Sievietes vēsturē: No kalpones meitas par karaļnama mīluli - leģendārā Tiso kundze
Foto: Reuters/Scanpix

Turpinot aizsākto rakstu sēriju par iedvesmojošām un zināmām sievietēm, kuru personības atstājušas paliekošu zīmi pasaules vēsturē, 1. decembrī pieminam leģendāro Tiso kundzi. Marijas Tiso vaska figūru muzejs ir kļuvis par vienu no pazīstamākajiem tūristu objektiem visā pasaulē, savukārt tā radītājai - kādreizējai kalpones meitai Marijai Annai šogad apritētu 254 gadi.

Marija Tiso jeb Anna Marija Grosholca ir dzimusi 1761. gadā Francijas pilsētā Strasbūrā. Jau kopš mazotnes mazo Mariju viņas māte Anna iepazīstināja ar kalpones darba gaitām, pārceļoties uz Šveices pilsētu Berni un ņemot meitu līdzi uz doktora Filipa Kērtisa namu.

Lai gan Marijai talantīgais vaska figūru meistars bija jādēvē par "onkuli Filipu", vietējie pilsētiņas iedzīvotāji mēļoja, ka mazā Marija patiesībā ir viņas mātes un Kērtisa kunga slepenās mīlas auglis.

Jāpiebilst, ka savu īsto tēvu meita netika redzējusi nekad, viņam no sava bērna un sievas dzīves viņsaulē aizejot vēl pirms mazulītes nākšanas pasaulē.

No pazemīgas kalpones meitas mazā Marija bija kļuvusi par Francijas karaļnamā labi ieredzētu un cienītu jaunkundzi.

Viesojoties Kērtisa namā, Marija kāri tvēra ikvienu tā īpašnieka vārdu, ne tikai tiecoties saskatīt Kērtisā savu nekad neiepazīto tēvu, bet arī ātri vien pati apgūstot vaska figūru darināšanas amatu un attīstot gleznošanas prasmes, kā arī vairojot zināšanas mākslā un tās vēsturē.

1767. gadā Marija kopā ar Kērtisu pārcēlās uz Parīzi, kur meistars atvēra savu vaska figūru darbnīcu un izstāžu salonu, kas ātri vien kļuva par vienu no iecienītākajām un slavenākajām pēc jauniem iespaidiem izslāpušo un garlaikoto parīziešu izklaides vietām.

Sasniedzot pusaudzes gadus, apgūtās zināšanas, apķērība un arī nenoliedzamais talants meitenei sniedza iespēju kļūt par gleznošanas stundu pasniedzēju karaļa Luija XVI māsai Elizabetei. No pazemīgas kalpones meitas mazā Marija bija kļuvusi par Francijas karaļnamā labi ieredzētu un cienītu jaunkundzi, Marijas slavai pamazām, tomēr neatlaidīgi augot augumā un viņas vārdam bieži tiekot pieminētam Francijas sabiedrības augstākajās aprindās.

1783. gadā Marija izveidoja Bendžamina Franklina vaska figūru, vēlāk savos memuāros zinātnieku un politiķi raksturojot kā vienu no ietekmīgākajiem pasaules vēstures personāžiem, kurš lielā mērā ietekmējis arī Francijas iedzīvotāju pasaules redzējumu un izpratni par to.

Savukārt dažus gadus vēlāk Marija izveidoja arī Francija karaļa Luija XVI, Marijas Antuanetes un citu karaliskās ģimenes locekļu figūras, tām izpelnoties atzinību visā Eiropā, savukārt pašai darbu autorei kļūstot par karaļnama mīluli. Tiesa, sākoties Francijas revolūcijai, Marijas ierasti mierīgā dzīve piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas.

Parīzē notiekošās asinsizliešanas un monarhijas gāšana tik spēcīgi ietekmēja jauno mākslinieci, ka Marija sev nosolījās vairs nekad neatgriezties Francijā, ja vien viņai radīsies iespēja to pamest. Šī apņemšanās vēlāk tika arī realizēta.

Pilsētā valdot haosam, 1793. gadā Marijai tika uzticēta tā dēvēto "nāves masku" izliešana, kas tika izgudrotas, giljotinējot Francijas karali Luiju XVI un vēlāk arī Mariju Antuaneti, kā arī citus agrākās elites pārstāvjus. Starp tiem, protams, bija arī liels skaits pašas Marijas draugu, kuru nāves izķēmotās un pūļa apņirgtās sejas māksliniecei bija jāiemūžina vaska atlējumos.

Marijai tika uzticēta tā dēvēto "nāves masku" izliešana, kas tika izgudrotas, giljotinējot Francijas karali Luiju XVI un vēlāk arī Mariju Antuaneti, kā arī citus agrākās elites pārstāvjus. Starp tiem, protams, bija arī liels skaits pašas Marijas draugu.

Jāpiebilst, ka arī pati māksliniece zināmu laiku pavadīja ieslodzījumā, gaidot savu kārtu nāves soda izpildei un uzturoties vienā cellē ar vēlākā franču imperatora Napaleona sievu Žozefīni. No giljotīnas Mariju paglāba viņas mākslinieces talants un veiksmīgi izveidotie kontakti ar ietekmīgākajiem pilsētas pārstāvjiem, kam vēl piemita jebkāda vara.

Pāris gadus vēlāk jau pazīstamā vaska figūru meistare, ko nu pavadīja arī dumpinieces slava, iepazinās ar Fransuā Tiso. Negaidīti uzplaukusī mīla ātri vien tika apstiprināta laulības saitēm un pāra ģimenē piedzima mazais Džozefs, savukārt divus gadus vēlāk - Frānsiss.

Šķiet, pieņemot mīļotā uzvārdu, Marijas slava kļuva vēl lielāka, un, sākoties jaunai simtgadei, Marija bija arī bieža viešņa karavadoņa un vēlākā Francijas imperatora Napaleona Bonaparta namā.

Apkopojot savas karjeras laikā tapušos darbus, 1802. gadā Marija izveidoja ceļojošo izstādi un pārcēlās uz Angliju. Vēlāk Tiso kundze arī apmetās uz dzīvi Londonā, dibinot pastāvīgu ekspozīciju un turpinot arvien jaunu figūru radīšanu.

Jau par madāmu Tiso dēvētā Marija savā vaska figūru kolekcijā, alkstot satricināt londoniešu mierīgo dzīves ritējumu, iekļāva arī Anglijā pazīstamu maniaku un noziedzinieku tēlus, tā šokējot pilsētas iedzīvotājus, kuri tomēr nespēja valdīt ziņkāri, lai biedējošos personāžus aplūkotu klātienē.

Sasniedzot 88 gadu vecumu, Marija devās viņsaulē, taču 30 gadus vēlāk mātes loloto figūru kolekciju savā pārziņā ņēma viņas dēli. Vaska figūras gan pamatīgi apskādēja kāds, iespējams, nebūt ne nejauši izcēlies ugunsgrēks, taču 1920. gadā tās tika atjaunotas, kolekciju papildinot arī jauniem darbiem.

Slavenais Tiso kundzes vaska figūru muzejs un tā filiāles visā pasaulē interesentiem ir aplūkojams vēl šodien, tajā tiekot iekļautiem arvien jauniem tēliem, kas pazīstami gan popkultūrā un politikā, gan sportā, mākslā un mūzikā.

Izmantotie avoti: History.co.uk, Biography.com, Blog.raucousroyals.com.

Tags

Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form