Kā pamanīt un novērst psiholoģisku manipulēšanu? Raksturīgākās uzvedības iezīmes
Foto: Shutterstock

Lai veidotu harmoniskas un veiksmīgas savstarpējās attiecības gan ar partneri un ģimeni, gan draugiem un darba kolēģiem, ir būtiski atšķirt veselīgu sociālu mijiedarbību no dažādiem psiholoģiskās manipulēšanas veidiem. Sociālā mijiedarbība cilvēku starpā norisinās ik brīdi un ir konstruktīvu attiecību veidošanas pamatā, savukārt manipulēšana paredz savtīga labuma gūšanu uz otras personas rēķina, radot attiecībās spēku samēra zudumu, emocionālo disbalansu un virkni citu negatīvu seku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Turpinājumā piedāvājam izplatītākos psiholoģiskās manipulēšanas paņēmienus, kas detalizētāk raksturoti psihoterapeita un personības izaugsmes trenera Prestona Nī (Preston Ni) grāmatā How to Successfully Handle Manipulative People.

Drošas vides izmantošana

Visbiežāk psiholoģiskā manipulēšana tiek piekopta vietās, kur konkrētā uzvedības modeļa pielietotājs jūtas komfortabli un droši. Tas var būt mājoklis, automašīna, birojs vai jebkāda cita slēgta un pierasta vieta, kas piešķir vairāk varas un kontroles, nekā piemīt cilvēkam, pret kuru tiek vērsta manipulēšanas taktika.

Nogaidīšanas taktika

Visbiežāk cilvēki, kam piemīt tendence manipulēt ar sarunas biedriem, ļauj viņiem runāt pirmajiem. Viedoklis tiek uzklausīts, informācija – piefiksēta, pēc tam meklējot paustās argumentācijas vājās vietas, kas ļauj būvēt savu viedokli, apgāžot nupat dzirdēto. Visbiežāk šāda taktika ir vērojama darba attiecībās, tomēr nereti var tikt fiksēta arī privātajā dzīvē.

Faktu sagrozīšana

Meli, attaisnojumu meklēšana, liekulība, vainas uzvelšana līdzcilvēkiem un atbildības neuzņemšanās, apelēšana pie emocijām, pārspīlēšana… Tie ir tikai daži no psiholoģiskās manipulēšanas "ieročiem", kas visbiežāk tiek izmantoti faktu sagrozīšanas nolūkos. Nereti tiek pielietoti vidēji trīs no iepriekš minētajiem rīcības variantiem, tiem periodiski atkārtojoties.

Faktu un "statistikas" pārprodukcija

Viens no izplatītākajiem psiholoģiskās manipulēšanas uzvedības modeļiem ir sarunu partnera apjukuma izmantošana, minot virkni faktu, apgalvojumu, novērojumu un pat statistikas datu (piemēram, darba vidē), par ko konkrētajam cilvēkam nav ne mazākās nojausmas. Informācijas pārbagātībā kļūst viegli zaudēt sarunas pavedienu un uztvert aplūkotā temata galveno domu, kas, savukārt, var novest pie kļūdainiem lēmumiem (kāds arī visbiežāk ir manipulētāja mērķis).

Agresija

Balss paaugstināšana, pieaugot tās skaļumam, negatīvu emociju atklāta paušana, pat iebiedēšana, izmantojot agresiju – tās visas ir īpašības, kas raksturo psiholoģisku manipulēšanu, liekot mums pieņemt maldīgus lēmumus vai iespaidojot mūsu uztveri un viedokli par kādu tēmu. Bieži vien iepriekš minēto uzvedību papildina arī attiecīga ķermeņa valoda, kas pastiprina agresijas ietekmi un runātāja personības iespaidu.

Nepatīkami un negaidīti pārsteigumi

Atsevišķos gadījumos, lai radītu nedrošības sajūtu un liktu zust emocionālajam līdzsvaram, sarunas partneris var tikt pārsteigts ar nepatīkamu un negaidītu informāciju, kas ietekmē viņa emocionālo vai pat fizisko pašsajūtu, attiecīgi ļaujot manipulētājam to izmantot savā labā.

Laika atņemšana

Klasisks psiholoģiskās manipulēšanas veids ir iespaida radīšana par laika trūkumu, kas rada spriedzi, raizes, stresu un laupa iespēju pienācīgi apdomāties par kādu konkrētu tēmu, lai pieņemtu pareizu lēmumu. Tāpat šis rīcības modelis var izpausties arī kā ultimātu uzstādīšana, tā sniedzot manipulētājam varas un kontroles iespējas.

Kritizēšana un nosodīšana

Ironiskas piezīmes, nemitīga kritika vai personas paustā viedokļa nosodīšana ir vēl dažas no psiholoģiskās manipulēšanas izpausmēm, kas konkrētajā cilvēkā sēj nedrošību, bailes un rada pārliecības trūkumu. Tā rezultātā tiek radīta ilgnoturīga sajūta "ar mani kaut kas nav kārtībā, neesmu pietiekami attapīgs, gudrs, profesionāls utt.", kas ļauj manipulētājam viegli ietekmēt savu komunikācijas partneri.

Klusēšana

Tā dēvētais klusēšanas sods ir arī plaši izplatīta pasīvās agresijas forma, kas, līdzīgi kritizēšanai, rada nedrošību un šaubas. Bieži to papildina arī pilnīga personas ignorēšana, neieinteresētības izrādīšana un vienaldzība, piemēram, darba vidē izpaužoties kā kādas personas ierosinājumu un piedāvājumu neņemšana vērā.

Upura lomas pieņemšana

Apelēšana pie veselības, labklājības, vainas apziņas, atkarības, saistībām... Ieņemot šo un citus līdzīga veida uzvedības modeļus, persona, ar kuru tiek manipulēts, tiek spiesta pieņemt lēmumus piespiedu kārtā, atņemot konkrētajam cilvēkam nosacītu rīcības brīvību. Biežākais šī uzvedības modeļa pielietojums sastopams partnerattiecībās.

Avots: Psychologytoday.com

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form