Pieci gadi kopš iegruva veikala jumts, paņemot 54 dzīvības. Aculiecinieku stāsti
Foto: LETA/Valsts kanceleja/DELFI

Pirms pieciem gadiem visa Rīga un Latvija burtiski sastinga – Zolitūdes mikrorajonā darba dienas pievakarē sabruka jauns un nesen būvēts veikals, atņemot dzīvību 54 cilvēkiem. Joprojām notiek tiesu darbi, meklējot katra atbildi uz jautājumu: "Kāpēc?" Tomēr viena no cietušajām atzīst: "Es nedomāju par to, kāpēc. Es vienkārši apzinos faktu, ka tas notika. Iemeslu ir simtiem. Kā arī – tā bija katra mūsu, tobrīd veikalā esošā, atbildība celt lielāku trauksmi, nekā tas tika darīts. Ar faktu, ka šo cilvēku ciešanas ir arī mana atbildība, dzīvoju arī es, kaut gan vienlaikus esmu cietusī."

Sarunā ar "Delfi" glābējs un ūdenslīdējs Juris Blūzmanis, kas strādāja traģēdijas vietā, neslēpj savas emocijas. Viņš un kolēģi joprojām dodas pieminēt trīs bojā gājušos glābējus – Sergeju Ižiku, Vilni Šteinīti un Edgaru Reinfeldu. Juris atceras: "Tajā brīdī, kad strādā iekšpusē, tavs prāts ir pārņemts ar darbībām – zāģēsim, griezīsim, vilksim. Tādas konstruktīvas darbības. Tas cilvēku loks, kas apkārt, aizžogojums, kur cilvēki stāv... Izej ārā un skaties – cilvēki ar svecītēm stāv, ar uzrakstiem, un tas Latvijas karogs..."

Juris sarunas laikā piebilst, ka četrās dienās, kamēr notika glābšanas darbi un cilvēki pārvarēja vispārējo šoka stāvokli, viņš novērojis tādu kā cerības staru, kas izpaudies laipnībā un atbalstā, piemēram, daži taksisti devuši atlaides, cilvēki spējuši būt iecietīgāki pret citiem. Tāpat nenovērtējams atbalsts bijis uz vietas esošie cilvēki, kas bezpalīdzībā stāvējuši un gaidījuši savus tuviniekus. Cilvēki ar savu klātbūtni devuši spēku. Juris atceras meiteni, kas staigājusi ar cepumu groziņu un piedāvājusi gardumu arī glābējam. Viņš saka, ka tas tikai tāds sīkums, bet patiesībā – liels atbalsts.

Savukārt traģēdijā izdzīvojusī Tatjana atklāj, ka viņai paveicies – mazā veikala konstrukcijas pasargājušas. Viņai šobrīd ir invaliditāte, taču sieviete turpina ārstēties un doties pie fizioterapeitiem jeb dzīvot pietiekami pilnvērtīgi. "Labākais veids, kā pieminēt un atcerēties, ir lūgt Dievu šajā dienā par visiem aizgājušajiem," atzīst Tatjana. Īsi pēc notikuma un operācijas viņa slimnīcā saņēma bildinājumu – no sava mīļotā cilvēka Artūra, kurš bija palīdzējis atrast Tatjanu zem gruvešiem. Šogad abi nosvinējuši jau ceturto kāzu gadadienu.

Source

DELFI Viņa

Tags

Atmiņa Lasāmgabali Zolitūdes traģēdija Ugunsdzēsēji
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form