Raidījumā "Starp mums runājot" mūziķi Andris Ērglis un Normunds Jakušonoks atklāti stāsta par savu aizraušanos ar azartspēlēm. Abi piekrīt apgalvojumam: "Viss ir galvā!" Tāpat Ērglis norāda, ka ikkatra situācija ir individuāla: "Tu nevari pateikt – tev derēs tas vai tev derēs iet pie psihoterapeita vai psihologa."
Sarunas laikā Ērglis piemin vēl kādu aspektu, ka pilsētās kafejnīcas un bāru kļūst arvien mazāk, bet spēļu zāļu – vairāk. "Viņu it kā nekļūst vairāk, bet uz tā fona viņu kļūst vairāk, un tā ir vienīgā vieta, kur, piemēram, ieiet naktī." Viņam piekrīt arī Jakušonoks, norādot, ka nakts laikā spēļu zāle ir vienīgā vieta, kur iedzert, piemēram, kafiju.
Taujāts par to, ja viņš būtu kādas pilsētas mērs, vai spēļu zāles tiktu aizvērtas ciet, Ērglis uzsver, ka ikvienam cilvēkam jābūt brīvai pieejai: "Tā ir tikai tava vēlme tur iet vai tur neiet. Neviens tevi nespiež." Savukārt Jakušonoks idejiski saliktu spēļu automātus vienkopus, līdzīgi kā tas noticis Lasvegasā: "Saliktu tajā pašā Lucavsalā, lai ir tikai tur. Būtu baigi ideāli. Nebūtu ikdienā jāskatās pa kreisi, pa labi – uz katra stūra taču tās spēļu zāles."
Viņš turpina, izklāstot savu pieredzi: "Es esmu nospēlējis kādu pusmiljonu savā dzīvē. Tagad jau "entos" (daudzus – aut.) gadus neiekļaujos, bet es zinu, kas tā ir par sērgu." Jakušonoks uzskata, ka zināmā mērā cilvēkiem, kas nokļuvuši šīs atkarības gūstā, ir jāpalīdz: "Es domāju, ka tas ir valsts pienākums – maksimāli ierobežot šo iespēju cilvēkam uz to kārdinājumu. Tas nelabais jau tevi kārdina." Abi mūziķi uzsver, cik neizmērāmi daudz laika spēļu zālēs tiek pavadīts. "Divas diennaktis, neizejot," ilgāko pavadīto laiku spēļu zālē atklāj Jakušonoks.
