Vardarbība ir ļoti jutīga tēma, par ko cietušie nereti vairās runāt. Ļoti bieži tas ir saistīts ar pārmetumiem no līdzcilvēku puses, kas upuri vaino nespējā aiziet no varmākas un uzbrucēja provocēšanā. Turklāt sabiedrībā pastāvošie stereotipi iespēju saņemt palīdzību upurim padara ļoti sarežģītu, un to radītā vardarbības slazdā mēdz nokļūt ne vien sievietes, bet arī vīrieši.

Lai arī par gadījumiem, kad no vardarbības cieš vīrieši, tiek ziņots ļoti reti, tas nebūt nenozīmē, ka šādu gadījumu nav. Šoreiz rubrikā ""Viņa" skaidro" kopā ar klīnisko psiholoģi Mariju Ābeltiņu runājam par to, kā izpaužas vardarbība pret vīrieti un kāpēc to ir teju neiespējami pārtraukt. Ja vēlies uzzināt vairāk par vardarbību pret sievieti, ar krīžu centra "Skalbes" psiholoģes Ineses Rukas komentāru vari iepazīties šeit.

Par vardarbību pret vīrieti runā reti. Tomēr jāņem vērā, ka vardarbību var piedzīvot gan vīrieši, gan sievietes un arī tās veicēji var būt abi dzimumi. Tāpat var atšķirties arī upura un varmākas attiecības. Par dažām situācijām runā vairāk, bet par citām mazāk. Visbiežāk apspriests ir jautājums par vardarbību, ko vecāki vērš pret saviem bērniem. "Un laikam tur ir arī skaidras tās sarkanās līnijas un lielākā daļa sabiedrības tomēr piekrīt, ka tas nav normāli," saka Marija Ābeltiņa.

Tomēr ir situācijas, par kurām runā mazāk. "Dažkārt ir pretēja kombinācija, kur pieaudzis bērns var būt vardarbīgs pret savu vecāku," vienu piemēru min speciāliste. "Un vēl mazāk ir tādas sarunas, kad sieviete ir vardarbīga pret vīrieti. Un šī ir sarežģīta situācija, jo mēs neesam pieraduši tādā veidā domāt, un, ja skatāmies pēc statistikas, tad šādu gadījumu procents nav liels, bet viņi ir. Viņi ir un par viņiem ir vēl grūtāk ziņot pašiem vīriešiem, jo šie stereotipi par to, kādai jābūt sievietei, kādam jābūt vīrietim, spēlē, savā ziņā arī pret vīriešiem."

Situācijās, kad cilvēka dzīvē notiek kaut kas, kas nesaskan ar stereotipisko scenāriju par to, kādiem jābūt cilvēkiem un viņu dzīvēm, vīrietis var sākt domāt, ka vaina ir viņā, nevis situācijā. "Sanāk tā, ka, ja ir sieviete varmāka, tad tas, ko sabiedrība sagaida – ja tu esi vecis tad tu to pats atrisināsi," paskaidro Ābeltiņa.

Vīrietis var ciest ne tikai no vardarbīgas partneres, bet arī mātes, kas ietekmē savu pieaugušo dēlu. "Situācijā, kad māte ir vardarbīga, vispār ir diezgan lielas sprukas, jo tur nostrādā divi stereotipi. Mātes loma parasti neasociējas ar vardarbību – nu mamma nevar būt vardarbīga, cilvēki bieži vien saka." Tāpat cilvēki bieži ir pārliecināti, ka sieviete nevar būt vardarbīga pret pieaugušu vīrieti, jo vienkārši ir fiziski vājāka.

"Sieviete fiziski kopumā tomēr ir vājāka nekā vīrietis. Tad, protams, ja viņa ir varmāka, tad viņa varbūt izvēlēsies emocionālo vardarbību un pazemošanu kā savas varas apliecinājumu nevis fizisko izrēķināšanos," skaidro Ābeltiņa, norādot, ka ikviens cilvēks, kas ir vardarbīgs, neatkarīgi no dzimuma, atrod savas stiprās un upura vājās puses, lai realizētu savas ambīcijas un varu.

"Varmāka, manuprāt, vienmēr atradīs cilvēka psihes vājos punktus un izmantos sev par labu jebkuru stereotipu. Ja vardarbīga ir sieviete, viņa piesegsies ar šo dzimuma vājuma stereotipu – nu tā taču bija tāda viegla pļauciņa vai tāds neliels sitiens ar panniņu." Vīrietis var šķist spēcīgs arī tad, ja viņam patiesībā nepieciešama palīdzība. Šādā situācijā stereotips par stipro dzimumu nostāda vīrieti neapskaužamā situācijā. "Viņš nevar vērsties [pēc palīdzības], jo, ja viņš vērsīsies, tad viņš ir vājš un viņš nav vīrišķīgs."

Jautāta par iezīmēm, kas visspilgtāk raksturo vardarbību pret vīrieti, Ābeltiņa atbild: "Es domāju, ka specifiskākā iezīme ir, ka tā ir visvairāk neatklāta, ja mēs domājam par pieaugušiem cilvēkiem, visvairāk stereotipizēta un vismazāk vīrietis lūdz palīdzību, un līdz ar to viņam iespējas atrisināt šīs lietas ir stipri mazākas."

Rakstu sērija tapusi sadarbībā ar krīžu centru "Skalbes". Centrs piedāvā palīdzību vardarbībā cietušām sievietēm un citām krīzes situācijā nonākušām personām. Ja arī tu vēlies sniegt atbalstu šo mērķu realizēšanai, šeit var uzzināt, kā to izdarīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!