Piecas vienkāršas psiholoģiskas taktikas nākotnes nezināmā pieņemšanai
Foto: Ben White / cc

Kopš marta, kad Covid-19 kļuva par aktualitāti arī Latvijā, zinām un apjaušam krietni vairāk. Uz daudziem jautājumiem esam guvuši atbildes, taču nevar noliegt, ka joprojām ir daudz nezināmā. Tieši tāpēc skaidrojam, kā mazināt satraukumu par gaidāmajām pārmaiņām un pagaidām vēl neskaidro nākotni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lapas, kas mirdz oranžā un sarkanā krāsā, dzestrs gaiss rīta agrumā un tase karstas, kūpošas kafijas... Rudens vienmēr ir bijis simbolisku pārmaiņu gadalaiks. Taču izmaiņas, ar kurām nākas saskarties šogad, noteikti ir mazāk poētiskas. Lai gan atkal varam redzēt draugus un kolēģus pēc mēnešiem ilgas netikšanās, nākamie mēneši lielā mērā joprojām ir miglā tīti. Atgriešanās birojā, vienlaikus joprojām dzīvojot ierobežojumu laikā: dzīve šoruden, nenoliedzami, būs krietni atšķirīga no tā, ko esam piedzīvojuši citos gados. Vai tiešām varēsim turpināt ikdienas dzīvi? Vai nāksies atkal dzīvot pastiprinātos ierobežojumos?

Kad virzāmies uz priekšu jaunā realitātē, kur noteikumi ne vienmēr ir skaidri, nezināmais uzglūn ik uz stūra. Kad jaunais koronavīruss sākotnēji parādījās, mums nebija sevišķi daudz brīdinājumu, taču tagad esam to nobaudījuši un vismaz zinām, ka ar izmaiņām nāksies sadzīvot vēl kādu laiku. Vēl jo vairāk – mūsu ikdienā šobrīd ir neskaidras, straujas pārmaiņas, kuras rada dziļu satraukumu, ko nevar mazināt pat stundām ilga sērfošana pa "Netflix" jaunākajiem seriāliem.

Paturot to prātā, ir vērtīgi apgūt dažas stratēģijas, kuras var palīdzēt sagatavoties notikumiem oktobrī, novembrī un vēl pēc tam. Raksta turpinājumā, iedvesmojoties no "Stylist", esam apkopojuši piecas psiholoģijā balstītas metodes, kas palīdz saglabāt mieru un mērķtiecību pat tad, kad šķiet, ka pasaule nebeidz griezties.

Koncentrējies uz mirkli

"Koncentrējies uz to, kas notiek tieši tagad, šajā brīdī," iesaka psihologs Pēteris Olusoga. "Tā ir patiešām grūta lieta, ko cilvēkiem darīt, ja apkārt ir tik daudz informācijas un satraukuma, un bažu par to, kas notiks nākotnē. Taču ir jāmēģina koncentrēties uz to, kas ir svarīgs tagad un kas notiek tagad. Tas nozīmē – pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to, kādas ir šī brīža vajadzības. Tas ir labākais veids, kā varam kaut nedaudz saglabāt kontroles sajūtu."

Paturi prātā, ka tavas domas par pārmaiņām mainīsies

Visticamāk, tu reaģē uz pārmaiņām ļoti satraucoši. Taču atceries – jūtas nekad nav statiskas, tās pastāvīgi mainās un pielāgojas. Tas jo īpaši attiecas uz to, ko miega un traumu psihologs Hops Bastins sauc par "izmaiņu līkni". Izmaiņu līknē tiek apsvērts, kā mēs varētu pieņemt dzīves mainīgo pieredzi un pēc tam no tās mācīties un augt. "Mums ir jāpielāgojas pārmaiņām. Lai augtu, mums ir jānonāk līdz mūsu komforta zonas robežai. Koronavīrusa pandēmijas pieredze ir liela trauma sabiedrībai. Dodoties tālāk, ir jāizārstē šī trauma un jādzimst no pelniem kā jauniem cilvēkiem," stāsta Bastins.

Ja tu apzināsies, ka tavas sajūtas par pārmaiņām mainīsies (pat ja tās pasliktināsies, pirms kļūs labākas), šī apziņa vien var padarīt tavu reakciju vieglāk pārvaldāmu.

View this post on Instagram

A post shared by Hope Bastine (@hopebastine) on Apr 16, 2020 at 7:18am PDT

Sāc pamazām

Kad jūties pārņemta ar emocijām, ir īstais brīdis, lai sadalītu visu pa mazākiem, vieglāk "sagremojamiem" gabaliņiem. Tātad, iespējams, tu nevari kontrolēt to, kādas ziņas par Covid-19 nonāk mediju virsrakstos, taču to vari kontrolēt to, ko ēd vakariņās, un to, vai sazinies ar kaimiņu, kuram nepieciešama palīdzība. Tā vietā, lai vaicātu sev "kas vispār notiks?", pamēģini uzdot sev jautājumu: "Kāda ir nākamā labākā darbība, ko varu veikt?" teic psiholoģe Līza Olivera. "Lielu izmaiņu pamatā ir daudzas jo daudzas nelielas pārmaiņas. Neignorē šos sīkumus!"

Citiem vārdiem sakot – ja alksti pēc atbildes par to, kas tevi sagaida rudenī, centies koncentrēties uz mazajām, konkrētajām darbībām, kuras varētu radīt pozitīvu ietekmi – vai nu tevī, vai nu apkārtējos.

Esi informēta

Kaut arī norobežošanās no ar koronavīrusu saistītām ziņām var šķist kā intuitīvs solis, kad jūties noraizējusies, nesen veikts pētījums atklāja, ka var būt tieši otrādi. Ziemeļkarolīnas štata universitātes un Džordžijas Tehnoloģiju institūta pētījums pierādīja, ka jo vairāk cilvēki zina par Covid-19, jo mazāk viņi piedzīvo ar pandēmiju saistītu stresu.

Protams, tas nenozīmē, ka ir nepieciešams katru dienu "uzsūkt" sevī visjaunākās ziņas par pandēmijas attīstību. Taču, jo vairāk zini par gaidāmajām izmaiņām, jo labāk, iespējams, esi sagatavojies ar tām tikt galā. Ir visai loģiski – ja tev ir piekļuve faktiem, tev arī ir vairāk kontroles. "Zināšanas samazina nenoteiktību, un nenoteiktība var radīt daudz stresa," teic profesors psiholoģijā Šeivans Neuperts.

Atrodi savu "enkuru"

"Pārmaiņas var radīt sajūtu, ka tiekam mesti dažādos virzienos, tāpēc kāds enkurs var palīdzēt pārdzīvot pārmaiņas," skaidro psihoterapeite Lusinda Lenoksa. "Man tas ir garīgo un praktisko aspektu sajaukums. Kamēr es ikdienā praktizēju jogu un meditāciju, kā arī saglabāju ticību augstākiem spēkiem, es jūtos gatavāka visam, kas varētu notikt." Tavs "enkurs" var būt jebkas – jauns hobijs, jauns rituāls, jauna un interesanta grāmata. Svarīgi ir atrast kādu nodarbi, kura tevi aizrauj un kaut uz mirkļi ļauj aizmirst apkārt notiekošo.

Tags

Labsajūta Garīgā veselība Psihoemocionālā veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form