Ja kādreiz esi nejauši paklanījusi galvu karstā sanāksmju telpā vai pamanījusi, ka ātri aizmiedz ilga, silta brauciena laikā ar automašīnu, tu zini, ka karstums var nogurdināt. Bet kāpēc tas tā ir? Iedvesmojoties no portāliem "Live Science" un "Sleep Advisor", šajā rakstā apkopojām piecus galvenos iemeslus, kāpēc karstums var padarīt miegainu, lai tu varētu izdomāt, kā apkarot šo efektu un baudīt siltu laiku pilnu krūti!
Dehidratācija
Bieži vien nogurums nerodas tieši no karstuma, bet gan dehidrācijas, kas rodas līdz ar to. Kad sakarsti, tu svīsti. Svīstot, tu zaudē šķidrumu un elektrolītus, piemēram, sāli. Ja ar to pārforsē, pastāv risks nopietni saslimt un pat nomirt. Tomēr pat viegla dehidratācija var izraisīt noguruma sajūtu. Kad tavā ķermenī esošo elektrolītu daudzums vairs nav līdzsvarā, tam ir smagi jāstrādā, lai veiktu savus ikdienišķos un tik būtiskos uzdevumus.
Dehidratācija var padarīt miegainu arī tāpēc, ka mazāk šķidruma ķermenī nozīmē mazāku asins daudzumu. Tas, savukārt, nozīmē, ka tavas asinis ir biezākas un tāpēc sirds strādā smagāk, lai tās pumpētu visā ķermenī. Viss šis papildu darbs var radīt nogurumu.
Cīnīties pret dehidratāciju likumsakarīgi var dzerot vairāk ūdens. Kaut arī citi šķidrumi palīdzēs, ūdens ir labākais veids, kā uzturēt sevi hidratētu vai rehidratēt pēc tam, kad esi zaudējusi šķidrumu. Izveido sev ūdens dzeršanas grafiku, iestati taimeri, lai atgādinātu sev dzert, vai skaiti izdzertās ūdens glāzes. Dari visu, kas motivē dzert vairāk.
Zems asinsspiediens
Ja esi līdzīga lielākajai daļai cilvēku, karstums pazeminās asinsspiedienu. Daudzi nepamanīs, ka tam ir nelabvēlīga ietekme, bet citi cietīs no galvassāpēm un reiboņiem. Der atcerēties, ka, ja rodas galvassāpes un slikta dūša, ir vērts doties pie ārsta. Tomēr zemāks asinsspiediens nozīmē, ka smadzenēs nokļūst nedaudz mazāk skābekļa, kas var izraisīt miegainību. Tavs ķermenis pieliks vairāk pūļu, lai tur uzturētu normālu skābekļa līmeni, kas var palielināt nogurumu.
Ja nākas cīnīties ar zemu asinsspiedienu, pārliecinies, vai esi dzērusi pietiekami daudz ūdens un ēdusi pietiekami daudz sāli saturošu pārtiku. Vari arī izmēģināt sēdēšanu sakrustotām kājām, kas var strauji paaugstināt asinsspiedienu.
Komforts
Lielākā daļa no mums miegainību saista ar ko jauku, siltu, mīkstā segā tītu. Laika gaitā siltumu sākam saistīt ar atpūtu un miegu. Tas var nozīmēt, ka tad, kad jūti karstumu, automātiski sāc kļūt miegaina, jo tieši to mēs esam sev ieprogrammējuši darīt. Šī psiholoģiskā saite var būt spēcīgāka, nekā tu varētu domāt! Nenoliedzami pazīstama sajūta ir ar vecas, iemīļotas dziesmas klausīšanās vai kādas specifiskas smaržas sajušanas palīdzību nokļūt konkrētā pagātnes vietā un laikā. Tas pats novērojams arī ar šo – kad kaut ko tik spēcīgi saista ar sajūtu, tā kļūst par automātisku saikni.
Apkaro to, iemācot smadzenēm saistīt siltumu arī ar citām lietām. Tev var būt iecienītas aktivitātes, kuras var darīt tikai vasarā, iecienītākās brīvdienas, kuras paņem, kad ir silts, vai cilvēki, kurus redzi tikai siltākajos mēnešos. Tā vietā, lai karstā laikā justos miegaina, padomā par šīm lietām. Tu galu galā iemācīsi smadzenēm kļūt ieintriģētām, kad sakarst, nevis aizmigt. Vari izmantot šo triku, lai izveidotu perfektu vietu miegam, ja nu tev ar to ir problēmas. Tomēr der atcerēties – kaut arī karstums var nogurdināt, ja tu patiešām vēlies gulēt, tas nebūs vissvarīgākā lieta! Pārliecinies, ka matracis un gultas veļa pārāk labi neuztur siltumu, pretējā gadījumā var gadīties aizvadīt visai nemierīgu nakti.
Atvēsināšanās un atdzišana
Ķermenis precīzi zina, kādā temperatūrā tam patīk būt, un tas smagi strādās, lai to uzturētu. Atrodoties karstā vidē, ķermeņa temperatūra sāks paaugstināties. Ja vien tavs ķermenis nedarīs kaut ko, lai atdzistu, būs pārāk karsts. Ķermeņa automātiskajām sistēmām tas nepatīk, un tās sāk aktīvi strādāt, lai tevi atvēsinātu. Tās ražo sviedrus un veic visas citas nepieciešamās iespējamās darbības, kas veicina atdzišanu. Līdz ar to ķermenim ir papildus slodze, kas noved pie miegainības.
Tavs ķermenis mēdz novārgt, kad tas ir īpaši karsts vai kad kādu laiku neesi bijusi karstumā. Ja pakāpeniski vairāk un vairāk laika pavadīsi karstumā, tas nereaģēs tik asi, tādējādi ietaupot vairāk enerģijas lietām, kuras vēlies darīt.
Varētu likties dīvaini, ka rakstā par karstumu tiek uzskaitīta "atdzišana", taču tas patiesībā ir viens no galvenajiem iemesliem! Līdz ko tu sāc iemigt, ķermeņa temperatūra pazeminās. Kad ieej veikalā ar spēcīgu gaisa kondicionētāju vai pēc karstuma kļūsti mitra, piemēram, nopeldoties, tu pieredzēsi līdzīgu kritumu. Tas var izraisīt miegainību, jo ķermenis tā parasti reaģē, kad temperatūra pazeminās. Atdziesti lēnām, lai izvairītos no šāda veida noguruma.
Tev nav jābūt miegainai visu vasaru. Strādā, lai apkarotu šos siltuma izraisītos miegainības cēloņus, un varēsi izbaudīt dzīvi visas sezonas garumā. Atceries arī pietiekami gulēt, jo vasaru varēsi maksimāli izmantot tikai tad, kad būsi labi atpūtusies.
