Jo retāk mēs ieslēgsim spuldzi, jo ilgāk tā būs derīga – tas ir saprotams. Kāda vācu bioloģe uzskata, ka līdzīga metode der arī mūsu ķermenim. Viņas padoms, kā labāk izmantot sava organisma resursus: mazāk stresa, vairāk prieka, un galvenais – vairāk miega.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Slinkums pagarina dzīvi

“Slinkums ir puse no tā, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei,” apgalvo Minhenes bioloģe Dr. Inge Hofmane.

Daži cilvēki aizraujas ar džogingu, peldēšanu un katru rītu svīst trenažieru zālē, bet citi ir veģetārieši, ievēro diētas, skaita kalorijas un savu brīvo laiku pavada, iepērkot veselīgu pārtiku. Tas viss ir ļoti veselīgi, taču rada pārāk daudz stresa!

Vāciešiem ir sakāmvārds: “Mierā slēpjas spēks,” un šo filosofiju ikviens, kurš vēlas nodzīvot ilgu mūžu, varētu attiecināt uz sevi. Enerģijas taupīšana noder ne tikai elektriskajām ierīcēm, bet ilgākā laika posmā – arī mums pašiem.

Dzīvības enerģiju jālieto taupīgi

Jau vairāk kā gadsimtu zinātnieki pēta sakarības starp organisma enerģijas patēriņu un dzīves ilgumu. Frankfurtes universitātē vielmaiņas fiziologs Rolands Princigers tagad nonācis pie pārsteidzoša secinājuma.

Novērojot 900 dažādu putnu sugu pārstāvjus dažādās dzīves fāzēs, viņš atklāja, ka visi putni savas dzīves laikā kopā patērējuši apmēram vienādu enerģijas daudzumu, proti – ap 2 500 kilodžoulus, turklāt neatkarīgi no to ķermeņu izmēriem.

Tas nozīmē, ka visiem putniem ir apmēram vienāds enerģijas daudzums dzīvības uzturēšanai. Lielajiem putniem ir lēnāka vielmaiņa, kas pagarina dzīves ilgumu, savukārt, mazajiem vielmaiņa ir attiecīgi ātrāka.

Ja šis dabas likums attiecas arī uz cilvēkiem, tad arī homo sapiens pārstāvjiem ir noteikts enerģijas daudzums, pēc kura izsīkšanas mēs mirstam. Tātad nepieciešams šo enerģiju pareizi izlietot un tērēt to taupīgāk, ja vēlamies ilgi dzīvot. Dr. Inge Hofmane uzskata, ka ilgam mūžam vajadzētu būt 120 gadiem.

Uzmanību - hormoni

Vācu bioloģe brīdina uzmanīgi lietot amerikāņu “brīnumlīdzekļus” DHEA un Melatonīnu, kas ASV aptiekās tiek ārkārtīgi popularizēti kā efektīvi hormonālie pretnovecošanas līdzekļi. Amerikāņi tos labprāt patērē arī pārāk lielās devās.

“Vēl neviens pietiekoši izpētījis, kādas sekas uz veselību atstāj hormonu daudzuma strauja palielināšana organismā,” viņa brīdina. “Taču, ja organismā tik tiešām trūkst kāds hormons, ar attiecīgā hormona mērķtiecīgu padevi tik tiešām iespējams uzlabot dzīves kvalitāti,” apstiprina Hofmane.

Uztraukumi saīsina mūžu

“Nekad neuztraucies par lietām, kuras tu nespēj ietekmēt,” tā tev smaidot ieteiks daudzi sirmgalvji, kuri nodzīvojuši turpat vai gadsimtu un ilgāk. Mēs jau paši zinām, ka lieki uztraukumi, ko sagādājam ik dienas, ir zemē nomests laiks, un saskaitot to kopā, sanāk zaudēti gadi...

Stress noārda nervu šūnas, ievelk sejā neglītas grumbas, padara cilvēku par nervu kamolu, novājina organismu, liek ātrāk novecot – un pilnīgi neatmaksājas. Tādēļ biežāk atceries, ka dienas steigā vajag arī piebremzēt un drusku paslaistīties. Mācīsimies no kaķu priekšzīmes - būsim aktīvi, bet neaizmirsīsim arī paslinkot.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form