Piecas situācijas, kurās sievietes ir ierobežotas dzimuma dēļ
Foto: DELFI

Lai arī diskriminācija dzimuma dēļ tiek uzskatīta par prettiesisku, sieviete ikdienā nereti nonāk situācijā, kad viņas izvēles iespējas ir ierobežotas. Ģimenes veidošana bieži sievietes karjeru ietekmē vairāk nekā vīrieša, tāpat arī kļūt, piemēram, par mācītāju sievietēm var būt sarežģītāk. Piedāvājam iepazīties ar piecām situācijām, kurās sieviešu izvēles iespējas ir vairāk ierobežotas.

Kā liecina “Eurofund” 2015. gada aptauja, arī vīrieši darbavietā mēdz izjust diskrimināciju – pēdējā gada laikā pirms aptaujas ar to bija saskārušies septiņi procenti vīriešu un astoņi procenti sieviešu, bet seksuālu diskrimināciju darbavietā Latvijā bija izjutuši 0,2 procenti vīriešu un 2,3 procenti sieviešu.

Grūtniecība – jautājums, kas interesē darba devēju

Bērna radīšanā ir iesaistīts gan vīrietis, gan sieviete, bet, tā kā mazuli var iznēsāt tikai sieviete un jaundzimušo pamata uzturs parasti ir mātes piens, bērna ienākšana pasaulē sievietes dzīvi izmaina daudz spēcīgāk. Šī iemesla dēļ sievietes nereti mēdz saskarties ar diskrimināciju darba tirgū, proti, sievietēm (un arī vīriešiem) darba intervijās tiek uzdoti jautājumi par ģimenes stāvokli. Turklāt atšķiras darbadevēju attieksme, ja par gaidāmo ģimenes pieaugumu intervijas laikā neinformē sieviete vai ja to nedara vīrietis.

Tiesībsarga biroja 2017. gada ziņojumā ir aprakstīti pētījuma “Diskriminācijas aizlieguma ievērošana darba tiesiskajās attiecībās pret mazu bērnu vecākiem” rezultāti. Aptaujātie darba devēji lielākajā daļā gadījumu norādījuši, ka darba intervijas laikā neuzdod jautājumus par ģimenes stāvokli un iespējamo grūtniecību. Tomēr darba ņēmēji – gan sievietes, gan vīrieši – pauž pretēju viedokli, jo darba intervijā ir saskārušies ar šāda veida jautājumiem. Jāpiebilst, ka jautājumi par ģimenes stāvokli vai grūtniecību darba intervijā neatbilst normatīvajam regulējumam.

Pētījumā pamanītas darba devēju attieksmes atšķirības dzimuma dēļ gadījumā, ja kandidāts intervijas laikā nav atklājis informāciju par plānoto ģimenes pieaugumu. 6,4 procenti darba devēju uzskatītu, ka kandidāts vīrietis nav rīkojies ētiski, ja darba intervijā nebūtu informējis par plānoto ģimenes pieaugumu. Ja informāciju neatklātu sieviete, viņas rīcību par neētisku uzskatītu 28,5 procenti darba devēju.

Lēmums par ģimenes pieaugumu sievietei neizdevīgāks kā vīrietim

Tiesībsarga biroja pētījumā iegūtie dati arī liecina, ka bērna kopšanas atvaļinājumu sievietes izmanto biežāk nekā vīrieši. Situācija šajā jomā pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies. Par diskriminējošu tiek uzskatīts tas, ka gadījumos, kad darba devējs piedāvā darba ņēmējam veselības apdrošināšanu, tajā ļoti bieži nav iekļauta grūtniecības aprūpe vai arī paredzēta grūtniecības aprūpe bez komplikācijām. Tāpat darba devēji neizsniedz polisi darbiniekiem, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Tiesībsargs aptaujā arī noskaidroja, ka mazu bērnu vecāki (gan sievietes, gan vīrieši) nereti sakaras arī ar cita veida diskrimināciju, piemēram, saņem mutiskus aizrādījumus par pārāk biežu slimības lapu izmantošanu. Tāpat darbinieks var saskarties ar citām negatīvām sekām, piemēram, nesaņemtām piemaksām vai prēmijām. Strādājošas grūtnieces un mazuļu vecāki dažādu normatīvajos aktos paredzētu atbalsta pasākumu nodrošināšanu, piemēram, papildu pārtraukumu bērna barošanai, iespēju apmeklēt bērnu ārstu darba laikā vai došanos komandējumā grūtniecības laikā, uztver kā bonusus, nevis normatīvo aktu ievērošanu. Ir daudz darba devēju, kas šos pasākumus nenodrošina. Tiesa, jaunie vecāki reti ziņo par šiem pārkāpumiem, jo nevēlas pasliktināt savu situāciju darbavietā un nedomā, ka kaut kas varētu mainīties.

Tiesībsarga biroja pārstāve Madlena Vehere sarunā ar “Viņa” arī atklāj, ka pašlaik tiek pētīts jautājums par vecāku sociālo apdrošināšanu un sociālo iemaksu apmēru, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Jautājums tika apzināts, bet konkrētas rekomendācijas un ieteikumus birojs gan vēl nevar sniegt.

Uzmākšanās liek justies bezspēcīgai

Vēl viens aktuāls jautājums, ar ko dzīves laikā ir saskārusies ne viena vien sieviete, ir seksuāla uzmākšanās. Eirobarometra 2016. gada dati parāda: 9,3 procenti sieviešu uzskata, ka šī problēma Latvijā ir ļoti izplatīta. Līdzīgi domā 7,3 procenti vīriešu. Par vidēji izplatītu to uzskata 37,1 procents sieviešu un 23,2 procenti vīriešu. Lielākā daļa vīriešu (52 procenti) uzskata, ka šī problēma nav īpaši izplatīta, un viņiem piekrīt 37,5 procenti sieviešu.

Jāteic arī, ka publiskajā telpā sievietes biežāk dalās savos pārdzīvojumos par uzmākšanos darbavietā. Tiesa, joprojām ļoti daudzi gadījumi tiek noklusēti. Stāstot par iemesliem, kāpēc sievietes klusē par notikušo un nemeklē palīdzību, resursu centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce savulaik sacīja: “Piemēram, tu dzīvo mazā pilsētā, tu esi ļoti ievainojamā situācijā, vienīgā naudas pelnītāja ģimenē, un tev ir mazi bērni.” Tāpat jāņem vērā, ka ļoti bieži netiek ziņots sabiedrības spiediena dēļ – notikušajā līdzcilvēki mēdz vainot upuri, nevis pašu varmāku.

Ņemot vērā publiskās diskusijas par uzmākšanos darbavietā, Tiesībsarga birojs pērn sagatavoja materiālu, kurā sniegta informācija par to, kā atpazīt seksuālu uzmākšanos, kā arī rīcības plāns, nonākot šādā situācijā. (Informatīvais materiāls pieejams šeit)

Lūk, rīcības ieteikumi, saskaroties ar seksuālu uzmākšanos darbavietā:

  • Skaidri norādīt pāridarītājam, ka veiktās darbības/izteikumi nav pieņemami.
  • Ja nepieņemami seksuāla rakstura joki, piezīmes, komentāri tiek izplatīti rakstveida formātā (e-pasta vēstules, īsziņas, izdrukāts dokuments), saglabāt minēto informāciju kā pierādījumu.
  • Ja nepieņemamas seksuāla rakstura piezīmes vai komentāri tiek izteikti mutvārdos, atzīmēt cilvēkus, kuri ir bijuši klātienē, kā iespējamos lieciniekus.
  • Vērsties ar sūdzību pie darba devēja vai personālvadības speciālista ar lūgumu nodrošināt drošu darba vidi.
  • Vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai ar prasību tiesā. Ja seksuāla uzmākšanās ir agresīva, var vērsties Valsts policijā.

Ierobežojumi sievietei kļūt par mācītāju

2016. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca mainīja baznīcas satversmi, pieņemot lēmumu, ka mācītāja amatā var ordinēt tikai vīriešus. Turklāt tā nav vienīgā baznīca Latvijā, kas liedz sievietēm kļūt par mācītāju. Sarunā ar “Viņa” mācītāja un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode skaidroja, ka sievietes baznīcā ir ļoti aktīvas un redzamas: “Patiesībā baznīca Latvijā lielā mērā, es teiktu, ir uz sieviešu pleciem.” Teoloģe gan uzsvēra, ka ļoti bieži, līdzīgi kā citās jomās, sievietes gan neieņem vadošus amatus. Sieviete var būt kapelāne, evaņģēliste, vadīt draudzi, bet sieviešu ordinācija daudziem joprojām nav pieņemama.

Balode arī pati ir saskārusies ar diskrimināciju baznīcā, un tas attiecas ne tikai uz tiesībām ieņemt noteiktus amatus. “Ne jau kāds raksta tekstus vai lamājas, bet vienkārši – mūsu nav. Tevis nav, tava balss netiek uzklausīta. Man ir bijusi pat burtiski tāda situācija, ka mēs sarunājamies baznīcā un es pasaku priekšlikumu – un ir tāda sajūta, ka es nebūtu vispār runājusi. To pašu pasaka mans kolēģis vīrietis, un tas tiek uzklausīts.”

Uz jautājumu, vai liegums ieņemt noteiktus amatus dzimuma dēļ nav uzskatām par diskriminējošu, Tiesībsarga birojs atbild, ka baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts un tajā joprojām ir daudz normu, kas mūsdienās varētu šķist nepieņemamas un diskriminējošas. Tomēr valsts nevar ietekmēt baznīcas iekšējās lietas.

Sievietes pelna mazāk un izvēlas mazāk atalgotu darbu

Aktuāls ir arī jautājums par atšķirībām sieviešu un vīriešu ienākumos. Latvijā vidējā samaksa par stundas darbu vīriešiem ir 17 procentus augstāka nekā sievietēm, liecina “Eurostat” apkopotie dati. Atšķirība ir par 0,8 procentiem lielāka, nekā ir vidēji Eiropas Savienībā. Lietuvā tā ir nedaudz zemāka – 14,4 procenti, bet Igaunijā augstāka – 25,3 procenti. Tiesa, atalgojuma atšķirības ietekmē dažādi faktori. Tomēr nevar noliegt, ka mazāks atalgojums neatkarīgi no tā iemesla mazina arī ekonomisko neatkarību.

Tiesībsarga biroja 2017. gada ziņojumā norādīts, ka gadījumos, kad uzņēmumā vai iestādē ir lielāks sieviešu īpatsvars, to bieži var skaidrot ar zemāku atalgojumu. Vīrieši daudz retāk piesakās uz vakantām darbavietām, ja tajās ir zems atalgojums. Tas rada situāciju, ka sievietes daudz biežāk tiek nodarbinātas pieticīgi atalgotā darbā. Netrūkst cilvēku, kas šādu situāciju skaidro ar vienkāršu izvēli, tomēr Tiesībsarga birojs ziņojumā raksta: “Šāda situācija nav pieļaujama dzimumu līdztiesības politikas veicināšanas ietvaros.”

Source

DELFI Viņa

Tags

Diskriminācija Feminisms Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form