2020. gada martā Latvijas iedzīvotāju ierastā dzīve tika sadalīta "pirms" un "pēc" – ļoti daudziem tuvākajā nākotnē būs jāsaskaras ar ienākumu samazināšanos. Neskatoties uz banku atbalstu, piemēram, kredītbrīvdienām, nauda būs nepieciešama, lai segtu procentu maksājumus, norēķinātos par komunālajiem pakalpojumiem un pārtiku veikalā. "Delfi" lūdza ekspertus dalīties padomos, kā tagad veidot ģimenes budžetu, lai izvairītos no strauja kritiena finanšu caurumā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas. Iespēju nodrošināt ikvienam pieeju DELFI maksas saturam par Covid-19 sniedz
"Centrālā laboratorija".

Ingus Bukšs šajā jomā ir īsts praktiķis. Balstoties uz savu pieredzi, viņš iemācījās plānot budžetu un par to itin bieži ir dalījies ar ieteikumiem tematiskajās lekcijās. No vienas puses, tagad pasaulē attīstās bezprecedenta situācija, no otras puses, par to, ka ekonomiskā krīze ir visai paredzama, eksperti brīdināja jau iepriekš. Lai kā arī nebūtu, pat ja nekas par to neliecinātu, cilvēkam vienmēr jābūt gatavam neparedzētām situācijām. Tagad, pēc Ingus domām, populārā frāze "Par vēlu dzert "Boržomi", kad nieres jau beigtas" ir atbilstoša – viss jādara savlaicīgi, neatliekot problēmas risināšanu līdz brīdim, kad tā jau pārvērtusies par katastrofu.

Tie, kuriem ir vismaz kaut kādi iekrājumi, tagad iegūs visvairāk – bremzēšanas ceļš un tas, cik sāpīgs būs kritiens, ja tas notiks, būs atkarīgs no iekrājumu apjoma. Savukārt tie, kuriem nav ne kapeikas pie dvēseles, var ātri nonākt uz bezdibeņa sliekšņa. "Nav universālas formulas, kā rīkoties šādā situācijā. Galvenais padoms ir, cik vien iespējams, izvairīties no jauniem parādiem. Stresa, panikas un vēlmes ātri atrisināt problēmu pārņemti cilvēki bieži aizņemas naudu. To darīt ir muļķīgi, jo nākotnē tas noteikti atspēlēsies," brīdina Ingus Bukšs.

Neviens nezina, cik ilgi turpināsies ārkārtējā situācija, cik ilga būs ekonomiskā krīze un kādas būs tās sekas, bet tev ir iespēja redzēt reālo situāciju un saprast, vai vari izvairīties no kritiena finanšu caurumā, bet, ja tas tomēr ir neizbēgams, saprast tā aptuveno lielumu, dziļumu un sākt domāt par iespējām, kā no tā izkļūt. "99% gadījumu cilvēki, detalizēti izstrādājot savu budžetu, ir pārsteigti par to, kā patiesībā izskatās viņu finansiālais stāvoklis. Tas ir kā uzkrāsot lūpas un acis, neskatoties spogulī, tad pieiet pie tā un būt patīkami pārsteigtai par skaisto iznākumu vai, domājot, ka viss ir kārtībā, ieraudzīt, cik viss ir slikti," salīdzinājumu sniedz Ingus Bukšs.

Agrāk vai vēlāk krīze beigsies, bet tas, cik veiksmīgi tu no tās izkļūsi un cik ātri iegūsi finansiālu spēku, būs atkarīgs no tavas rīcības šobrīd, laikā, kad jāiemācās izdzīvot, nevis šķērdēt līdzekļus. Tāpēc neatkarīgi no tā, kādā finanšu situācijā šobrīd esi, izstrādā ģimenes budžetu, tas būs jūsu spogulis. Šādu padomu kā vienu no pirmajiem sniedza arī visi "Delfi" aptaujātie Latvijas banku eksperti. Turpinājumā lasi ieteikumu apkopojumu par to, kā plānot budžetu krīzes laikā.

Novērtē savu finansiālo stāvokli

"Krīze – ekonomiska vai epidemioloģiska – nāk samērā negaidīti un skar teju katru Latvijas iedzīvotāju. Tā tas bija 2008. gadā, tāpat tas ir arī šobrīd. No šīs nepatīkamās situācijas nevaram izvairīties, taču ir lietas, kas tomēr ir mūsu varā. Cilvēka domāšanas veidam ir liela ietekme uz to, ko viņš dara un kādus rezultātus iegūst, šobrīd svarīgi ir nekrist panikā un nepakļauties dažādām masu psihozēm, bet gan ar vēsu prātu savas ģimenes lokā "salikt lietas pa plauktiņiem". Tas ir, izstrādāt konkrētu rīcības plānu," uzskata bankas "Citadele" ilgtermiņa uzkrājumu eksperte, AAS "CBL Life" un AS "CBL Atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne.

Sākumā izvēlies sev ērtāko plānošanas rīku – šādam nolūkam paredzētas vairākas lietotnes (piemēram, "Mint" vai "Goodbudget"), tā var būt arī tabula "Google Docs", dokuments datorā vai papīra lapa – un tajā rūpīgi pierakstīt visus ienākumus un izdevumus.

"Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs Normunds Rudzītis iesaka šos datus apkopot par pēdējiem trim mēnešiem, atgādinot, ka noder ielūkoties arī internetbankā pieejamajā maksājumu izrakstā.

To izdarot, tu ieraudzīsi, kur meklējams tavs ienākumu un izdevumu līdzsvars. Taču tagad ir svarīgi saprast, kā dzīvot tālāk. Ingus Bukšs iesaka pierakstīt:

  • visus plānotos izdevumus: tie atkārtojas reizi ceturksnī, reizi sešos mēnešos vai gadā (piemēram, transportlīdzekļa tehniskā apskate, īpašuma nodoklis utt.). Saskaiti kopā visu, ko izdodas atcerēties, izdali ar 12 un rezultātā redzamo summu pievieno ikmēneša izdevumiem;
  • ikgadējos neparedzētos izdevumus: auto remonts, pēkšņi ar veselību saistīti izdevumi utt. Šo summu nav iespējams simtprocentīgi paredzēt, tāpēc plāno tās lielumu, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi. Pat ja auto remonts nākamajā reizē izrādīsies dārgāks, kopumā nepatīkamu raižu būs mazāk. Turklāt aprēķina formula paliek nemainīga: visu saskaita, izdala ar 12 un pievieno ikmēneša izdevumiem;
  • garantētos ienākumus: tie ir reālie ienākumi, kurus vari precīzi paredzēt.

Nākamais solis ir izdevumu saraksta veidošana (gan personisko, gan ģimenes kopējo) prioritārā secībā (obligātie, nepieciešamie un vēlamie). Saraksta augšgalā, protams, vajadzētu ievietot obligātos izdevumus – mājokļa īre, komunālie maksājumi u. c. –, par kuru savlaicīgu nesamaksāšanu var nākties rēķināties ar nepatīkamām sekām. "Skaidri redzot, cik lielu daļu no budžeta veido obligātie izdevumi, var veiksmīgāk tālāk plānot pārējos ikdienas izdevumus atbilstoši vēlmēm un vajadzībām," saka "SEB Bank" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Objektīvi novērtē savas iespējas tikt galā ar regulārajiem maksājumiem. Ja tavi ienākumi ir samazinājušies un pastāv pamatotas bailes, ka nevarēsi tikt galā ar ierasto izdevumu lielumu, noteikti uzņemies iniciatīvu un sāc sarunas ar pakalpojumu sniedzēju par maksājuma atlikšanu uz vēlāku laiku vai tā veikšanu pa daļām.

Svarīgi! Visas bankas uzsver: ja saproti, ka tev var rasties grūtības izpildīt aizdevuma saistības, nekavējoties meklē palīdzību.

Padomā, kur vari ietaupīt

"Ja redzi, ka plānotie izdevumi pārsniedz ienākumus, pārskati savus tēriņus un izvērtē, no kā vari atteikties, piemēram, gatavo maltītes pats, nevis pasūti gatavu ēdienu, atliec lielākus pirkumus, samazini tēriņus izklaidēm, našķiem, kur iespējams, pārej uz vienkāršākiem vai samazinātiem pakalpojumiem utt.," norāda Normunds Rudzītis.

"Noteikti ir vērts ģimenē kopīgi pārrunāt un izdiskutēt, kas ir tās preces vai pakalpojumi, kuru iegādi var uz laiku atlikt, iespējams, pat atteikties no tiem. Nereti ikdienas sīkumos, piemēram, rīta kafijas iegāde tuvējā kioskā, mēneša griezumā sakrājas lielas naudas summas," pārliecināts ir Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, vērtīgi ir noteikt tēriņu laika ierobežojumus, tas ir, izlemt konkrētu naudas summu tēriņiem, kuru nedrīkst pārsniegt dienā, nedēļā vai mēnesī.

"Visvieglāk ir ietaupīt uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt (gardumi, jauni apavi, izklaide). Lai gan krietni mazinājušās iespējas šādus tēriņus veikt, "sērfošana" pa interneta veikaliem joprojām var radīt kārdinājumus," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vēl viens veids, kā rast iespēju ietaupīt, ir analizēt fiksētās izmaksas (piemēram, mobilā telefona pieslēgumus un tarifus, ikmēneša televīzijas un interneta maksu). To piedāvājuma un izcenojuma klāsts tirgū laika gaitā varētu būt mainījies. Kropa norāda, ka, iespējams, uz laiku, kamēr strādā attālināti, vari pārtraukt auto stāvvietas apmaksu darbavietā un pārskatīt arī citus tēriņus, kas līdz ar ikdienas ritma maiņu varētu būt zaudējuši aktualitāti.

Arī Normunds Rudzītis iesaka pārskatīt savus automātiskos ikmēneša maksājumus: "Automātiskie maksājumi ir ērts rīks, kas ļauj mums samazināt laiku, ko katru mēnesi tērējam dažādu rēķinu apmaksai. Taču nereti mēs mēdzam aizmirst, par ko katru mēnesi automātiski maksājam, tāpēc finansiāli grūtākos brīžos ieteicams šo maksājumu sarakstu pārskatīt. Internetbankā var apskatīt savu maksājumu sarakstu par pēdējiem pāris mēnešiem. Varbūt ieraudzīsi, ka joprojām maksā par pakalpojumiem, kurus izmanto maz vai neizmanto vispār."

Vēl kādu veidu, kā samazināt savus izdevumus, iesaka Dainis Gašpuitis: "Lai samazinātu izdevumus, jāseko līdzi arī resursu, piemēram, gāzes, elektrības un ūdens, patēriņam, jāpārdomā pārvietošanās nepieciešamība, kā arī atpūtas un izklaides iespējas. Liekot lietā radošumu, bet vienlaikus ievērojot valstī šobrīd noteiktos piesardzības pasākumus, var izdomāt dažādas alternatīvas, kur nav nepieciešams finansiāls ieguldījums."

Izmanto pieejamos bezmaksas pakalpojumus, lai atpūstos un izklaidētos. "Šobrīd internetā bez maksas pieejams plašs klāsts pasākumu, par ko ikdienā maksājām, pērkot biļetes. Tagad šo naudu var ietaupīt un apskatīt izstādes vai muzeju ekspozīcijas, noskatīties teātra izrādes vai koncertus bez maksas un neizejot no mājām," pauž Normunds Rudzītis.

Veido pirkumu sarakstu. "Dodoties uz veikalu, ietaupīt gan laiku, gan naudu palīdzēs iepriekš sagatavots saimniecības preču un pārtikas produktu saraksts. Tas palīdzēs apzināties, kas patiešām ir nepieciešams, kā arī pats iepirkšanās process būs mērķtiecīgāks un aizņems mazāk laika. Turklāt, rūpējoties par savu un savas ģimenes locekļu veselību, šobrīd veikalus noteikti nevajadzētu izmantot kā atpūtas un izklaides vietu. Arī iepirkšanās internetā, veicot pasūtījumus ar piegādi mājās, palīdz pirkumus plānot mērķtiecīgāk," norāda Gašpuitis.

Šo noteikumu ievērot iesaka visi aptaujātie speciālisti. Savukārt Ingus Bukšs no savas puses stingri iesaka neapmeklēt veikalu izsalkušam, bet, tiklīdz rodas jautājums "Tā, ko man vēl vajadzēja?", ātrā solī virzīties uz kasi, kamēr pār tevi negāžas nevajadzīgu produktu lavīna. "Neiekrīti dažādu akciju (ar ļoti retiem izņēmumiem, kad tās patiešām ir izdevīgas un ilgtermiņā atmaksāsies) un citu mārketinga triku slazdos. Ievēro, ka bieži izvēlies produktus, kas atrodas acu līmenī. Mēģini nolaist acis zemāk – visticamāk, apakšējos plauktos tev izdosies atrast tādas pašas kvalitātes produktu, bet par zemāku cenu. Pievērs uzmanību arī produkta tilpumam, cena ir litrā vai kilogramā. Izvēlieties lētāko," akcentē Bukšs.

Tagad nav labākais laiks pirkt preces, kuras "varbūt kādreiz noderēs". "Cilvēki ir noraizējušies par savu turpmāko finansiālo stāvokli, un tas kādu laiku turpināsies. Tāpēc nenoteiktības periodā mums visiem jāpārdomā katrs pirkums, izvairoties no kārdinājuma ļauties izpārdošanu bumam," piekrīt Rudzītis.

Atrodi papildu ienākumu avotu

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka pašreizējā situācijā to nevar izdarīt. Bet tas ir tikai no pirmā acu uzmetiena.

Ja ir iespēja kaut ko pārdot – pārdod to. Kaut vai par 5 eiro, tas ir vairāk nekā nekas.

Padomā par to, ko vari darīt, balstoties uz savām prasmēm. Iespējams, tev nāksies mainīt kaut ko karjerā. Varbūt līdz šim tu strādāji birojā un saņēmi 600 eiro algu, bet piedāvājumā ir arī tādi darbi, kuri gan sākotnēji var šķist ne tik ērts variants, bet sola lielāku algu. Iespējas ir vienmēr, tās tikai jāprot ieraudzīt un uzmeklēt, pārliecināts Ingus Bukšs. "Es pats savulaik esmu nonācis finanšu caurumā, tāpēc zinu, par ko runāju. Ģimenē pārdevām visu, ko varējām, bērnus uz bērnudārzu vedām ar velosipēdu, no daudz kā ikdienā atteicāmies, neapmeklējām restorānus, pārdomājām katru pirkumu, meklējām veidus, kā gūt papildu ienākumus utt. Mums ir tendence vispirms investēt, pēc tam gūt labumu. Piemēram, es izlemju, ka sākšu nodarboties ar fotografēšanu, tātad man jāiegādājas labāka kamera, trīs jauni objektīvi, statīvs. Šī ir nepareiza pieeja. Labāk padomā par to, kas tev ir pieejams jau tagad un kā to vari izmantot."

Jolanta Jērāne iesaka veidot ģimenes "brainstorming" jeb ideju vētru, lai izvērtētu iespējamos papildu ienākumu avotus. "Izvērtējiet jebkuras iespējas – iespēju aizņemties no bērnu kabatas naudas uzkrājumiem vai, visticamāk, atceltā ceļojuma uzkrājuma, gaidāmos pabalstus, citas kompensācijas, uzkrājumus bankā vai citur."

Jērāne arī iesaka mājās veikt revīziju un pārdot nevajadzīgās lietas. Ir ļoti daudz iespēju to izdarīt attālināti. "Varbūt šis ir brīdis, kad vari realizēt kādu sen lolotu sapni, kas nodrošinās pozitīvu naudas plūsmu kontā? Piemēram, rokdarbi, gleznas, zīmētas apsveikumu kartītes, tiešsaistes kurss sporta aktivitātēm mājas apstākļos u. c.," bankas "Citadele" eksperte aicina apsvērt visas iespējas.

Uzzini, uz kādu atbalstu vari paļauties

Ir daudz informācijas par to, kā valsts plāno atbalstīt tos, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām. "Ja šobrīd situācija attīstījusies nelabvēlīgi – zaudēts darbs vai jūtami samazinājušies ienākumi –, noteikti uzziniet visas iespējas par sociālo atbalstu, kas jums pienākas. Bezdarbnieka pabalsts, slimības nauda vai vietējās pašvaldības sociālais atbalsts palīdzēs īslaicīgas krīzes mazināšanai," akcentē "Swedbank" eksperte Evija Kropa.

"Luminor" speciālists Normunds Rudzītis atgādina, ka gan darbinieki, gan darba devēji, kuri ir saskārušies ar finansiālām grūtībām Covid-19 izplatības dēļ, var pieteikties atbalstam nodokļu jomā, kā arī citiem valsts atbalsta risinājumiem.

Veido uzkrājumus

"Tieši šādiem krīzes gadījumiem ļoti noderēs iepriekš izveidots uzkrājums (drošības spilvens) aptuveni 4–6 mēnešu izdevumu apmērā. Diemžēl tikai nelielai sabiedrības daļai šāds uzkrājums ir izveidots. Viņi šobrīd izjūt daudz mazāku diskomfortu, jo var pieņemt sev draudzīgus lēmumus, nevis saasināti reaģēt uz katru ārpasaules kairinājumu," pauž Jolanta Jērāne.

Ko darīt tiem, kam nav šāda drošības spilvena? Pirmkārt, pārskatīt savus naudas pārvaldīšanas ieradumus un, sākot ar nākamo ieskaitījumu, kontā atlikt vismaz nelielu summu. "Atvēliet kaut vai trīs eiro drošības spilvena izveidei! Ja nesāksiet to darīt tagad, atrodoties krīzes situācijā, vēlāk sāpes aizmirsīsies un motivācija to uzsākt – izsīks. Lai izveidotu ieradumu veidot uzkrājumu, nav nepieciešamas lielas naudas summas, galvenais ir naudu atlikt regulāri," norāda Jērāne.

Arī Evija Kropa uzskata, ka jebkāds uzkrājums ļauj saglabāt drošības sajūtu un emocionālo līdzsvaru un novērst papildu stresu: "Ja esat situācijā, ka, rūpīgi pārskatot izdevumus un plānojot budžetu, ietaupīt ir iespējams, atlikumu noteikti novirziet uzkrājumiem."

Lai motivācija sākt taupīt un iekrāt būtu lielāka, ar ģimeni ir jāvienojas par ikdienas tēriņu nosacījumiem un uzkrājumu mērķiem – kam netiks tērēti līdzekļi (izklaides, našķi utt.) vai kādam mērķim tiks krāts – jaunam datoram, ritenim vai našķiem brīvdienām, iesaka Normunds Rudzītis, norādot, ka tas jādara pat krīzes laikā, lai arī pirmajā mirklī tā var šķist diezgan neloģiska rīcība.

Turpinot par šo tematu, Ingus Bukšs izmanto citu terminu – "ārkārtas fonds". "Tā ir summa, kurai ir labi būt uzkrātai neparedzētu situāciju gadījumā, piemēram, ledusskapja vai citas sadzīves tehnikas bojājumu likvidēšanai utt. Labi, ka ir apmēram 500–700 noglabāti eiro. Tieši tāda drošības spilvena neesamība satrauc cilvēkus. Ja satraukumam pievieno baiļu sajūtu, tas bieži noved pie nepareizu lēmumu pieņemšanas. Pats muļķīgākais no tiem ir parādu radīšana."

Citas izplatītas kļūdas norāda Jolanta Jērāne:

  • "sērfošana" pa interneta veikaliem, it kā īsinot laiku, kā rezultātā tiek veikti nevajadzīgi pirkumi;
  • apzināta sevis lutināšana, it kā kompensējot piespiedu uzturēšanos mājās. Klasiskie attaisnojumi: "kaut kā taču jānovērš uzmanība no trakuma, kas notiek visapkārt"; "ko tad citu lai daru"; "ja nav, tad nav naudas – nopirkšu mierinājumam vismaz šo" utt.;
  • pārmērīga alkohola lietošana, it īpaši tagad, kad tas pieejams arī ar piegādi mājās.

"Katra sarežģīta situācija ir pārbaudījums. Pārbaudījums mūsu vērtībām, spējai operatīvi un adekvāti reaģēt uz negaidītām situācijām, pārbaudījums tam, cik gatavi esam šādiem sarežģījumiem. Nešaubos, ka mēs visi – veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi – izturēsim arī šo pārbaudījumu un mūsu ikdiena atgriezīsies ierastajā ritmā. Taču tikai daži (10%–15%) no situācijas būs guvuši kādu mācību turpmākajai dzīvei, bet tie, kuri to būs izdarījuši, būs fundamentāli mainījuši savas turpmākās dzīves attīstību. Nav nozīmes žēloties par to, kas notiek visapkārt. Tā vietā aicinu ņemt no šīs situācijas visu, kas var kalpot kā mācība nākotnē. Aicinu ņemt iespējas, kuras radīsies tikai šādos sarežģītos apstākļos, un mācīties saskatīt apkārt notiekošajā ne tikai problēmas, bet arī iespējas," pauž "Citadeles" eksperte Jolanta Jērāne.

Izmantojiet attālinātās iespējas, lai mācītos un papildinātu savas prasmes gan finanšu vadības jomā, gan profesionālajā jomā. "Digitālās un audio grāmatas, tiešsaistes kursi, grāmatu video apskati internetā – tie ir tikai daži piemēri, ar kuru palīdzību iedvesmoties gudri pārstrukturēt savu ikdienu, paskatīties uz lietām no cita skatpunkta un tikt galā ar grūtībām. Šajā gadījumā būtiska loma ir iniciatīvai un apņēmībai," rezumē "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Privātās finanses Koronavīruss Covid-19 Banku sektors DELFI plus Lasāmgabali Psiholoģija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form