Darbaholiķi ne vienmēr ir apmierināti ar savu dzīves veidu.

Ir cilvēki, kuriem patīk strādāt, neskatoties uz to, ka darbs aizņem lielāko daļu dzīves. Kad darbi šķiet svarīgāki par visu pārējo un vairs nav iespējams atrast laiku izklaidēm, bieži vien rodas diskomforta sajūta un stress.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ja tev šķiet, ka tu strādā pārāk daudz, bet pati nespēj samazināt savu darba stundu skaitu, lai pietiekoši laika atliktu arī izklaidei, tu piederi pie “dedzīgajiem darbaholiķiem”. Iespējams, tev vajadzētu konsultēties ar speciālistu, lai šo problēmu atrisinātu.

Latvijas Psihoanalītiskā institūta Klīniskās veselības psiholoģijas nodaļas doktore Ingrīda Puceta norāda, ka "darbaholiskums" lielā mērā atspoguļo cilvēka psihes darbību un rakstura iezīmes.

Kādas ir darbaholiķu rakstura iezīmes?

Darbaholiķiem ir tieksme vadīt apkārtējos. Cilvēki ar šādu domāšanas veidu jūtas labi, ja ieņem posteni, kas dod iespēju būt vadītājam. Viņi ir apmierināti ar sevi, ja darbs ir augsti kvalificēts un var strādāt patstāvīgi.

Amerikāņu profesore Mārsija Mišeli, Ohaijo štata Universitātes Fišera Koledžas pasniedzēja norāda, ka ir vairāki darbaholiķu veidi. Veikdama pētījumu par darbaholiķiem kopā ar vēl diviem zinātniekiem no ASV, viņa atklāja, ka vismaz daļa darbaholiķu ir pilnīgi apmierināti ar savu dzīves veidu.

Kādēļ cilvēki kļūst par darbaholiķiem?

Pēc profesores Mišeli domām, tie ir darbaholiķi, kuriem ar darba palīdzību izdodas apmierināt savas vajadzības pēc saniegumiem, turklāt viņiem izdevies izvēlēties darbu, kas tiešām sniedz baudu. Zinātnieki pieņem, ka to darbaholiķu dzīvē, kuri ir orientēti uz panākumiem, it īpaši, ja viņi saņem draugu un radinieku atbalstu, ir mazāk stresa nekā to, kuri nav darbaholiķi.

Vai darbaholiķi var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi?

Arī doktore Puceta domā, ka dzīves kvalitāti nevar izmērīt kā pilnvērtīgu vai nepilnvērtīgu tikai saistībā ar darbaholismu. Viņasprāt, drīzāk jārunā par to, cik lielā mērā un kādēļ attiecīgai personībai ir nosliece būt par darbaholiķi.

Vēl ir jādomā par tādiem svarīgiem jautājumiem, kā tiek veidotas un uzturētas tuvas un savstarpējas attiecības ar citiem cilvēkiem. Darbaholisms var sagraut cilvēkam nepieciešamo piederības sajūtu sabiedrībai, sajūtu, ka ir kādam vajadzīgs. Būtiska ir cilvēka sociālā loma – būt pieejamam padoma un palīdzības sniegšanai, u.c. Tādēļ jāskatās, kā darba slodze ietekmē cilvēka spējas tikt galā ar atkarības no citiem vai, tieši pretēji, nošķirtības problēmām.

Darbs nedrīkst pārmērīgi ielauzties privātajā dzīvē.

Darbaholisms sāk traucēt pilnvērtīgu dzīvi, ja pārstrādājies cilvēks nespēj apspiest agresīvas jūtas, ja ir radies zems pašvērtējums. Ikviens cilvēks ir psihoseksuāla būtne, tādēļ ārkārtīgi liela nozīme ir tam, ka ārpus darba notiek pilnvērtīga personības seksuālā funkcionēšana un seksuālais apmierinājums.

Doktore Puceta secina, ka līdz ar milzu pārmaiņām Latvijas sabiedrībā sievietēm nākas sadzīvot ar savu darbaholismu kā jaunu psiholoģisku kompromisu. Darbs kļūst par problēmu, ja tas pārmērīgi ielaužas privātajā dzīvē.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form