Foto: Shutterstock

Par krāsu ietekmi uz emocijām un veselību bija zināms jau sirmā senatnē. Attīstoties zinātnei, šo iedarbību kopā sāka pētīt fiziķi un mediķi. Par krāsu iedarbību stāsta psiholoģe un psihoterapeite Inese Birģele. Izrādās, krāsu viļņu elektromagnētiskās svārstības cilvēks uztver ne tikai ar acīm, bet arī ar ādu un gļotādu. Tās iedarbojas uz jūtām, fizioloģisko stāvokli un rīcību.

Katram sava

Pēc zinātnieku pētījumiem krāsu uztvere atkarīga no temperamenta, pieredzes un dzīvesvietas. Vienam krāsa var būt labvēlīga, maigi stimulējoša, otram – par daudz uzbudinoša. Iedarbība var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa.

Dažādās kultūrās krāsu simboliskā nozīme atšķiras. Eiropiešiem sēras izsaka melna, bet indiešiem – balta krāsa. Par spīti simboliskajām atšķirībām ir noteikta psiholoģiskā iedarbība:

  • koši sarkana ir dinamiska, agresīva, aktīva, satraucoša;
  • rozā – maiga, noslēpumaina;
  • oranžā – viegla, silta;
  • zaļā – kompensējoša, nomierinoša, atslābinoša;
  • gaiši zila – auksta, mierīga, tīra;
  • tumši zila – lietišķa, cēla, nopietna;
  • indigo zila – nomierinoša, mierīga;
  • violeta – noslēpumaina, auksta;
  • balta – tīra, skaidra;
  • melna – lietišķa, nopietna, smaga;
  • brūna – stabilizējoša;
  • pelēka – neitrāla, līdzsvarojoša.
  • Izvēloties krāsas, cilvēks faktiski izsaka to, kā viņam pietrūkst, vienlaikus atklājot temperamenta vai rakstura šķautni.

    Pēc kairinošās iedarbības krāsas parasti tiek dalītas divās grupās: uzbudinošās (sarkana, oranža un dzeltena) un nomierinošās (zila un violeta). Zaļā ir neitrāla, tātad divdabīga attiecībā pret psihi un emocijām. Siltas krāsas toņi, kas nav pārāk piesātināti, izraisa patīkamas izjūtas. Tāpēc dzīvojamās telpas parasti tiek krāsotas pasteļtoņos.

    Kad cilvēkam ir laba pašsajūta un viņš atrodas emocionālā līdzsvarā, viņam nav sevišķu antipātiju pret kādu krāsu. Tiek pieņemti visi toņi, protams, priekšroku dodot tuvākajiem. Līdzsvars tiek izjaukts, ja cilvēks pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, ilgstoši atradies spriedzē.

    Izkrāsot emocijas

    Lai izmantotu krāsu terapiju, nav jābūt māksliniekam vai šajā jomā apdāvinātam cilvēkam. Terapijas seansos tiek dota iespēja krāsot un zīmēt. Tā neapzināti var izteikt jūtas un domas, ko vārdos grūti formulēt.

    Inese Birģele norāda: "Svarīgi, ka cilvēks ne tikai zīmē, bet arī runā par to, kas uzlikts uz papīra, ka cenšas nosaukt vārdā problēmu, kas nedod mieru. Vēl labāka ir nodarbība grupā, citi dalībnieki var pateikt, kādas izjūtas viņos rada šis darbs. Cilvēks no malas varbūt saredz to, ko pats neesi pamanījis vai baidies nosaukt. Tad nāk apjausma un atklājums, kāpēc problēma radusies, kā to risināt. Nodarbībās tiek izmantots vingrinājums, kurā dalībniekiem iepazīstoties jāraksturo sevi, jāpasaka, kā katrs jūtas, nosaucot krāsu, aprakstot toni. Tiek dots uzdevums krāsās aprakstīt to, kā viņš juties no rīta, kad pamodies, kā izjūta, tātad krāsa, mainījusies. Tā cilvēki mācās ar krāsām nosaukt izjūtas."

    Iedarbība vecuma posmos

    Pētījumi liecina, ka krāsu uztvere attīstās, cilvēkam augot. Piedzimstot bērns uztver tikai sarkano, četros piecos gados – arī citas spilgtas krāsas, tomēr bērni priekšroku dod sarkanajai. Patika pret spilgtām, kontrastainām krāsām saglabājas arī pusaudžu vecumā, apģērbā bieži vien izvēloties melno. Viens no skaidrojumiem – viņi meklē īsto vietu dzīvē, ir daudz jautājumu par eksistenciālām problēmām: kas esmu, vai esmu pietiekami labs, kā mani uztver citi, kur ir mana īstā vieta? Otrs skaidrojums – jaunieši atdarina elkus: mūziķus, aktierus (arī tie bieži ģērbjas melnā).

    No 10 līdz 13 gadiem bērniem vislabāk patīk dzeltenais tonis, no 14 līdz 16 dzeltenajam pievienojas zilais, veidojot zaļganus toņus. Ap 16 gadiem pusaudža telpā var dominēt zilgani toņi, bet jaunietis 18 un 19 gados var labi justies istabā silti piesātinātos violetos toņos.

    Vidējā vecuma cilvēki nereti apģērbā izvēlas zilu, zaļu, pelēku, brūnu. Dažkārt to nosaka lietišķā etiķete.

    Vecāki cilvēki priekšroku dod tumšiem toņiem, lai gan ceļojumos un svētkos izvēlas pat ceriņkrāsas vai rozā tērpus.

    Košas krāsas pievelk impulsīvus un aktīvus, idejām bagātus cilvēkus, turklāt nevis gados, bet dvēselē jaunus. Arī vecāki ļaudis, kuri izvēlas košas krāsas, jūtas par 15 – 20 gadiem jaunāki, ir mundrāki un kustīgāki. Varavīksnes simboliskā nozīme

  • Sarkans – spēks, veselība, enerģija, jutekliskums, līdzjūtība.
  • Oranžs – iedvesma, augstsirdība, uzbudinājums, seksualitāte, patika, pārpilnība, labsirdība.
  • Dzeltens – pārliecība, pievilcība, uzticēšanās, greizsirdība, prieks, ērtības.
  • Zaļš – finanses, auglīgums, veiksme, enerģija, žēlsirdība, pilnveidošanās.
  • Gaišzils – miers, sapratne, pacietība, veselība, uzticība, atklātība.
  • Tumšzils – mainīgums, impulsivitāte, nomāktība, solidaritāte, pretenzijas.
  • Violets – spriedze, spēks, skumjas, dievbijība, juteklība.
  • Source

    "Kurzemnieks"
    Pamanījāt kļūdu?
    Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

    Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

    Comment Form