Jaunas drēbes – atkritumos? Kā Latvijai nenoslīkt nenovalkāto apģērbu kalnos
Foto: Shutterstock

Vai esi aizdomājies par to, kur paliek nevienam nevajadzīgās, saplēstās vai novalkātās drēbes? Tieši tā – atkritumos! Vides aktīvisti iestājas pret dažāda veida piesārņojumu, domā par to, kur likt stiklu vai plastmasu, tomēr reti kurš pievērš uzmanību tam, kur paliek neizmantoto drēbju kalni. Piemēram, Latvijā joprojām nav iespējas pārstrādāt tekstilmateriālu. Tomēr ne viss iezīmējas melnās krāsās, Eiropas Savienība izrādījusi iniciatīvu – pēc vairākiem gadiem arī neizmantotie apģērbi būs jāpārstrādā.

Ne tikai sabiedrībā, bet arī politiskā līmenī vides jautājumos iekļaujas ilgtspējīga un dabai draudzīga mode, par kuru daudzi nemaz neaizdomājas. Sabiedriskās domas pētījumā Lielbritānijā 2015. gadā tika noskaidrots, ka vidēji apģērbs tiek uzvilkts tikai septiņas reizes. Tas un arī iespaidīgie tekstilizstrādājumu atkritumi liecina – pavisam drīz ir jānotiek pārmaiņām.

Kas ir tavā skapī?

Modes ilgtspēja ir veidi, kā mēs ikdienā ražojam un patērējam apģērbus, apavus, aksesuārus un citus tekstilmateriālus. Arvien vairāk pasaulē un arī Latvijas kontekstā tiek apspriesti ilgtspējas jautājumi, kas ietekmē vidi un cilvēka veselību. Biedrība "Zaļā brīvība" sadarbībā ar "Latvijas vides aizsardzības fondu" pirms laika uzsāka īstenot projektu "Kas ir mūsu skapjos?", tā pievēršot uzmanību paradumiem apģērba valkāšanā un pirkšanā, kā arī lielās modes industrijas ietekmei gan uz cilvēka veselību, gan vidi. 11. oktobrī notika trešā diskusija projekta ciklā, kuru vadīja ilgtspējīgas modes eksperte Dace Akule. Pēc diskusijas viņa atklāj, ka Latvijā domāt par ilgtspēju apģērbu nozarē kļūst arvien aktuālāk.

"Noteikti arī Latvijā varam redzēt, ka gan tajos datos, gan ārpus tiem, ir daudz cilvēku, kas par to domā un meklē savus risinājumus – vai paši šuj vai ada, iet un izvēlās lietotus apģērbus vai nekautrējas mantot tos no radiniekiem," stāsta Akule. Viņa norāda, ka dažas Latvijas tendences ilgtspējīgas modes jomā ir redzamas arī ārzemēs, bet citas – izteiktas tikai mūsu reģionā, piemēram, rokdarbu prasmes. "Tas ir kaut kas tāds, kur es esmu pilnīgi pārliecināta un neesmu vienīgā – tā ir tā Latvijas bagātība, kur mēs šajā tēmā spējam radīt. Tas autentiskums, ko mēs arvien vairāk arī redzam, kas tiek novērtēts, tas arī tajā modes tēmā parādās. Gan Rēzeknē, gan arī Liepājā mēs to dzirdējām, ka tā ir viena no tendencēm –, mēs visi sākam izskatīties vienādi," atklāj ilgtspējīgas modes eksperte.

Viņa to salīdzina ar lielām ēdināšanas ķēdēm, kas gluži tāpat kā modes pasaules grandi, patērētājam piedāvā vienādus apģērbus lielā daudzumā. Tomēr Akule norāda, ka arvien vairāk cilvēku cenšas atbalstīt un meklē mazos uzņēmumus – vai tās būtu kafejnīcas, maiznīcas vai mazi apģērbu veikali, taču tajos slēpjas šī unikalitāte. "Atbalsti kaut ko maziņu, izcelies ar to, ka tev ir kaut kas tāds, kas ir pilnīgs ūnikums – tikai vienā eksemplārā. Lieliski, ja vēl tur nāk stāsts, vai tu pats esi radījis, vai tev kāds ģimenes loceklis to ir radījis, vai tu esi mantojis to no vecmāmiņas," pauž eksperte.

Projekta "Kas ir mūsu skapjos?" laikā tika veidota aptauja par apģērbu valkāšanas un pirkšanas paradumiem, materiāla izvēli un to, vai apģērbs iegādāts jauns vai kādi citādi, kā arī plašas diskusijas notikušas trijos pasākumos – Rēzeknē, Liepājā un Rīgā. Summējot šā brīža projektā sasniegto un noskaidroto, Akule turpina autentiskuma un unikalitātes domu: "Patiesībā caur šādiem piemēriem mēs redzam, ka gan tā ilgtspēja, gan tas autentiskums ir kā tēma modē. To mēs redzējām gan anketas datos, gan sarunās."

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl