Viņš piemin kādu pētījumu, kurā atklāja, ka tie cilvēki, kas gūst vislielāko gandarījumu par darbā paveikto, nav tie, kas dienas aizvada smalkās biroju ēkās un zemapziņā savu darbu necieš. Tie ir tie, kas pret darbu attiecas kā pret savu aicinājumu, neskatoties uz to, kādi ir darba pienākumi.
Bredberijs uzsver, ka mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, ieviešot savā ikdienā dažādus paradumus, jo tie agri vai vēlu veido mūs kā cilvēku. Izvēloties tos, kas ikdienā vairāk palīdz nekā kaitē, varēsim augt, attīstīties, un būt laimīgi. Turpinājumā iepazīsties ar Bredberija uzskaitītajiem paradumiem, kas var palīdzēt uzlabot tavu kopējo dzīves kvalitāti.
Dari to, kas tev atgādina – kas esi
Gana daudz tiek runāts par to, ka nepieciešams atvēlēt laiku sev, taču ko patiesībā nozīmē ''laiks sev''? Tas ir laiks, kad darām to, kas mums patīk, ko mīlam un kas liek justies kā mums pašām. Tas ir laiks, kad visas ''maskas'' ir nokritušas un varam vienkārši būt. Neatkarīgi no tā, vai tu skrien, dejo, glezno, šuj vai dari jebko citu, svarīgākais ir atvēlēt laiku šiem mirkļiem. Tie ir neticami atjaunojoši.
Vairs nekādu telefonu vai citu viedierīču lietošanu gultā
Pēcpusdienā saules stari zaudē zilo gaismu, kas ļauj organismam atsākt melatonīna ražošanu, kā rezultātā jūtamies miegaini. Vēlā vakarā smadzenes vairs negaida zilās gaismas iedarbību, tāpēc pret to ir ļoti jutīgas. Diemžēl lielākajai daļai cilvēku viena no mīļākajām nodarbēm īsi pirms miega ir lūkošanās telefonā vai citā viedierīcē, kas tieši sejā izstaro šo nevēlamo gaismu. Rezultātā melatonīna ražošana ir apgrūtināta, kā arī ir traucēta spēja aizmigt.
Šķiet, ikvienam ir zināms slikta nakts miera postošais efekts. Tāpēc, lai tu negatīvi neietekmētu savu miega kvalitāti, labākais, ko vari darīt, ir atteikties no telefona vai citas ierīces lietošanas pirms miega.
Novērtē mirkli un negaidi, ka tavas iedomas vai gaidas vienmēr piepildīsies
Prasme apzināties, ka ne viss ir tā, kā mums šķiet vai kā esam gaidījuši, sasaucas ar prasmi novērtēt to, kas tev ir. Ļoti iespējams, kāds, kuru tu apskaud, jo viņa dzīve ir šķietami nevainojama, patiesībā aiz sava tēla slēpj nopietnas dzīves problēmas. Tas nozīmē – rādītais tēls var būt tikai mirāža. Tāpat tu, visticamāk, neesi ne gaišreģe, ne zīlniece, tāpēc tev jābūt atvērtai visām iespējām, jo noteikti būs dzīves pārsteigumu, kurus necerēji sagaidīt.
Dari pat tad, ja šķiet, ka neizdosies, bet pieturies pie reālistiskiem mērķiem
Tomēr, realizējot savas idejas, mēģini pieturēties pie reālistiskiem mērķiem. Šķiet, katrs pazīst vismaz vienu vai pats kaut reizi ir bijis tas, kurš apņemas 1. janvārī zaudēt svaru, uzsākt jaunus projektus, dzīvot veselīgāk u.tml. Tiesa – lieli, biedējoši, pat ambiciozi mērķi var būt neticami iedvesmojoši, bet tikai līdz brīdim, kad šī iedvesma beidzas, pēc kā seko vilšanās un vainas apziņa. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka tev turpmāk pilnībā jāaizmirst par lieliem mērķiem vai vispārīgi par to nospraušanu. Nē, turpini tos sev izvirzīt, bet mēģini turēties reālistiskās robežās.
Iemācies organizētību un pateikt 'nē'
Runājot par prasmi pateikt ''nē'', Kalifornijas Universitātē veikts pētījums liecina – jo grūtāk tev ir pateikt ''nē'', jo lielāka iespējamība, ka tu izjutīsi stresu, pārpūli, pat depresiju, kā arī tas mazina paškontroli, kas daudziem cilvēkiem ir liela problēma. ''Nē'' ir spēcīgs vārds, no kura nevajadzētu baidīties. Brīdī, kad ir laiks pateikt ''nē'', emocionāli inteliģenti cilvēki izvairās no tādām frāzēm kā ''es nedomāju, ka varu'' vai ''es neesmu pārliecināts''. Tāpat paturi prātā, ka atsakot jaunām saistībām, tu lielāku nozīmi piešķir jau esošajām un vari tās izpildīt kvalitatīvāk, nekā uzņemoties kaut ko papildus. Tāpēc laiku pa laikam sev atgādini, ka ''nē'' pateikšana tev tikai palīdz izkopt paškontroli, kas nākotnē tikai noderēs.