Psiholoģe: līdzsvarojot emocijas, dzīvi piedzīvojam spilgtāk
Foto: Shutterstock

Cilvēka emociju pasaule ir ārkārtīgi niansēta un bagāta, un būtībā emocijas cilvēkam palīdz. Tomēr reizēm tās var arī traucēt. Vairāk par to, kā emocijas mums var palīdzēt un kā – traucēt, stāsta psiholoģe Diāna Zande.

Emocijas cilvēkam ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās ļoti ātri palīdz noorientēties situācijā. Tātad emocionālie signāli - mūsu "emocionālās smadzenes" - ļoti ātri reaģē uz situāciju, un sajūtot noteiktas emocijas, mēs varam aptvert, vai situācija mums ir labvēlīga vai nē.

Piemēram, kāpēc mums ir vajadzīgas bailes? Jo sajūtot bailes, tas ir signāls, ka esam apdraudēti!

Ja ejot pāri ielai, automašīna uztaurē, mūsos rodas bailes, un tas ir signāls, kas liecina par draudiem un nepieciešamību pakāpties atpakaļ. Tātad bailes norāda uz to, ka mums ir ātri jāaptver notiekošais.

Kāpēc mums ir svarīgas dusmas?

Tās, savukārt, mums palīdz sasparoties, pārstāvēt savas vajadzības un cīnīties. Jā, dusmas piedod spēku cīņai galu galā izcīnīt savu "gaļas gabalu"!

Ja padomājam, emocijas ir ļoti seni mūsu smadzeņu mehānismi, tomēr tās palīdz sasniegt un "izdzīvot" arī šodien. Tātad sajūtot dusmas, saprotam, ka pastāv kāda netaisnība vai arī kāds ielaužas mūsu teritorijā, un mums tā jāaizstāv. Dusmas ir ļoti svarīgas, jo tā mēs uzzinām, ka kaut kas nav kārtībā.

Tad, kad mums ir skumjas jeb sēras, tas nozīmē, ka ir noticis kāds zaudējums un esam pazaudējuši sev kaut ko svarīgu. Turklāt tas var nozīmēt gan to, ka fiziski esam pazaudējuši kādu reālu lietu, kas bijusi svarīga, gan arī to, ka ir izšķirtas attiecības vai arī kāds aizgājis no dzīves. Emocija - skumjas - signalizē par to, ka mums trūkst kaut kā svarīga.

Interese - arī tā ir emocija! Tā savukārt mums dod signālu tam, ka ir jāpēta, ir jādodas, ir nepieciešams noskaidrot.

Būtībā emocijas mums ļoti palīdz, tomēr kur ir tā ķeza?!  

Nereti problēmas mēdz rasties, pirmkārt, tad, kad mēs uz emocijām reaģējam pārspīlēti, un, otrkārt, tad, ja sajūtot emociju signālu, to "izlaižam" caur prātu, kurš savukārt bieži vien nosaka to, kā mēs turpinām justies un kā mēs reaģējam.  

Piemēram, ejot pa tumšu ielu un izdzirdot aiz muguras soļus, protams, var pārņemt pirmā instinktīvā baiļu sajūta, tomēr mūsu turpmākā rīcība ir atkarīga no domām, kas var būt divējādas.

Mēs varam apdomāties un aptvert to, ka patiesībā esam saklausījušas kaimiņa soļus, un atslābt, vai arī domāt, ka būs slikti un šādi sevi satraukt tiktāl, ka no domām vien sajūtam sirdsklauves, baiļu sajūta arvien pieaug un mēs metamies bēgt.

Tātad pārspīlēta reakcija ir nelabvēlīga.

Bieži vien mūsu jūtas uztur veids, kādā mēs par notiekošo domājam. Tad, ja domājam, ka ir slikti, un nupat, nupat ir apdraudēta mūsu dzīvība, šādi savu baiļu izjūtu tikai kāpinām. Turpretī, ja atklājam, ka pirmajā brīdī esam nobijušies kā zaķis no krūma čaboņas, mēs nomierināmies.  

Tātad mirklī, kad emocijas kļūst pārspīlētas un neadekvātas situācijai, tās mums sāk traucēt.

Vispār jebkuras spilgtas, spēcīgas un ilgstošas jūtas cilvēkam ir grūti izturēt, arī iemīlēšanos! Tieši tāpēc ilgstoša iemīlēšanās, kad naktīm varam negulēt, gadiem ilgi nav iespējama. Šī fāze pāriet, jo mūsu ķermenis fiziski ar šādu slodzi nespēj tikt galā.

Tāpat mūsu ķermenis nevar izturēt arī ilgstošas bēdas vai jebkuru citu emociju, jo nav normāli iestigt kādā ilgstošā emocionālā stāvoklī.

Emocijas cilvēkam ir svarīgas, jo, pirmkārt, tās mums signalizē par notiekošo, un otrkārt, emocijas ļauj mums piedzīvot jūtas attiecības un dažādas gradācijas! Tādas emocijas kā dusmas, bailes, sēras, prieks, interese, mīlestība ir tikai daļa no tā visa, ko spējam just.

Papildus šīm emocijām, varam izjust vēl daudz ko citu: aizvainojumu, aizkaitinājumu, ilgošanos, apbrīnu, vilšanos, izmisumu, pārsteigumu - jūtu vārdu ir tik ārkārtīgi daudz, un visas šīs emocijas mūsu dzīvi padara jauku!

Jūtu dzīve ir ļoti niansēta un bagāta, un ja cilvēks spēj piedzīvot emocijas un būt ar tām labā kontaktā, viņš savu dzīvi var piedzīvot spilgtāk un pilnvērtīgāk, un būt sekmīgāks arī attiecībās.

Turpretī, ja šis process ir pārspīlēts, gan mēs paši, gan apkārtējie no tā var nogurt, no mūsu pārspīlētajām bailēm var attīstīties fobija, var rasties trauksmes traucējumi vai depresija un citi emocionālie traucējumi.

Turklāt traucētas emocijas ir gan tad, ja to ir par daudz, gan tad, ja emocijas ir blāvas, gan tad, ja to nav nemaz! Tātad mūsu emocijām ir jābūt līdzsvarā - tad, ja esam priecīgi, tad priecājamies, un ja esam bēdīgi - bēdājamies, nevis par katru cenu cenšamies saglabāt priecīgu seju. Būtiski ir mācīties būt adekvātiem savu emociju izpausmēs.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form