'Instagram' slavenības tirgo nereģistrētus pulverīšus; atbildīgie dienesti sarosās
Foto: DELFI

Viena no aktuālākajām lietām sociālajā tīklā "Instagram" pēdējā laikā ir šūmēšanās par maltīšu aizvietotājiem un citiem produktiem, kas tiek piedāvāti kā efektīvs tievēšanas līdzeklis. Kamēr daļa "Instagram" slavenību un "influenceru" (iedvesmotāju, viedokļu līderu) jūsmo par produktiem un iespēju pelnīt ar to pārdošanu, citi uzsver, ka zaudēt svaru var arī veselīgāk un lētāk, kā arī aktualizē jautājumu par sociālo tīklu slavenību atbildību iepretim saviem sekotājiem, īpaši bērniem un pusaudžiem.

Runājot par brīnumainiem un īpaši efektīviem tievēšanas līdzekļiem, "Delfi" uzrunātie eksperti norāda, ka parasti solījumi neatbilst realitātei un svars tiek zaudēts tāpēc, ka vienkārši tiek ierobežots uzņemto kaloriju skaits, nevis kāda brīnumlīdzekļa dēļ. Nav "maģisku" produktu, kas paātrina vielmaiņu, dedzina taukus vai audzē muskuļus.

Aktivitātes sociālajos tīklos, runājot par produktiem, kas ir daļa no zīmola "NL" piedāvātā, ir piesaistījušas arī atbildīgo institūciju uzmanību. Pārtikas un veterinārais dienests norāda – visiem tirgotājiem ir jābūt reģistrētiem gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan Pārtikas un veterinārajā dienestā. Reģistrētiem jābūt arī produktiem, tomēr daļu produktu reģistros atrast nevar, un arī paši tirgotāji nav reģistrējušies.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzsver – ikvienam, kas nodarbojas ar produktu reklamēšanu un par to saņem naudu, jābūt reģistrētam kā saimnieciskās darbības veicējam. Tāpat arī ir uzsākta pārbaude par to, vai centra aizdomas, ka Latvijā tiek tirgoti neatļauti produkti, par kuriem patērētājiem tiek sniegta maldinoša informācija, ir pamatotas.

Sociālo tīklu savienību duelis: peļņa vai atbildība

Viena no populārākajām "Instagram" lietotājām, kas nodarbojas ar zīmola "NL" produktu izplatīšanu, ir Katrīne Sauliete. Viņa savos ierakstos rāda savu ikdienu un to, kā pati lieto dažādus produktus. Savos "Instagram" stāstos viņa arī attēlo, kā nosūta šos produktus saviem klientiem. Uz "Delfi" jautājumiem par to ietekmi uz veselību, atbildību pret saviem sekotājiem, kā arī par to, kādā veidā juridiski tiek organizēta viņas uzņēmējdarbība, Sauliete neatbildēja.

Uzmanību izpelnījusies arī skropstu meistare Kristīne Deimon. Uz "Delfi" līdzīgiem jautājumiem viņa atbildēja, ka cilvēki, kas kritizē kompāniju un tās darbību, to dara, jo tas vienkārši ir labs materiāls, lai žurnālisti radītu sižetu. Viņa gan pauž neizpratni, kāpēc "netiek aiztikti tūkstošiem ierēdņu valstī, kur visiem bagātas ģimenes ar lieliem īpašumiem un biznesiem, bet domā atrast problēmas tur, kur viss sakārtots ar PVD (Pārtikas un veterināro dienestu – aut.), kur liela kompānija pastāvīgi uzlabo un izplata savus produktus".

Deimon uzsver, ka vēlas būt daļa no lielas un spēcīgas kompānijas, kas nebojā reputāciju ar sliktiem produktiem un ļaužu muļķošanu. Cilvēkus, kas to nomelno, Deimon dēvē par "dīvānu teroristiem". Viņa norāda, ka ir daļa no "NL" jau trīs mēnešus un ne tikai izplata, bet arī lieto šī uzņēmuma produktus. "Šis ir ļoti labs peļņas avots, ja māk un grib darboties, tie, kas bļauj, ka nevar nopelnīt, vienkārši nemāk to darīt, viņu vieta ir vieglāki darbi," pārliecināta mākslīgo skropstu meistare.

Citās domās ir cita populāra "Instagam" lietotāja Juta Valdmane. Viņa pašlaik reklamēto un izplatīto tievēšanas programmu izmēģinājusi pirms vairākiem gadiem. Svaru zaudēt viņai izdevās, tomēr Valdmane norāda, ka līdzīgu rezultātu sniegtu jebkura diēta, kuras laikā tiek uzņemts ļoti neliels skaits kaloriju. Viņa uzsver, ka ieguldītie līdzekļi neatsver iegūto rezultātu. "Tas, ko es sapratu, – nav jēgas dzert kaut kādu "Energy Diet", ja es tā vietā varu apēst lasi ar salātiem." Valdmane norāda, ka izmaksas būs līdzīgas. "Tevi uzliek uz kaloriju deficīta, tāpēc tu tievē, nevis tāpēc, ka tur ir tas maģiskais pulveris," savu pieredzi klāsta sociālo tīklu slavenība. Valdmane stāsta, ka viņa dod priekšroku veselīgām maltītēm un pati gatavo arī našķus. Viņa ir pārliecināta, ka tas ir vērtīgāk organismam, un uzsver, ka nevar sniegt komentāru par produkta kaitīgumu, jo nav uztura speciāliste.

"Tas, kas mani satrauc, – manai 17 gadus vecajai māsīcai, pat nepajautājot, cik viņai ir gadu, mēģināja uzspiest šo shēmu." Valdmane arī ir dzirdējusi par gadījumiem, kad meitenes jau 14 gadu vecumā krāj līdzekļus šo produktu iegādei, jo viņas ir pārliecinātas – citādi svaru zaudēt nevar. Valdmane kritiski vērtē cilvēkus, kam "Instagram" ir liels sekotāju skaits un kas to izmanto šādu produktu reklamēšanai: "Tas, ka tu esi influencers, ir milzīga atbildība. Man raksta 10–12 gadus vecas meitenes, ka es viņas iedvesmoju, man ir arī vairākas mazākas māsīcas. Es jūtu to atbildību, ka es nevaru publicēt, ko es gribu, vai reklamēt, ko es gribu." Valdmane ir pārliecināta, ka šādu produktu reklamētājas nesaprot, cik ļoti viņas ietekmē jaunu meiteņu prātus.

Speciālisti norāda, ka brīnumlīdzekļi svara zaudēšanai neeksistē

Piedāvātie produkti sola daudz un dažādus labumus. Svara zaudēšanas programma "Energy Slim" uzņēmuma "NL" mājaslapā ir aprakstīta kā līdzeklis, kas "aktivizē dabīgo svara zaudēšanas mehānismu, stimulē vielmaiņu un tauku dedzināšanu. Vēl vairāk – "Energy Slim" produkti palīdz kontrolēt apetīti un attīstīt pareizus ēšanas ieradumus. Zaudēt svaru ar "Energy Slim" ir viegli un efektīvi". Te gan jāpiebilst, ka sociālajos tīklos izplatītāji šos brīnumu efektus īsti nepiemin, bet akcentē produktu efektivitāti cīņā ar liekajiem kilogramiem.

Uztura speciālisti gan norāda – jebkurā gadījumā solījumiem ātri un vienkārši atbrīvoties no liekajiem kilogramiem nevajadzētu ticēt. Maltīšu aizvietotāji, ja tie ir reģistrēti un pārbaudīti, nav kaitīgi un nekādu ļaunumu nenodarīs, tomēr uz uztura piedevām, kas sola vielmaiņas paātrināšanu un tauku dedzināšanu, vajadzētu skatīties kritiski.

Uztura speciāliste Eva Kataja skaidro: "Svara samazināšana ir bijusi aktuāla cauri laikiem, un cilvēkiem vienmēr ir patikuši brīnumlīdzekļi un ātri rezultāti. Daži no svara samazināšanas preparātiem, kas nesuši rezultātus, ir pat saturējuši aizliegtas, narkotiskas vielas. Taču nav tādu uztura bagātinātāju, kas paši vien var samazināt svaru vai "sadedzināt" taukus. Ja tādi būtu, mums nebūtu liekā svara problēmu."

Kataja uzsver, ka neviens uztura bagātinātājs nevar izveidot muskuļus. Tie var sniegt nepieciešamās uzturvielas muskuļu veidošanai, bet bez fiziskās slodzes rezultāta tāpat nebūs. Speciāliste piekrīt Valdmanes sacītājam par to, ka svars samazinās, ja cilvēks kustas un maina ēšanas paradumus. Iespējams, cilvēks papildus lieto arī uztura bagātinātājus un speciālus produktus un redz, ka rezultāts patiešām tiek sasniegts un svars samazinās. "Bet ne jau no produkta, bet gan no pasākumu kopuma. Var dzert arī kefīru ar maltām linsēklām – un ēst kādu laiku negribēsies. Gribētos teikt, ka ticībai ir liels spēks un, ja vēl to apvieno ar atbilstošu rīcību, tad sasniegt var daudz."

Par to, kāpēc ne visiem izdodas sasniegt kāroto rezultātu, Kataja saka: "Tāpēc, ka galvu jau šie "brīnumpreparāti" nesakārto. Liekā svara gadījumā bieži vien ir emocionāli traucējumi un problēmas, kam nepieciešamas speciālistu konsultācijas, nevis "plāksteru uzlīmēšana". Veselīgu paradumu ieviešanu produkta lietošana negarantē. Tie, kas paļausies tikai uz produktu, rezultātus ilgtermiņā ne iegūs, ne noturēs. Taču dažiem šāds sākums var palīdzēt iegūt motivāciju un meklēt veidus, kā dzīvot veselīgāk."

Speciāliste uzsver, ka neatbalsta skaļas reklāmas un nereālus solījumus, jo tie ļoti ietekmē nenobriedušas personības. "Ja tos pērk pieaugušie, lai viņi eksperimentē, bet pusaudžiem tas var būt pat bīstami. Saprotu, ka nekādus īpašus ierobežojumus šādiem produktiem nevar uzlikt. Tie, kas savos "Instagram" kontos reklamē, arī drīkst teikt visu, ko grib un kam tic. Atliek vien mācīt pārējiem kritiski izvērtēt informāciju un neticēt skaļiem saukļiem," rezumē speciāliste.

Līdzīgās domās ir arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Lolita Neimane. Viņa norāda, ka līdzīgi piedāvājumi parādās bieži – reizēm tiek piedāvāts pulveris, reizēm kapsula, bet reizēm vēl kaut kas cits. Neimane gan uzsver – maltīšu aizstājēji un "tauku dedzinātāji" vai "vielmaiņas paātrinātāji" nav viens un tas pats. "Pasaulē tas ir diezgan izplatīti. Cita lieta – vai cilvēkam neapnīk ēst kaut ko tādu," par maltīšu aizstājējiem saka Neimane.

Speciāliste norāda, ka bieži reklāmas saukļi šāda veida produktiem ir līdzīgi – ja esat noguruši no mūžīgajām diētām un apnicīgas vingrošanas, tad šeit ir pieejams inovatīvs risinājums, kas atrisinās jūsu problēmu. Bieži tiekot apsolītas milzu atlaides un tiek pieminēti, piemēram, "Zviedrijas zinātnieki" vai "Amerikas Universitāte". Tāpat var gadīties, ka tiek izmantoti izdomāti uzvārdi un atsauces un neeksistējošiem pētniekiem. Neimane norāda, ka pašlaik nav labākas metodes sevis uzturēšanai formā kā veselīgs uzturs un fiziskas aktivitātes.

Runājot par dažādu pārtikas produktu un uztura bagātinātāju tirgošanu, izmantojot sociālos tīklus, Neimane uzsver, ka kontrolēt šo procesu un novērst nelikumības ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzdevums. Neimane iesaka kritiski izvērtēt šādus piedāvājumus un pirms dažādu tievēšanas programmu uzsākšanas konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.

Ne visi produkti reģistrēti; atbildīgie dienesti sarosās

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde skaidro, ka dienesta kompetencē ir uzņēmumu, izplatītāju un produktu reģistrācija, uzraudzība un kontrole. Latvijā ir reģistrēts uzņēmums SIA "NL Continent Baltic", kas ir reģistrējis arī noteiktus produktus. Reģistrētais sortiments ir salīdzinoši neliels, ja salīdzina ar to, ko piedāvā iegādāties vietējie izplatītāji un sociālo tīklu slavenības. Latvijā oficiāli tiek tirgoti daži maltīšu aizstājēji – zupas, kokteiļi un omlete – un vairākas tējas.

Birkenfelde skaidro, ka cilvēki Latvijā nereģistrētus produktus var iegādāties savām vajadzībām, bet tirgot nedrīkst. "Pa pastu var pasūtīt dažādus produktus, ieskaitot uztura bagātinātājus, ja to kopējais svars ir līdz vienam kilogramam," skaidro speciāliste. "Ja vēlas nodarboties ar komercdarbību, tad ir attiecīgi jāreģistrējas gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan arī Pārtikas un veterinārā dienestā, jo arī privātpersonas tiek reģistrētas kā pārtikas apritē reģistrēti uzņēmēji. Protams, var būt arī situācija, kad prece tiek piedāvāta nelegālā veidā," skaidro speciāliste.

Izpētot produktu klāstu, ko piedāvā Sauliete, Deimon un citi izplatītāji, kas nodarbojas ar produktu tirdzniecību, var secināt, ka viņu piedāvājums ir krietni plašāks nekā tas, ko reģistrējusi SIA "NL Continent Baltic". To nosaukumus nav iespējams atrast arī PVD reģistrā, tur nav atrodami arī šo izplatītāju vārdi un uzvārdi. PVD aicina patērētājus, iegādājoties pārtikas produktus no izplatītājiem, pārbaudīt, vai viņi ir reģistrēti kā izplatītāji PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un vai izplatītie produkti arī ir reģistrēti. To iespējams izdarīt šeit.

Zvanot uz SIA "NL Continent Baltic" mājaslapā pieejamo tālruņa numuru, "Delfi" izdevās sazināties ar zvanu operatori Ludmilu, kas savu uzvārdu nevēlējās atklāt. Viņa norādīja, ka menedžeriem, kas izplata uzņēmuma produktus, kas nav pieejami uzņēmuma interneta veikala Latvijas versijā, ir uzdevums tos reģistrēt atbildīgajās institūcijās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Evija Lene norāda, ka centra rīcībā pašlaik nav informācijas par to, vai piedāvāto produktu reklāma nav maldinoša. Vispirms ir nepieciešams PVD atzinums. Lene gan norāda: "Jebkuram produktam drīkst piedēvēt tikai tādas īpašības, kādas tam piemīt. Līdz ar to ir jāsaprot, ka produktam nevar piedēvēt īpašības un rezultātus, kas neatbilst patiesībai. Gadījumā, ja produktam tiek piedēvētas īpašības, kuras ir saistītas ar ietekmi uz veselību, tad šīm norādēm ir jābūt iekļautām veselīguma norāžu reģistrā. Savukārt, ja produktam tiek piedēvētas citas īpašības, ražotājam tās ir jāspēj pierādīt ar zinātniskiem pētījumiem."

Tomēr uzņēmums un izplatītāji, kas nodarbojas ar šo produktu pārdošanu, ir nonākuši PTAC redzeslokā. "Šobrīd PTAC seko līdzi situācijai Latvijā, tādēļ aicinām patērētājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, lai varētu šo informāciju apkopot, izdarīt secinājumus un vajadzības gadījumā rīkoties. Šobrīd PTAC pārbauda, vai mūsu aizdomas ir pamatotas un Latvijā tiek tirgoti neatļauti produkti, par kuriem patērētājiem tiek sniegta maldinoša informācija," norāda Lene. Īpaša uzmanība tiekot pievērsta arī cilvēkiem, kas produktus izplata ar sociālo tīklu palīdzību.

Taujāta par to, kā PTAC vērtē "influenceru" darbību, Lene skaidro: "Pirmkārt, ja patērētāju ietekmētāji savos sociālo tīklu profilos reklamē kādu preci vai pakalpojumu un saņem par to atlīdzību, pie reklāmas ieraksta ir jābūt norādei, ka šis ieraksts tiek sponsorēts, ka tas ir reklāmas raksts vai kas tamlīdzīgs. Tāpat norādītajai informācijai ir jābūt patiesai un tā nevar maldināt patērētājus, kā arī šāda veida produktu reklamēšana pret atlīdzību ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kurai ir jābūt reģistrētai."

Source

DELFI Viņa

Tags

Instagram Lasāmgabali Liekais svars Veselīgs dzīvesveids Veselīgs uzturs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form