Lai arī esmu atzīta par cietušo, apzinos – tā bija arī mana vaina

Pieci gadi kopš iegruva veikala jumts, paņemot 54 dzīvības. Aculiecinieku stāsti
Foto: LETA

Velta (vārds mainīts) norāda, ka nevēlas, lai līdzcilvēki notikušo saistītu ar viņu, tāpēc arī nevēlas atklāt sīkākas detaļas par sevi – ne veikalu, kurā strādāja, ne citas detaļas, kas varētu atklāt viņas identitāti. Daudzi līdzcilvēki nezina, kur viņa atradās 2013. gada 21. novembrī, un Velta priecātos, ja tā tas arī paliktu. Pieredze ir bijusi pārāk traumatiska, lai atbildētu uz līdzcilvēku jautājumiem, arī saruna ar "Delfi" notika rakstveidā. Runāt par to joprojām ir pārāk grūti.

Pirms pieciem gadiem 21. novembrī Velta strādāja "kādā no mazajiem veikaliņiem". Sieviete raksta: "Mana maiņa bija sākusies pulksten 17, tādēļ veikalā atrados neilgi pirms notikušā. Visspilgtāk atceros to, ko apjēdzu vien pēc notikušā." Nogruvuma brīdī viņai bija jāatrodas pie kases, to paredzējuši noteikumi. Saskaņā ar tiem atstāt savu vietu nedrīkstēja.

Viņas dzīvību izglāba nejauša sagadīšanās: "Biju pagājusies dažus metrus tālāk, maliņā, jo jaunā kolēģe man kaut ko pajautāja par preci, devos viņai atbildēt. Būtībā es nedrīkstēju atiet no kases. Tajā brīdī es biju pārkāpusi darba noteikumus, bet kases zona aizgruva pilnīgi, un tur, kur man bija jābūt, vēlāk bija gruvešu kaudze, kas bija augstāka par manu skatpunktu." Nogruvums Veltu iesprostoja ēkā. "Vēlāk, kad ugunsdzēsēji ieradās mūs atbrīvot, tai pašai gruvešu kaudzei man bija jākāpj pāri. Domāju vien par to, ka man tur bija jābūt apakšā," viņa atceras.

Velta atklāj, ka 21. novembris ir viņas dzimšanas diena. "Kopš 2013. gada tā vairs nav priecīga diena, bet saistās ar ideju, ka man bija jābūt tur, apakšā, zem šīs gruvešu kaudzes, kur palika tik daudz kolēģu un cilvēku, kurus ikdienā redzēju iepērkamies pie sevis. Vai, kā formulē mani tuvinieki, – tagad man ir dubultā dzimšanas diena, jo todien piedzimu otrreiz."

Notikušo pārdzīvot nebija un joprojām nav viegli. Velta izmantoja iespēju saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību, vairākus mēnešus apmeklēja speciālistu. Tāpat viņai nācās lietot medikamentus – tiesa, tie gan bija jāiegādājas par saviem līdzekļiem. "No grupu terapijas ar saviem izdzīvojušajiem kolēģiem atteicos, nevienu, kas saistās ar bijušo darbavietu, vairs negribēju redzēt," tā Velta. Viņa ir atzīta par cietušo traģēdijā un ar lietas virzību nav apmierināta: "Nav normāli, ka process velkas gadiem. Būsim atklāti – lielvalstīs ar sakārtotu sistēmu tā nenotiktu. Ar manu pārstāvniecību man nav problēmu, bet mans pārstāvis nav visiem zināmais Aldis Gobzems."

Taujāta par to, vai kādreiz ir aizdomājusies par to, kas izraisīja nogruvumus, kas beidzās ar valsts mēroga traģēdiju, viņa raksta: "Es nedomāju par to, kāpēc. Es vienkārši apzinos faktu, ka tas notika. Iemeslu ir simtiem. Kā arī – tā bija katra mūsu, tobrīd veikalā esošā, atbildība celt lielāku trauksmi, nekā tas tika darīts. Ar faktu, ka šo cilvēku ciešanas ir arī mana atbildība, dzīvoju arī es, kaut gan vienlaikus esmu cietusī." Velta piebilst: "Atbildība sākas ar tevi un mani, vienmēr un visur. Neviena augstāka spēka, kas visu atrisinās un mainīs, nav un nebūs."

Tagad, izdzirdot trauksmes signālu, sieviete reaģē nekavējoties: "Bailes ir neaprakstāmas, un vienmēr līdzīgā gadījumā pēc iespējas ātrāk cenšos atstāt ēku." Velta neslēpj, ka notikušais mainīja ne tikai viņas dzīvi, bet arī iekšējo pasauli: "Mani tas ir ļoti iebaidījis un licis zaudēt ticību gan drošības dienestiem, gan valsts iekārtai, gan tiesu sistēmai. Tas ir mainījis mani, manu personību. Esmu skumjāka, nopietnāka, šķiet, tajā dienā novecoju par pāris gadiem ātrāk."

Source

DELFI Viņa

Tags

Atmiņa Lasāmgabali Zolitūdes traģēdija Ugunsdzēsēji
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form