Prāts jau 'kūp'? Ieteikumi atpūtai no ierīcēm
Foto: Shutterstock

Attālinātais darbs, nenoliedzami, ir šī brīža realitāte. Tiešsaistē nākas pavadīt vairāk laika nekā jebkad agrāk, tāpēc ir tik būtiski pārvaldīt savu digitālo klātbūtni. Pretējā gadījumā – var nākties piedzīvot izdegšanu. Kā noteikt veselīgas robežas dažādu ierīču lietošanā? Par to raksta turpinājumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar dažādiem ierobežojumiem lielākā un mazākā mērā nākas sadzīvot jau kopš 2020. gada marta, un nevar noliegt, ka šajā periodā laiks, ko pavadām pie ekrāniem, ir krietni pieaudzis. Statistika rāda – pirms Covid-19 pandēmijas cilvēki tiešsaistē pavadīja vidēji trīs stundas un 29 minūtes dienā, raksta "Stylist". 2020. gada aprīlī šis rādītājs pārsniedza jau četras stundas, kas gandrīz gadu vēlāk, visticamāk, ir vēl lielāks. Tas, protams, ir sagaidāms, ņemot vērā, ka sociālās distancēšanās dēļ esam nošķirti no draugiem, ģimenes un kolēģiem, un ierīces sniedz tik ļoti nepieciešamos veidus, kā sazināties, strādāt un atpūsties arī šajos apstākļos. Tomēr, arvien vairāk paļaujoties uz tālruņiem, planšetdatoriem, klēpjdatoriem un TV ekrāniem, nākas piedzīvot arī dažādus mīnusus.

Kas ir ekrānu nogurums

Ekrānu nogurums, "Zoom" apnikums, tehnoloģiju izdegšana – sauc kā gribi, tomēr šie visi jēdzieni apzīmē stresu, neapmierinātību un galvassāpes, ko dažkārt rada ilga laika pavadīšana dažādās ierīcēs. Tas jo īpaši attiecas uz tehnoloģijām, kuras izmanto darba nolūkos, tāpēc simptomi ir līdzīgi izdegšanas pazīmēm. Vislabāk tos raksturo sajūta, ka esi izsmēlis visus savus resursus un kopumā darbu vērtē negatīvi. Šie garīgie un fiziskie simptomi nav nekas jauns. Arī pirms pandēmijas daudzi pavadīja ilgu laiku darbā, teju atrodoties uz izdegšanas robežas. Tomēr līdz ar papildu spiedienu, ko rada attālinātās mācības, darbs mājās un centieni veiksmīgāk saplānot desmitiem video zvanu, nav pārsteigums, ka šobrīd šī problēma kļūst vēl aktuālāka.

Būtiski ir saprast – tehnoloģijas nav ienaidnieks. Paaugstināts stresa līmenis veidojas vairāku apstākļu dēļ, un liela ietekme ir arī pašu radītajam spiedienam – būt labākajam darbā –, kā arī priekšnieku prasībai – būt pieejamam, kad vien nepieciešams. Šādā gadījumā satraukums ir loģisks neatkarīgi no tā, vai strādā birojā vai pie virtuves galda. Kāds ir risinājums? Tā vietā, lai izslēgtu ierīces un riskētu ar sava darba kvalitāti, ir nepieciešams noteikt veselīgas robežas starp tehnoloģijām un savu mājas dzīvi.

Nodali dzīvi mājās un darbā

Sociālo mediju pārvaldības uzņēmuma "Buffer" 2019. gadā veiktā pētījumā atklāja, ka lielākajai daļai cilvēku lielākais izaicinājums attālinātai darbībai ir atvienošanās no ierīcēm pēc darba dienas beigām, turklāt, tas bija vēl laikā, kad Covid-19 radītās rūpes vēl nebija aktuālas. Pētījumos šo problēmu sauc par darba-mājas sajaukšanos. Tas ir konflikts starp radītajām gaidām darbā un mājas dzīvē. Piemēram, konferences zvans vakarā iztraucē laiku, ko varētu pavadīt kopā ar ģimeni. Vai arī – attālināto mācību dēļ nākas kavēt darbā noteiktos termiņus. Šo abu dzīves daļu sajaukšanās var radīt sliktu miegu, spēku izsīkumu un galu galā arī izdegšanu.

Kad izpaliek došanās uz mājām (rituāls, kas noslēdz katru darba dienu), var šķist, ka nekad nevari "atslēgties" no darba. Tas nozīmē, ka savā ikdienā nepieciešams iekļaut kaut ko, kas atzīmē dienas beigas, piemēram, došanās pastaigā, trenēšanās vai pat modinātāja iestatīšana. Tas ne vienmēr būs iespējams, tomēr pat mazākās darbības, piemēram, tējas pagatavošana vai gaismas izslēgšana, var radīt tik ļoti nepieciešamo atšķirību starp darba un mājas dzīvi.

Prāts jau 'kūp'? Ieteikumi atpūtai no ierīcēm
Foto: Shutterstock

Pievērs uzmanību savai pozai

2020. gadā un arī vēl šobrīd lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nākas strādāt no mājām. Tomēr mūsu mājas lielākoties nav paredzētas darbam visas dienas garumā. Ja vien tev nav īpaša biroja telpa, ātri vien pamanīsi, ka, lūkojoties ekrānā, rodas muguras problēmas, acu sasprindzinājums un citas sāpes. Tomēr ir iespējas, kā uzlabot savu stāju. Izvēlies labu krēslu, rakstāmgaldu un ergonomisku datora peli. Ja šobrīd nav iespējas iekārtot savu darba vietu, pacenties pacelt ekrānu augstāk. Piemēram, ja tev ir klēpjdators, novieto to uz grāmatu kaudzes, lai nebūtu visu laiku jāskatās lejup.

Ierobežo video zvanu daudzumu

Skaidrs, ka nepārtraukti video zvani, vienalga – "Zoom", "Skype" vai "Facetime", var radīt milzu nogurumu un izsīkumu. Kāpēc? Tie izpludina robežu starp darbu un mājām, kas jau tā ir visai neskaidra, turklāt, cilvēkiem, ar ko strādā kopā, ir piekļuve tavai personīgajai dzīvei, kaut, iespējams, to nevēlies.

Turklāt nav iespējams klātienē izvērtēt sarunas biedra ķermeņa valodu, kas nozīmē, ka ir arī vairāk jākoncentrējas. Citu priekšā esam visai "atkailināti", varētu pat teikt, ka uzstājamies citiem. Interesanti, ka pētījumi arī parāda – tehniski traucējumi video zvanu laikā var negatīvi ietekmēt to, ko domājam par cilvēkiem, ar kuriem runājam. Turklāt, šāda komunikācija atgādina to, kā mums pašlaik patiesi pietrūkst – mijiedarbības reālajā dzīvē. Labākais padoms, kā šo video zvanu radīto nogurumu mazināt – pacenties veikt tikai tos, kas ir absolūti nepieciešami. Ja darbam vajadzīgo vari izklāstīt arī e-pastā vai koplietošanas dokumentā, priekšroku dod šiem veidiem.

Ņem regulāras pauzes

Viens no veidiem, kā padarīt darba radītos stresa faktorus vieglāk pārvaramus, ir regulāra iepauzēšana. Laiku pa laikam ikkatram ir nepieciešams brīdis atpūtai, līdz ar to – neaizmirsti doties pārtraukumā. Kā vislabāk atvilkt elpu? Pacenties darīt kaut ko tādu, kas atšķiras no darba ikdienas. Piemēram, dodies nelielā pastaigā, palasi kādu žurnālu, varbūt vienkārši pavēro pa logu notiekošo. Der itin viss, kas kaut uz brīdi neliek domāt par daudzajiem pienākumiem.

Tags

Labsajūta Internets Garīgā veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi