Tas nav nekāds pagodinājums. Reāli stāsti par uzmākšanos darbavietā
Foto: Shutterstock

Neviens apvainojums nekad nav bijis tik nepatīkams kā šis, jutos izmantota un pazemota – tā sievietes raksturo uzmākšanos darbavietā. Neskatoties uz to, ka Valsts darba inspekcijā pēdējo gadu laikā nav saņemtas sūdzības par uzmākšanos, tas nenozīmē, ka šī problēma Latvijā nepastāv. Ļoti bieži sievietes klusē, jo viņām ir kauns vai arī viņas baidās zaudēt darbu un dažādu apstākļu dēļ viņu spēja sevi aizstāvēt ir ierobežota.

Sievietes, kas saskārušās ar uzmākšanos darbavietā, neslēpj, ka seksuāla rakstura piezīmes liek justies pazemotām. Viņas to nav uztvērušas kā komplimentu vai pagodinājumu. Turklāt sievietēm ne vienmēr ir skaidrs, kā šādās situācijās rīkoties un kam lūgt palīdzību. Piedāvājam iepazīties gan ar vairākiem pieredzes stāstiem, gan rīcības plānu, ja nākas saskarties ar uzmākšanos darbavietā.

Neviens cits apvainojums nav bijis tik nepatīkams

Seksuāla uzmākšanās var izpausties dažādi, un tā ne vienmēr ietver fizisku pieskaršanos, tomēr tā liek cilvēkam justies neērti un nepatīkami, piemēram, "Viņas" lasītāja Baiba stāsta, ka dzīvē ar šādu situāciju nācies saskarties tikai vienreiz: "It kā sīkums. Kolēģis pienāca klāt un man ausī iečukstēja, ka ļoti seksīgi šodien izskatoties. Biju ļoti apjukusi un ļoti ilgi nevarēju saprast, vai tas ir joks un vai tam patiešām ir seksuāls zemteksts, jo man tajā laikā bija nedaudz virs 20 gadiem, bet viņam virs 60. Tā kā mums vienmēr bijušas draudzīgas attiecības, joprojām nespēju noticēt, ka tam bija seksuāls zemteksts. Tiesa, mūsu attiecības pēc tam mainījās – es no viņa vienmēr izvairījos. Tāpat ļoti sāku domāt, ko velku mugurā – vislielākie, platākie un garākie džemperi un bikses bija mans ikdienas apģērbs ļoti ilgu laiku pēc tam."

Baiba šādu situāciju piedzīvoja tikai vienreiz, bet netrūkst sieviešu, kas ar aizskarošām piezīmēm saskaras regulāri un jūtas tik pazemotas, ka ir gatavas mainīt darbavietu. Piemēram, Kristīne stāsta, ka nepatīkamu pieredzi viņai sagādājis apmēram 15 gadus vecāks kolēģis. "Nesen sāku strādāt, un man tas kolēģis no zila gaisa – pamēģini seksu trijatā. Tev patiks." Viņa stāsta, ka tā nav bijusi vienīgā šāda veida epizode. Pirmajā reizē bijusi tik apjukusi un šokēta, ka sākusi histēriski smieties.

Lai arī tagad mēs diezgan maz sarunājamies, man ir nepatīkami to cilvēku redzēt. Pēc tā visa es secināju, ka man nekad neviens cilvēks nav bijis tik nepatīkams. Neviens apvainojums nav bijis tik nepatīkams kā šis. Kristīne

"Es pirmo reizi atrados darba vidē, kur biju ne tikai pati jaunākā, bet otrs jaunākais kolēģis ir 13 gadus vecāks par mani. Biju pārliecināta, ka, ievērojot, ka kolektīvs ir virs 30 gadu vecuma, būs ļoti viegli un profesionāli sastrādāties. Ar pārējiem kolēģiem nebija un nav problēmu – savas jomas profesionāļi," savu darbavietu raksturo Kristīne. Tomēr viens kolēģis regulāri izteicis seksuāla rakstura komentārus un jokus viņas virzienā. Sieviete noskaidrojusi, ka nav pirmā, pret ko kolēģis šādi izturējies, bet citas sievietes par to izvēlējušās klusēt.

"Manī pat radās zināmas bailes, ja to tā var nosaukt. Ja cilvēks tuvu saviem 40 izsaka tāda rakstura replikas, zinot, ka esmu savos agrajos 20, tad kas notiek cilvēka galvā?" neizpratnē ir Kristīne. "Es sapratu, ka nevar jau zināt, kas notiek cilvēka galvā. Sapratu, ka nez vai viņš varētu izvarot, bet šī ideja nepameta. Jo pēc replikas par seksu trijatā sekoja arī izteicieni, cik viņš esot liels, ka meitenēm sāpot utt." Sieviete stāsta, ka regulārās piezīmes likušas justies ļoti slikti: "Vasarā pat raudāju, jo man kas tāds nav pieņemams. Gāju pie iestādes vadītājas ar atlūgumu. Viņa solījās ar viņu parunāt."

Sieviete apšauba, ka šāda saruna ir bijusi, tomēr situācija ir mainījusies, jo viņa izvairās no šī kolēģa un komunicē ar viņu, tikai izmantojot e-pastu. "Lai arī tu neesi izvarots, sajūta ir tāda, it kā tu būtu apgrābstīts, aiztikts. Tā sajūta ir tāda, it kā viņš jau būtu centies veikt kādas reālas darbības, jo tev iekšēji ir sajūta, ka līdz tam ir vairs viens solis," viņa raksturo savas sajūtas. Sākotnēji uzskatījusi, ka pārspīlē, bet vēlāk, iepazīstoties ar citu sieviešu pieredzi, sapratusi, ka šāda uzvedība patiešām nav pieņemama. "Lai arī tagad mēs diezgan maz sarunājamies, man ir nepatīkami to cilvēku redzēt. Pēc tā visa es secināju, ka man nekad neviens cilvēks nav bijis tik nepatīkams. Neviens apvainojums nav bijis tik nepatīkams kā šis."

Gribēju nomazgāties un nevienam par to nestāstīju

Vineta stāsta, ka ar seksuālu uzmākšanos darbavietā saskārusies pirms astoņiem gadiem. Tas noticis prakses laikā, studējot augstskolā. "Tā bija mana pirmā darbavieta, man bija kādi 18 gadi un es vispār biju beztiesību praktikante. Tas bija tā, ka jāsaka "paldies" par to, ka tev vispār ir vieta telpā un tu te atrodies," viņa raksturo savu situāciju tajā laikā. "Man bija menedžeris, kas vadīja projektus, viņam vienā brīdī kaut kas pārslēdzās smadzenēs un viņš vienā brīdī sāka man pievērst uzmanību." Kolēģis bijis apmēram 10 gadus vecāks.

"Viņš izmantoja savu pozīciju," pārliecināta Vineta, "viņš tā neuzvedās ar sievietēm, kas strādāja pastāvīgi." Viņa norāda, ka tagad, ņemot vērā pieredzi un savu raksturu, neko tādu vairs nepieļautu. "Tas sākās ar to, ka viņš visu laiku pieskārās manām kājām, jo sēdēja man pretī. Mums it kā bija kopīgs galds." Bijušas arī dažādas seksuāla rakstura piezīmes un jautājumi, kas izskanējuši arī citu cilvēku klātbūtnē. "Par locekli viņš man jautāja – kādi tev patīk," Vineta min vienu piemēru. Bijuši arī nepiemēroti jautājumi par viņas ķermeni.

Man gribējās skriet prom no turienes un nevienam nestāstīt. Vineta

"Jutos izmantota," prakses laiku atceras Vineta, "aizbraucot mājās, uzreiz gribējās mazgāties. Es nevienam vispār nestāstīju. Man, liekas, bija kauns par tādām lietām stāstīt, ka viņš man pieskārās visu laiku, ka runāja par savu locekli." Sieviete ir pārliecināta, ka normāli vīrieši šādi neuzvedas – savu interesi viņi izrāda citā veidā. "Tajā laikā no visa baidījos," atzīst Vineta. Viņas izvēlētajā nozarē spert pirmos soļus bijis ļoti grūti. "Man šķita, ka man paveicās, ka es tiku praksē šajā uzņēmumā."

Sieviete norāda – labi, ka piezīmes un pieskārieni parādījās neilgi pirms viņas prakses laika beigām, nevis sākumā. Viņa stāsta, ka arī nākamajās darbavietās ir saskārusies ar līdzīgu attieksmi, tā manīta korporatīvos pasākumos. "Vīrieši, kas ir tev priekšnieki, vienmēr izmanto to, īpaši, kad piedzeras." Pašreizējā darbavietā ar pašreizējo vadītāju šādu problēmu nav bijis.

Par to, kas notika, Vineta nestāstīja pat tuvākajām draudzenēm. "Man gribējās skriet prom no turienes un nevienam nestāstīt." Ja tagad viņa nonāktu līdzīgā situācijā, visticamāk, ietu runāt ar vadību, pārliecināta sieviete. Pirms dažiem gadiem Vineta šo vīrieti satikusi, un viņš nav izrādījis īpašu attieksmi. "Es domāju, ka viņam nešķiet, ka tas ir kaut kas, kas nav normāls."

Sievietes neziņo sabiedrības spiediena un baiļu dēļ

Biedrības "Marta" vadītāja Iluta Lāce norāda, ka uzmākšanās darbavietā nav jautājums, kas jārisina tikai upurim. Runājot par šo tēmu, ir būtiski pievērst uzmanību tam, ko vajadzētu darīt darba devējam. Proti, uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība iekšējās komunikācijas kultūrai un dokumentācijai, kas regulē šo jautājumu. "Ideāli būtu, ja katrā darbavietā būtu dažādības, dzimumu līdztiesības plāns, kas veido tādu kultūru, kur vienkārši nav vietas seksuālai aizskaršanai, kur nepastāv uzmākšanās un nav vietas seksismam," stāsta Lāce. Viņa norāda, ka seksistiski joki un aizskaršana darbavietās Latvijā nav retums.

Lāce uzsver, ka sievietes nereti nonāk situācijās, kur viņu spēja rīkoties un ziņot par uzmākšanos var būt krietni ierobežota. "Piemēram, tu dzīvo mazā pilsētā, tu esi ļoti ievainojamā situācijā, vienīgā naudas pelnītāja ģimenē, un tev ir mazi bērni." Turklāt bieži sabiedrība vaino sievietes, kas cieš no uzmākšanās, nevis cilvēku, kas nodarījis pāri. Tas rīcības un izvēles iespējas vēl vairāk ierobežo. Lāce arī norāda, ka sabiedrībā pastāv mīts, ka sievietei ir jājūtas kaut kādā veidā pagodinātai par to, ka viņas ir ievērotas kā sievietes. Viņas tiek mudinātas seksuālu uzmākšanos un vardarbību uztvert kā komplimentu.

"Neskatoties uz to, ka sievietes jūtas pazemotas, viņām ir jājūtas pagodinātām, ja kāds viņām kniebj dibenā, apčamda vai izsaka komentārus par viņu izskatu. Viņas vienkārši nereaģē, nerīkojas un neziņo, kā mēs saprotam no viņu stāstiem, tieši tāpēc, ka viņas ļoti skaidri apzinās šīs sekas," skaidro centra vadītāja. Viņa min vairākas iespējamās sekas, no kā baidās sievietes gadījumā, ja ziņos par notikušo. Tas var būt nedabūts paaugstinājums, nepiešķirts algas pielikums vai pat atlaišana no darba vai pazemināšana amatā.

Sievietes ir jāiedrošina ziņot par šādiem pārkāpumiem, uzsver eksperte. Tāpat viņa min, ka ir nepieciešami uzlabojumi likumdošanā, kas ļautu precīzāk definēt uzmākšanos, kā arī pāridarījuma smagumu. Lāce uzsver arī sabiedrības izglītošanas nozīmīgumu – cilvēkiem ir jāiemācās saprast, kas tad īsti ir piekrišana. Tas palīdzētu veidot cieņpilnu sabiedrību, kurā ikviens tās loceklis var justies droši. Kā primāro līdzekli situācijas uzlabošanai viņa min konkrētu nolikumu un ētikas kodeksu izstrāde organizācijās un uzņēmumos, kur ir iekļauti arī mehānismi rīcībai seksuālās uzmākšanās gadījumos. Lāce norāda, ka gadījumos, kad uzņēmumā šo jautājumu nav iespējams risināt, sievietēm jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās, piemēram, Valsts policijā, Tiesībsarga birojā vai Valsts darba inspekcijā.

Situācija uzlabojas, un izpratne tiek vairota

Lāce norāda, ka sievietes pēdējā laikā par šiem jautājumiem ir sākušas vairāk runāt: "Viņas par to runā, un runā ne tikai zem četrām acīm, bet arī plašākā lokā, kas ir pozitīvi un nozīmē, ka kaut kāds ledus tiek lauzts. Tas arī rada spiedienu darbavietām mainīt kaut ko, uzlabot to vidi." Viņa piebilst, ka uzņēmos tiek veidota dažādības un pieņemšanas kultūra, kas ļauj risināt arī ar seksuālu uzmākšanos saistītus jautājumus.

"Skaidrs, ka sievietēm ir ļoti grūti situācijās, kad viņas tiek aizskartas, un tas ir tik negaidīti un pretīgi," skaidro Lāce, "ļoti bieži tu esi šoka momentā un pat nesaproti, ko teikt. Bieži vien vienkārši stulbi smaidi." Viņa uzsver, ka tad, ja šie instrumenti, kā rīkoties, ir zināmi un skaidri, to darīt ir daudz vieglāk. Tas veido drošāku vidi un savstarpējo iejūtību.

Kā rīkoties, ja nākas saskarties ar uzmākšanos darba vietā

Valsts darba inspekcijas (VDI) vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte skaidro: "Gadījumā, ja darbiniekam nākas saskarties ar seksuālu uzmākšanos darba vietā no cita darbinieka puses, darbiniekam ir nekavējoties jāvēršas pie darba devēja un jāinformē par radušos situāciju."

VDI pārstāve stāsta, ka seksuāla uzmākšanās var būt gan fiziska aizkaršana, gan psihoemocionāls terors, kas negatīvi ietekmē darbinieka labsajūtu un drošību uzņēmumā, tāpēc ļoti svarīgi ir šo situāciju darba vietā risināt un pašam darbiniekam šo situāciju nenoklusēt. Ekkerte aicina cilvēkus, pret kuriem ir vērsta seksuāla uzmākšanās, vākt pierādījumus, ja tas ir iespējams, lai nepieciešamības gadījumā šo faktu varētu pierādīt darba devējam. "Tas noderēs arī gadījumā, ja būs nepieciešamība vērsties tiesībsargājošās institūcijās." Tāpat VDI pārstāve aicina neklusēt tos, kas ir bijuši šādu situāciju aculiecinieki, jo bieži vien aizskartās personas pašas baidās atklāt savus pāridarītājus.

Lai pievēstu uzmanību šai problēmai un paskaidrotu, kās īsti ir seksuāla uzmākšanās un kā rīkoties, cilvēkam, kas ar to saskāries, pērn Tiesībsarga birojs sagatavoja informatīvu materiālu par šo jautājumu. Ar tā saturu ir iespējams iepazīties šeit.

Lūk, Tiesībsarga biroja ieteikumi rīcībai, saskaroties ar seksuālu uzmākšanos darbavietā:

  • Skaidri norādīt pāridarītājam, ka veiktās darbības/izteikumi nav pieņemami;
  • Ja nepieņemami seksuāla rakstura joki, piezīmes, komentāri tiek izplatīti rakstveida formātā (e-pasts, īsziņas, izdrukāts dokuments), saglabāt minēto informāciju kā pierādījumu;
  • Ja nepieņemama seksuāla rakstura piezīmes vai komentāri tiek izteikti mutvārdos, atzīmēt cilvēkus, kuri ir bijuši klātienē, kā iespējamos lieciniekus;
  • Vērsties ar sūdzību pie darba devēja vai personālvadības speciālista ar lūgumu nodrošināt drošu darba vidi;
  • Vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai ar prasību tiesā. Ja seksuāla uzmākšanās ir agresīva, tad var vērsties Valsts policijā.

Source

DELFI Viņa

Tags

Emocionāla vardarbība Feminisms Karjera Lasāmgabali Seksuāla izmantošana Seksuāla vardarbība Vardarbība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form