Lēnīgums prātam nāk par labu

Pārāk skaļi, pārāk intensīvi un pārāk strauji mēs dzīvojam. Jo biežāk pārslēdzamies no viena informācijas kanāla uz otru, jo vairāk mēs kaitējam savam intelektam. Smadzeņu darbības pētnieks Ernsts Popels skaidro, kādēļ tā notiek.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vadot audomašīnu, mēs sarunājamies pa telefonu, tai pašā laikā arī klausāmies mūziku un vērojam satiksmi. Eksperti to sauc par vairākuzdevumu režīmu jeb multitasking.

Mūsu skaistajā, jaunajā informācijas laikmetā aizvien svarīgāka šķiet spēja paturēt acīs vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēks, kurš spēj ātri pārslēgties no viena izziņas kanāla uz nākamo, tiek uzskatīts par kompetentu un augsti kvalificētu.

Peldēšana informācijas jūrā

Vai šo spēju mums vajadzētu īpaši trenēt? It nebūt ne! Minhenes smadzeņu pētnieks, profesors Ernsts Popels apgalvo: “Vairākuzdevumu režīms smadzenēm ir bīstams. Tas kaitē intelektam.”

Informācijas narkomāniem nekas daudz atmiņā nesaglabājas, jo neilgā laikā uzņemot milzīgu informācijas daudzumu, smadzenēs nostiprinās tikai virspusīgas zināšanas. Kādas ir iespējamās sekas? Koncentrēšanās spēju trūkums, uzmanības un atmiņas traucējumi, neloģiska domāšana.

Haoss galvā

“Vienlaicīgi mēs spējam koncentrēties tikai vienai darbībai un otrai sekot līdzi, taču nekad tas nevar notikt ar vienādu intensitāti,” saka Popels.

Minhenes universitātes medicīniskās psiholoģijas profesors pētījumos atklājis, ka cilvēka smadzenes ik pēc trim sekundēm it kā atver apziņas logu, lai paskatītos, kas jauns notiek pasaulē. Šādas smadzeņu “darba platformas” dēļ iespējams vienlaicīgi fiksēt tikai vienu situāciju.

Lēnīgums ļauj pieņemties prātā?

Tā vietā, lai mēģinātu sakampt pēc iespējas vairāk informācijas kumosiņu, labāk mēģini samazināt apgriezienus un piebremzēt. Senā gudrība – “lēnāk brauksi, tālāk tiksi” – kārtējo reizi pierāda savu pareizību.

Gan vadot automašīnu, gan lasot sarežģītu tekstu vai pastaigājoties, vēlams nesteigties. “Cilvēks, kurš rīkojas lēnāk, ir apdomīgāks un kreatīvāks,” konstatē profesors Popels.

Tiklīdz rodas iespaidu pārsātinājums, ieklausies savā iekšējā balsī un atsakies no kādas nodarbes. Nosaki prioritātes un rīkojies plānveidīgi, veicot vienu darbību pēc otras. “Smadzeņu darbībai vislabākais treniņš joprojām ir: mācīties no galvas dzejoļus,” iesaka vācu profesors.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form