Kevins Krūzs stāsta, ka ir vairāki veidi, kā uzturēt motivāciju pienācīgā līmenī:
- Neuzstādīt pārāk augstus mērķus, jo tiem automātiski ir pārāk liela vara. Tie ir grūti sasniedzami, kas mazina iespēju gūt kādus rezultātus, kas vārētu motivēt darboties aktīvāk.
- Jēgas meklēšana. Vai esi atbildējusi uz jautājumu, kāpēc tas ir svarīgi? Tukši mērķi nenes vēlamos rezultātus un nesagādā tik lielu prieku par padarīto.
- Kompanjona atrašana. Cik gan bieži nenosolies sev un jau pavisam drīz aizmirsti par šo apņemšanos? Tā vietā, lai atkal piedzīvotu vilšanos, atrodi kādu partneri, kas būtu gatavs ar tevi uzņemties jauno izaicinājumu.
Tomēr kāda ir visu panākumu atslēga?
Vai mēs jūtamies gana motivēti, kad mūs piemeklējis vēdera vīruss, neiedomājamas galvassāpes vai drudzis? Krūzs uzsver – cilvēks var būt motivēts tikai tad, kad fiziski jūtas pietiekami labi. Tāpēc motivācijas saglabāšanas māka slēpjas fiziskajā enerģijā.
Lūk, četri veidi, lai to uzturētu gana labā līmenī.
Pirmkārt, jākoncentrējas uz miega kvalitāti, ne kvantitāti. Vācot materiālus savai grāmatai par produktivitāti, Krūzs intervēja 13 atlētus. Viņi visi par miegu runāja kā par "atlabšanas" posmu.
Kā jau vēstījām, Nacionālais Miega fonds ASV izstrādājis pētījumos balstītas rekomendācijas par vēlamo miega daudzumu, īpaši ņemot vērā cilvēku vecumu. Piemēram, cilvēkiem vecumā no 18–25 gadiem jāguļ septiņas līdz deviņas stundas diennaktī, bet cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem – septiņas līdz astoņas. Jaunās rekomendācijas paredz arī ilgāku miegu jaundzimušajiem (14–17 stundas), zīdaiņiem (11–15 stundas), pirmsskolas vecuma (10–13 stundas) un skolas vecuma (8–11 stundas) bērniem.
Tātad ideālajā gadījumā darbspējīgam cilvēkam jāguļ aptuveni astoņas stundas, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams tīri laika trūkuma vai dažādu citu faktoru dēļ, kas varētu ietekmēt miega kvalitāti. Arī Krūzs uzsver, ka astoņas stundas miega daudziem var būt visai nereāli izpildāms plāns. Zināms, ka nakts vidū vairākkārt pieceļamies. Tieši tāpēc profesors iesaka uzlabot dziļā miega kvalitāti, nodrošināt pēc iespējas tumšāku istabu. Šeit vari iepazīties ar citiem veidiem miega kvalitātes uzlabošanai.
Otrkārt, nepieciešams dzert daudz šķidruma. Krūzs stāsta, ka pat visniecīgākais ūdens svārstības var ietekmēt koncentrēšanās spējas, radošumu un vispārējas prāta spējas.
Cik daudz izdzert? Universāla formula optimālam šķidruma daudzumam ir 30 mililitri ūdens uz 1 kilogramu svara vai arī otrs drošais ieteikums – vismaz divi litri šķidruma.Tomēr arī tad, ja apzinies, ka vajadzētu uzņemt nedaudz vairāk ūdens, kā to izdarīt, ja neesi radusi malkot tik daudz šķidruma? Iespējams, noderēs šīs viltības, kas palīdzēs iemānīt dienā nepieciešamo ūdens daudzumu.
Treškārt, neizlaid maltītes. Ēdiens – tā ir cilvēka "degviela", tieši tāpēc svarīgi ieturēties regulāri. Divi no populārākajiem iemesliem, kādēļ maltītes tiek izlaistas – laika trūkuma vai apzināti, maldīgi domājot, ka tā ātrāk tiks pie satriecoša auguma, tomēr patiesībā ēdienreižu izlaišanai ir vairāk ļaunuma nekā labuma. Vislabākais risinājums, lai neiedzīvotos veselības traucējumos, ir klausīties, ko saka organisms – ēst, kad jūti izsalkumu, bet pārstāt, kad jau ir jūtama sāta sajūta. Šeit vari iepazīties ar citiem iemesliem, kādēļ regulāri būtu jāpaēd.
Ceturtkārt, treniņi. Uzreiz gan tas nenozīmē, ka jāsākas panikai. Krūzs skaidro, ka nevajag kļūt par fitnesa monstru, pavadot vairākas stundas sporta zālē. Tev ir vienkārši jākustas. Kā uzsver profesors, vairums cilvēku palīdz kaut ar vienkāršu 20 minūšu pastaigu vai nelielu treniņu rīta pusē.
