Pētījumi liecina – mēs melojam aptuveni 13 reizes dienā. Lai gan lielākā daļa ir tā dēvētie "baltie meli" vai daļēja patiesības noklusēšana, spēja atpazīt melus var būt ļoti parocīga un noderīga gan ikdienā, gan biznesā. Kā atšķirt melus no patiesības, atklāj starptautiski atzītā lingvistiskās melu atklāšanas eksperte Nejolla Korisa.
"Lielākā daļa melu un melošanas pazīmju slēpjas mūsu pašu valodā, tāpēc runātāja stāstā vai sniegtajās atbildēs ir rūpīgi jāieklausās," norāda Korisa, kura uzstājās arī nule aizvadītajā konferencē "Sieviete biznesā 2016".
Eksperte apkopojusi vairākas pazīmes, kas var palīdzēt atšķirt melus no patiesības.
Distancēšanās no situācijas jeb izvairīšanās no personas vietniekvārda "es" lietošanas
Cilvēks, kurš melo, stāstot par to, ko viņš ir vai nav darījis, izvairīsies no personas vietniekvārda "es" lietošanas. Viņš centīsies to izlaist. Piemēram, tā vietā, lai teiktu: "Es to nedarīju", melis sacīs "tas netika darīts" vai "tas tā nenotika". Vietniekvārdu nelietošana norāda uz personas izvairīšanos no saistības ar konkrēto paziņojumu, distancēšanos no meliem.
Sociālā iepazīstināšana
Stāstā iesaistītajiem cilvēkiem arī ir būtiska loma. Veids, kā runātājs iepazīstina klausītājus ar iesaistītajiem, var demonstrēt šo cilvēku nozīmi stāstītāja, dzīvē un konkrētajā notikumā. Piemēram, bijušais ASV kongresmenis Gerijs Kondits, kurš plašu atpazīstamību guva pēc tam, kad gaismā nāca viņa ārlaulības sakars ar praktikanti Šandru Leviju. Kādā intervijā uz jautājumu, vai viņš grasās pamest savu sievu, atbildēja: "Nē, es esmu precējies 34 gadus un plānoju palikt precēts ar to sievieti, kamēr viņa to vēlēsies".
Tas, kā politiķis iepazīstina ar sievu, sakot "tā sieviete" nevis "mana sieva", var norādīt uz problēmām, atšķirtību laulāto attiecībās, kā arī viņa attieksmi pret savu sievu.
Pēkšņas balss toņa, skaļuma un runas veida izmaiņas
Ilgāku laiku sarunājoties ar personu, mēs ievērojam veidu, kā viņš runā. Tāpēc, kad cilvēks sāk melot, var pamanīt, piemēram, kā viņš sāk runāt skaļāk, augstākā tonī, maina runas tempu un izteiksmes veidu.
Sarunas temata maiņa
Meļi ļoti bieži cenšas mainīt sarunas tēmu, kuru viņi nevēlas apspriest. Tāpēc līdz ar balss un runas izmaiņām, tu, iespējams, ievērosi, ka sarunas partneris pamazām virzās uz cita temata apspriešanu, lai izvairītos no sākotnējā.
Izvairīšanās no atbildes
Droši vien, esi ievērojusi, ka dažkārt politiķi un biznesmeņi intervijās uz uzdoto jautājumu neatbild pēc būtības, tādējādi atstājot jautājumu bez atbildes. Tā, protams, ir komunikācijas māksla, taču var arī norādīt uz to, ka atbildētājs nav patiess vai sarunas temats viņam šķiet nepieņemams.
Piemēram, 2003. gadā pēc Hilarijas Klintones biogrāfijas izdošanas, politiķei vaicāja, vai viņa plāno kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās, uz ko Hilarija atbildēja: "Man nav nekādu bažu par savu nākotni". Un, protams, mēs visas zinām, kāda ir pašreizējā situācija.
Vēl viens piemērs. Pirms vēl Bils Klintons kļuva par ASV prezidentu, viņam jautāja, vai viņš kādreiz lietojis narkotikas, uz ko Klintons atbildēja: "Es nekad neesmu pārkāpis likumus savā valstī". Viņš nenoliedz narkotiku lietošanu, viņa atbilde ir pavisam par ko citu.
"Protams, mums jāatceras, ka katra cilvēka lingvistisko kodu ietekmē viņa audzināšana, izglītība, pieredze un vēl citi faktori. Mēs nevaram spriest par citu cilvēku, pamatojoties vien uz savu loģiku, nepieciešams visu izpētīt sīkāk un uzdot vairāk jautājumu, ja tas ir vajadzīgs," piebilst Korisa.
