Foto: Shutterstock
Melošana ir niķis, kas raksturīgs nevienam vien cilvēkam. Tas, ka vēlamies zināt patiesību, ir skaidrs, tomēr, kā sevi pasargāt no meļiem un atšķirt melus no patiesības?

Lai arī ķermeņa valoda nav sevišķi vienkārši nolasāma, un vairums gadījumu patiesība slēpjas vairāku darbību, kustību, vārdu un nianšu kopumā, ir dažas galvenās pazīmes, pēc kurām tomēr atšķetināt patiesību. "Businessinsider" piedāvā desmit soļus, kas apliecina, ka sarunu biedrs nav patiess.

Novēršanās. Ja uzdod jautājumu un sarunu biedrs strauji novēršas, pastāv iespēja, ka atbildi nesaņemsi patiesu.

Izmaiņas elpošanā. Labi zināms, ka tad, kad cilvēks melo, nervozitāte liek par sevi manīt. Kad cilvēks centīsies noslēpt patiesību, viņš varētu sākt daudz smagāk elpot, ko viegli novērtēt pēc pleciem un krūškurvja, kā arī pēc neierasti augstākas balss.

Sastingšana. Mierīgas, nepārdomātas un atbrīvotas kustības ir normāla sarunas sastāvdaļa, tomēr tad, kad cilvēks centīsies pietušēt taisnību, viņš var būt izteikti sastindzis, nepakustinot nevienu ķermeņa daļu.

Vārdu/frāžu/teikumu atkārtošana. Tie, kuri nav patiesi, bieži vien vairākas reizes mēdz atkārtot vienu un to pašu. Kāpēc? Viņi cenšas pārliecināt kā tevi, tā arī sevi pašu. Tiesa, atkārtošana ir arī veids, kā nedaudz iegūt laiku un apdomātos, lai uzreiz nebūtu jānāk klajā ar jaunu melu devu, kas varētu neizklausīties pārāk pārliecinoša.

Foto: Shutterstock

Mutes aiztikšana vai aizsegšana. Pavisam neapzinoties, meļi mēdz aiztikt vai aizsegt muti, kad viņi nevēlās atbildēt uz jautājumu, uz kuru viņi labi apzinās – atkal būs jāmelo.

Neaizsargātu, viegli ievainojamu vietu aiztikšana. Kad sarunu biedrs sāk aiztikt kaklu, krūtis, galvu vai vēderu – skaidrs ir viens, tu būsi trāpījusi uz kāda visai jūtīga temata, kas var rezumēties arī ar citiem soļiem un kārtīgu melu lādiņu.

Pārmērīga norādīšana. Meļi mēdz ieņemt aizsardzības pozīciju tad, kad saprot – esi viņa meliem uz pēdām. Kad viņi vēlēsies sevi pasargāt, iespējams, uzbrūkošā manierē sāks daudz žestikulēt un rādīt ar pirkstu.

Pārāk daudz informācijas. Tiesa, arī pārāk liela runāšana un ieslīgšana nenozīmīgās detaļās var liecināt par sava sarunu biedra nepatiesumu. Meļi parasti domā, ka pārmērīga runāšana šķitīs kā atklātība un patiesība.

Problemātiska runāšana. Tomēr, lai arī ar informāciju viņi neskoposies, nervozitātes iespaidā viņu mutes var izkalst un viņi var sākt kodīt lūpas.

Skatīšanās bez mirkšķināšanas. Kad cilvēki melo, viņiem ir svarīgi nodibināt acu kontaktu, tomēr viņi var nedaudz pārcensties un izveidot pārāk spēcīgu acu kontaktu, it kā mēģinot kontrolēt tevi, kā rezultātā arī mirkšķināšana paliks otršķirīga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!