Piemēram, ik gadu valstī pašnāvībās mirušo skaits pārsniedz tos, kas gājuši bojā transporta nelaimes gadījumos. Tāpat infografika atspēko mītu, ka lielākoties pašnāvības tiek izdarītas bez iepriekšējām brīdinājuma pazīmēm – bieži vēlme tiek izrādīta uzvedībā, attieksmē un runas izteiksmē.
SPKC eksperti atspēko sabiedrībā pastāvošo mītu, ka pašnāvnieciskas tieksmes eksistē tikai cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Kā liecina SPKC rīcībā esošā informācija, psihiski traucējumi ir lielāks risks, tomēr ne visiem pašnāvības upuriem tie ir.
Latvijas kontekstā atklājas biedējoši fakti – 2,8 procenti cilvēku Latvijā ir nopietni apsvēruši vai plānojuši pašnāvības izdarīšanu. Tie ir cilvēki vecumā no 18 līdz 64 gadu vecumā. Tāpat augstākā mirstība no pašnāvībām ir tieši Latgalē, savukārt zemākā – Rīgā.
- Šajā rakstā eksperte skaidro, kā pamanīt un novērst gan depresijas, gan pašnāvības pazīmes.
