilgtermiņā, Veide saka: "Ja runājam par attālinātajām konsultācijām, medicīnas aprūpes kvalitātei nevajadzētu samazināties, jo mēs pazīstam savus pacientus, vairāk vai mazāk zinām viņu problēmas. Telefoniski konsultējoties, ārstam būtu vēlams saprast, vai pietiek ar šo telefona konsultāciju, kas nav viegli, bet ir izdarāms. Bet, ja ir vismazākās aizdomas, ir jāaicina pacients uz praksi, kur var izvērtēt, kādas vēl pārbaudes ir nepieciešamas.

Varētu būt, ka ir pacienti, kas ir sabijušies vai nevēlas zvanīt mediķiem, jo ir dzirdējuši, ka ārsti ir ļoti noslogoti. Tad visbiežāk novēloti izsauc palīdzību, bet, ja runās par to, ka palīdzība ir jāmeklē, ja tā ir nepieciešama, cilvēki to arī darīs."

Hronisku slimību pacientiem jau novērojamas pirmās sekas


Ārkārtējā situācija, neapšaubāmi, ir prasījusi izmaiņas ierastajā ģimenes ārstu darbā, un konsultāciju norise, šķiet, ir mainījusies visvairāk. Zane Rēvalde, "Veselības centra 4" klīniku – "Baltijas Vēnu klīnika", "Dermatoloģijas klīnika", "Anti-Aging Institūts" – vadītāja par šī brīža konsultācijām stāsta: "Ģimenes ārstu konsultācijas kopš ierobežojumu ieviešanas tika nodrošinātas – pēc iespējas pārvirzot uz attālinātām (videozvanu platformas, telefoniski), bet notiek arī klātienē, ievērojot stingrus piesardzības pasākumus. Šobrīd vairāk atjaunojas klātienes konsultācijas, taču drošības pasākumi joprojām ietver apliecinājuma parakstīšanu (nav būts kontaktā ar Covid-19 pacienu, nav Covid-19 raksturīgās simptomātikas vai nav būts ārzemēs pēdējo 14 dienu laikā), sejas maskas valkāšanu pacientam un ārstam, kā arī no ārstniecības iestādes puses tiek nodrošināta pacientu plūsmas regulēšana, lai izvairītos no drūzmēšanās. Starp pieņemšanām tiek liktas pauzes telpu vēdināšanai, virsmu dezinfekcijai, kā arī nolūkā nodrošināt, ka pacienti pēc iespējas mazāk savstarpēji satiekas.

Kopš ārkārtējās situācijas sākšanās strauju attīstību piedzīvoja attālinātā konsultēšana, kas, protams, nevar pilnvērtīgi aizvietot klātienes konsultāciju. Ja pacientam ir akūtas vīrussaslimšanas pazīmes, joprojām aicinām izmantot attālinātās konsultācijas, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās risku, jo zināms, ka Covid-19 saslimšana var noritēt ar maz izteiktiem vai netipiskiem simptomiem. Ja pārrunājami analīžu rezultāti vai iepriekš nozīmētās terapijas efektivitāte, attālinātās konsultācijas ir piemērotas un ērtas gan ārstam, gan arī pacientam, jo var ietaupīt laiku, kas jāpavada ceļā."

Kā jau tika minēts, neatkarīgi no tā, kā ģimenes ārsta konsultācija notiek – attālināti vai klātienē –, ārstam par to ir jāsaņem samaksa. Klātienes konsultācijās tās iekasēšana nav mainījusies, taču attālināto konsultāciju apmaksas iekasēšana ne visos gadījumos ir vienkārši izsekojama. "Šobrīd ērtākais veids, kā realizēt attālināto konsultēšanu, ir dažādas tam speciāli veidotas platformas. Pirmkārt, notiek droša pacienta identificēšana, izmantojot dažādus plaši izmantotus autentifikācijas rīkus, – pirms tiek pārrunāta jebkāda sensitīva informācija, ārsta pienākums ir pārliecināties, ka tā tiek izpausta attiecīgajai personai, personas datu aizsardzība ir būtisks aspekts. Otrkārt, maksājumi notiek platformā, izmantojot banku norēķinu iespējas, – apmaksu par vizīti var veikt ar bankas karti vai internetbankas starpniecību. Sarežģītāk ir ar telefonkonsultācijām ārpus platformām, jo personas identifikācija šādā gadījumā ir apgrūtināta. Ārstniecības iestāde var izvēlēties pacientam nosūtīt arī rēķinu par pakalpojumu, taču tad norēķinu kārtība ir uz iestādes pleciem un prasa papildu administratīvo darbu. Mēs "Veselības centrā 4" izmantojam "doconline.lv" un "piearsta.lv" platformas, kur norēķinu kārtība ir skaidra un bez riskiem," skaidro Rēvalde.

Jaunās izmaiņas ģimenes ārstu praksēs ir prasījušas arī izglītošanos gan ārstu, gan pacientu vidū. Rēvalde atzīst: "Informācija par to, kā organizēt ģimenes ārstu darbu, no Veselības ministrijas un tās pakļautībā esošajām iestādēm ir gana saprotama. Grūtāk ir ar pacientiem, sevišķi senioriem, kuriem ir sarežģītāk ne tikai pielāgoties, bet arī izprast un izpildīt jaunās prasības, – pacienti pēc ieraduma mēdz ierasties praksē bez pieraksta, tā apgrūtinot drošības pasākumu izpildi. Pacientu informēšanas jomā lielākais slogs gulstas tieši uz ārstniecības iestādēm. Atsevišķs jautājums ir administratīvos nolūkos veicamās pārbaudes – t.s. šoferkomisijas, obligātās veselības pārbaudes utt. Daudzi godprātīgi vēlas ievērot noteiktos termiņus, jo baidās no soda sankcijām, taču ne vienmēr ir informēti, ka šobrīd šīs pārbaudes nenotiek un termiņi tiek pagarināti. Šobrīd varu jau teikt, ka arī šo pakalpojumu sniegšana ir atsākta. Kopumā jāsaka, ka pacienti apzinās un labprāt ievēro ierobežojumus."

Satraucoši ir tas, ka cilvēki paliek mājās arī situācijā, kad pie ārsta doties drīkst. Pacients ir iebaidīts un paliek mājās, riskējot ar savu veselību. Zane Rēvalde, VC4 klīniku vadītāja

Pieņemtie ierobežojumi medicīnas aprūpē ir saprotami un pieļaujami īstermiņā, lai izvairītos no pacientu pakļaušanas inficēšanās riskam. Tomēr, domājot par tuvāku vai tālāku nākotni, šie ierobežojumi ilgtermiņā nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Rēvalde stāsta, ka jau var novērot sekas. "Šobrīd ir apgrūtināta hronisko pacientu dinamiska novērošana, kā sekas jau ir manāmas ar hronisko stāvokļu pasliktināšanos. Lai arī "zaļais koridors" tiek nodrošināts, pacienti, zinot par ierobežojumiem veselības aprūpē, iespējams, biežāk izvēlas nogaidīt ar ārsta apmeklējumu, pat ja ir aizdomas par ļaundabīgu saslimšanu, – gan nezinot par iespējām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, gan baidoties inficēties ar Covid-19 ārstniecības iestādes apmeklējuma laikā. Ja šādi ierobežojumi ir salīdzinoši īslaicīgi, domāju, kvalitāti varam nodrošināt, taču noteikti ne ilgtermiņā. Jāņem vērā, ka ierobežojumi ir mainīgi, un ir jautājums, cik (ne)pieejami ir citi veselības aprūpes pakalpojumi (diagnostika, speciālistu konsultācijas, rehabilitācija) – no tā arī ir atkarīgi ilgtermiņa rezultāti.

Lielā mērā uz šiem jautājumiem šodien jau varam skatīties retrospektīvi, jo lielākā daļa medicīnas pakalpojumu šobrīd jau ir pieejama. Satraucoši ir tas, ka cilvēki paliek mājās arī situācijā, kad pie ārsta doties drīkst. Pacients ir iebaidīts un paliek mājās, riskējot ar savu veselību."

Arī "Veselības centru apvienība" (VCA) nav izņēmums, un tās ģimenes ārsti savu darbu lielākoties veic attālināti. Vairāk par ārstu darba organizēšanu stāsta VCA pārstāve Līga Ribkinska: "Veselības centru apvienības poliklīniku telpās strādā speciālisti, VCA ģimenes ārsti un arī liela daļa privāti praktizējošu ģimenes ārstu. Runājot tieši par VCA ģimenes ārstiem, aprīlī, kad spēkā bija visi ārkārtas situācijas ierobežojumi, klātienes apmeklējumu skaits samazinājies par 60 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Maijā klātienes vizīšu skaits kļūst mazliet lielāks, bet pacienti joprojām saglabā piesardzību.

Bažīgus ģimenes ārstus un speciālistus dara tas, ka pacientiem, ne tikai hroniski slimojošiem, bet arī citiem, cenšoties retāk vērsties pēc palīdzības pie ārsta, mazāk sūdzoties par pašsajūtu, ilgtermiņā var rasties veselībai ļoti nelabvēlīgas sekas. Līga Ribkinska, VCA pārstāve

Tomēr ģimenes ārstu darba apjoms nav samazinājies, mainījusies specifika: daudz laika tiek veltīts klientu konsultācijām pa tālruni, īpaši hronisko pacientu aprūpei attālināti, izvērtējot pieejamos izmeklējumu rezultātus un izrakstot e-receptes. Gadījumos, kad konsultācijas ar ģimenes ārstu notiek attālināti, pacientam pašam līdzmaksājums nav jāveic. Ģimenes ārsti pacienta ambulatorajā kartē pēc konsultācijas veic rūpīgus ierakstus, norādot vizītes datumu, laiku, konsultācijas iemeslus. Aizpilda ambulatoro talonu, kas iesniedzams NVD. Ambulatorajā talonā tiek uzrādītas manipulācijas atbilstoši prasībām, kas norādītas sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām veselības aprūpes organizācijā, un valsts norēķinās ar medicīnas iestādi par šo pakalpojumu. Statistika rāda, ka ārstēšanas epizožu skaits ir samazinājies vidēji par 10 procentiem, neskatoties uz klātienes vizīšu būtisku kritumu.

Bažīgus ģimenes ārstus un speciālistus dara tas, ka pacientiem, ne tikai hroniski slimojošiem, bet arī citiem, cenšoties retāk vērsties pēc palīdzības pie ārsta, mazāk sūdzoties par pašsajūtu, ilgtermiņā var rasties veselībai ļoti nelabvēlīgas sekas. Ļoti pozitīvi novērtēta speciālistu konsultāciju un izmeklējumu pieejamības atjaunošana, ievērojot drošības pasākumus poliklīnikā. Līdz ar to ģimenes ārstiem ir iespēja, piemēram, telefoniski uzklausīt pacienta sūdzības, iztaujāt viņu un nepieciešamības gadījumā attālināti E-veselība sistēmā izrakstīt nepieciešamo nosūtījumu pie speciālista vai uz izmeklējumu, pacientam – speciālista konsultāciju vai izmeklējumu savlaicīgi arī saņemt, savukārt ģimenes ārstam, balstoties uz rezultātiem, nozīmēt savlaicīgu un korektu terapiju.

VCA poliklīnikās turpinām ievērot pastiprinātus drošības pasākumus. Pie ārsta uz vizīti pacienti aicināti ierasties tikai ar iepriekšēju pierakstu, kur brīvos pieraksta laikus ļoti ērti var redzēt un arī pierakstīties elektroniski. Turpat var veikt attālināto apmaksu par atsevišķiem pakalpojumiem, piemēram, vakcināciju pret ērču encefalītu."

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Lasāmgabali NVD Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form