Tādas problēmas kā psoriāze, sausa āda, alerģija ar izsitumiem rodas arī no tā, ka cilvēkam ir konflikts ar savu iekšējo pasauli – ir grūti sevi pieņemt, mīlēt un, pats galvenais, viņam ir atkarība no apkārtējo viedokļa. Ticēt tam vai nē, tas lai paliek katra paša ziņā, taču jebkurā gadījumā ir noderīgi atbrīvoties no šī paraduma – uztraukties, ko par tevi domā citi.
Franču rakstnieks un ģeniāls biogrāfs Andrē Moruā reiz ir teicis: "Nevajag koncentrēties uz sabiedrības viedokli. Tā nav bākuguns, bet malduguns." Tomēr ir skaidrs, ka praksē ir ļoti grūti būt neatkarīgam no citu redzējuma, īpaši tad, ja viedokli par tevi izsaka kāds tuvinieks.
Katru reizi, kad domā (izskaties, uzvedies, centies) ne tā, kā visi pārējie, atceries dažas noderīgas lietas, ko piedāvā "Econet.ru".
Daudzi par tevi vispār nedomā
Mēs jau sen vairs nemācāmies skolā, tāpēc ir jāizprot, ka vairumam (adekvātu un ar dzīvi apmierinātu cilvēku) pat prātā neienāk domāt par tevi kaut ko sliktu un kur nu vēl kritizēt. Laimīgiem cilvēkiem nav svarīgi, ko par viņiem baumo un runā, un viņi savukārt neuzspiež savu viedokli citiem. Bet pārējos, kas par tevi runā un pret tevi izturas slikti, "izmet" no savas dzīves. Dzīve ir pārāk īsa, lai tērētu laiku uz skaudīgiem, morāli nenobriedušiem un neveiksmīgiem cilvēkiem.
Katram ir ejams savs ceļš
"Man vienalga, ko tu par mani domā, jo es par tevi nedomāju vispār."
Cilvēki mēdz mainīt viedokli
Cilvēka garastāvoklis, domas, filozofija dzīves laikā mēdz krasi mainīties, tāpēc ir vērts atcerēties, ka tavām domām nevajag būt kā akmenī kaltām visās situācijās. Diemžēl cilvēki ir tendēti kritizēt visus, kuri izraisa viņos neuzticību, šķiet, nenopietni vai pārāk aizdomīgi.
Tāpēc labāk mazāk runāt un vairāk darīt. Ir vērts atcerēties, ka uz jebkuru kritiku ir vērts atbildēt pienācīgi, jo nekad nevar zināt, vai tas, kurš tevi kritizē, vēlāk nemainīs viedokli, bet tava reakcija vienmēr iespiedīsies otra atmiņā un neliecinās par tavu uzvedību neko labu. Svarīgi ir ieturēt labo toni.
Dzīve ir īsa
Neviens nezina, cik gara dzīve katram paredzēta, tāpēc katru reizi, kad tu ej kāda pavadā un uztraucies, ko par tevi domā, un nedari to, ko patiešām vēlies, tu bezkaunīgā veidā burtiski sevi apzodz. Kārtējais "tā vajag" atkal tevi ir piekalis krēslam, un kā tu vari zināt, ka nākamreiz varēsi piecelties? Tā var nodzīvot visu mūžu, ejot uz riņķi: darbs, mājas, darbs, mājas un atvaļinājums pāris reizes gadā. No apburtā loka vajadzētu tikt laukā, ja vēlies nodzīvot dzīvi tā, kā tu pati vēlies, nevis, kā vajag. Laiks skrien vēja spārniem un ir nepielūdzams. Nenokavē dzīvi!
Visiem izdabāt nav iespējams
