Turpinājumā vari noskaidrot kas tieši ir tenkas, kādiem cilvēkiem tās ir raksturīgas un kā pret tām attiekties. To portālā ''Psychology Today'' kopā ar citiem ekspertiem skaidrojusi žurnāliste un advokāte Dženifera Lī Reinoldsa.
Sertificēts psihiatrs un bestselleru autors Neds Hallovels tenkas definē kā ''reālas vai iedomātas informācijas koplietošanu bez atļaujas.'' Un abi informācijas apmaiņas veidi var gan kaitēt, gan būt izdevīgi.
Labās tenkas
''Pasaule ir izsalkusi pēc ciešas cilvēku savstarpējās saiknes, kas ir tieši tas, ko var sniegt pozitīvas vai negatīvas tenkas,'' norāda Hallovels. Problēma sākas tad, kad tenkas aiziet pārāk tālu. ''Tas var nonākt līdz situācijai, kur pieņēmumi kļūst par realitāti, un tas var būt iznīcinoši.''
Licencēta laulību un ģimenes psihoterapeite Džūlija Breura papildina – tenkas var būt pozitīvas, ja pļāpu laikā tiek izplatīta noderīga un svarīga informācija. ''Ja kāds tev kādreiz ir teicis: ''Tava reputācija iet tev pa priekšu,'' tas nozīmē, ka citi cilvēki ir dzirdējuši par tevi kādas runas, kas var būt izdevīgas.''
Situācijas, kur tenkošana nāk par labu, ir ik uz stūra. Piemēram, tu satiecies ar priekšnieku, kurš teic: ''Esmu daudz dzirdējis par to, cik labi tiki galā ar savu projektu." Tāpat vari iepazīties ar kādu, kurš saka: ''Ir tik patīkami beidzot tevi satikt. Esmu par tevi dzirdējis tik daudz lielisku lietu!'' Tas nozīmē, ka cilvēki neapšaubāmi ir runājuši par tevi aiz tavas muguras. Bet šajos gadījumos tas darīts tavā labā.
Sliktās tenkas
Diemžēl Hallovels norāda, ka lielākā daļa tenku ierindojas šajā kategorijā. Viņš paskaidro, ka cilvēki ir vairāk tendēti izplatīt baumas par negatīviem notikumiem, piemēram, kāda pāra šķiršanos vai paziņas pieņemšanos svarā par 25 kilogramiem. Savukārt, laimīgas attiecības vai svara zaudēšana tiek apspriesta retāk. Un tam, iespējams, ir arī savs izskaidrojums – mēs tomēr dzīvojam baumu pilnā sabiedrībā, sākot ar dzelteno presi un beidzot ar slavenību privāto dzīvi ķidājošiem televīzijas šoviem, kur īpaši izcelti ir negatīvie dzīves līkloči. Tad nav nekādu brīnumu, ka arī mūs pavisam dabiski vilina šādas pļāpas.
Kādi cilvēki tenko un kāpēc?
Ja kāds cilvēks aizrautīgi citiem stāsta nepatiesas, aizskarošas un, iespējams, arī tevi nomelnojošas tenkas, Hallovels skaidro, ka iemesls tam varētu būt kāds no šiem:
Gļēva uzvedība
''Viņi ir gļēvuļi,'' par atteikšanos iegūt informāciju no pirmavota teic psihiatrs. ''Cilvēks ar labu morālo raksturu dosies pie oriģinālā avota. Tie, kas to nedara, izturas gļēvulīgi.'' Šādiem cilvēkiem ir tendence domāt: ''Es tā rīkojos tāpēc, ka es varu,'' un ''...jo man tas sagādā jautrību.''
Nedrošība
''Tenkošana indivīdam var dot spēku,'' norāda Breura. Viņa paskaidro, ka dažkārt tenkotājiem pietrūkst uzmanības, tāpēc viņi gūst prieku no pļāpām un sajūtas, ka viņi ir vajadzīgi citiem, lai uzzinātu ''sulīgu'' informāciju. Tomēr pārāk daudz ''tu nekad neuzminēsi, ko es uzzināju'' var atspēlēties. Breura teic – ''no kāda dzirdot tenkas, tev var rasties priekšstats, ka šis cilvēks nav uzticams un tev no viņa sabiedrības jāizvairās.''
Sadistiska personība
Hallovels min, ka ir sava veida emocionālais sadisms, kas sakņojas tenkās, it īpaši, ja tās ir negatīvas. Tas nozīmē, ka cilvēkiem patīk uzzināt, ka kāds cits jūtas sliktāk, nekā viņi. ''Cilvēkiem ir tendence izbaudīt kāda cita ciešanas un priecāties, ka tas nenotiek ar viņiem,'' paskaidro psihiatrs.
Trauksme un šaubas
''Trauksme ir saistīta ar tenkām, un trauksmaini cilvēki parasti ir tie, kas bieži izplata baumas,'' atklāj Breura. Arī šaubām un nenoteiktībai ir sava loma. Kad dzīve šķiet nekontrolējama, var likties, ka tenku izplatīšana šo sajūtu mazina. ''Kad mums nav spēcīga izpratne par to, kā vai kāpēc pasaulē notiek dažādas norises, baumas mēdz strauji izplatīties.''
Konstruktīva personība
Klasiskās emocijas, kuras traģēdija iedvesmo auditorijā, ir žēlums un bailes. Šīs divas emocijas, pēc Hallovela domām, bieži arī ir tenku pamatā. Viņš savu domu pamato, atsaucoties uz tādiem literāriem dižgariem kā Otello, Makbets un Karalis Līrs (attiecīgi – ambīcijas, greizsirdība, narcisms). Mums ''stāsta'' varoni ir žēl, un mēs baidāmies, ka viņa pieredze var notikt ar mums. ''Tāpēc mēs rūpējamies, lai tas tā nenotiku. Tas notiek tad, kad tenkas ir konstruktīvas – mēs kultivējam žēlumu un it kā veicam piesardzības pasākumus, lai izvairītos no līdzīgām kļūdām.'' Citiem vārdiem – citus informējam par otra nelaimi, lai it kā no tās pasargātu sevi.
Ko darīt, ja tenko par tevi?
Aizmirsti par to: Hallovels skaidro, ka daudzkārt, it īpaši, ja atrodies ietekmīgā pozīcijā, piemēram, darbā, ''cilvēki paredzami par tevi runās daudz slikta.'' Atkarībā no situācijas, ja iespējams, par citu sarunāto neliecies ne zinis un aizmirsti par to. Protams, nav patīkami dzirdēt negatīvas runas par sevi, bet, tām nepiešķirot pārāk lielu nozīmi, tu sevi parādīsi pozitīvā gaismā.
''Ir jāuzaudzē bieza āda, un to var izdarīt, nedodot tenkām spēku un neļaujot sev par tām pārdzīvot,'' paskaidro Hallovels. ''Tenkotāji bieži vien ir ''mazi'' un nicīgi cilvēki, un tu nevēlies nonākt viņu līmenī. Ja tu pavelcies līdzi viņu ''spēlei'', tu tikai dari to, ko viņi vēlas. Bet, ja tu to ignorē, tu viņiem nedod reakciju, kuru tenkotāji tik ļoti alkst.''
