Vai sabiedriskās vietās drīkst fotografēt, filmēt, neprasot klātesošo atļauju?
Foto: Yellow.Cat / cc

TV3 Raidījumā "Bez Tabu" šovasar parādījās sižets par ielu fotogrāfijas ētiku. Tas izraisīja diskusijas fotogrāfu aprindās un daudzi uzskata, ka raidījums tā īsti tomēr neatbildēja uz izvirzīto jautājumu – kāpēc drīkst vai nedrīkst fotografēt cilvēkus uz ielas. Plašāk skaidro Datu valsts inspekcija.

Vai sabiedriskās vietās drīkst fotografēt, filmēt, neprasot klātesošo atļauju? Kāds secinājums par tēzi: Sabiedriskā (publiskā) vietā ikviens var fotografēt ko vien vēlas.

Attiecībā uz fotografēšanu publiskās vietās, ir svarīgi, ka šis jautājums nav saistīts tikai ar personas datu aizsardzību, bet arī ar privātuma aizsardzību. Tādēļ būtu jāņem vērā arī Tiesībsarga viedoklis šajā jautājumā, t.sk. Tiesībsarga biroja 2005. gada pētījums "Personas tiesības uz savu attēlu"  

(skat. http://www.tiesibsargs.lv/files/personas_ties%C4%ABbas_uz_savu_att%C4%93lu_2005.pdf)

No personas datu aizsardzības viedokļa ir svarīgi, vai uzņemtais foto/video ir uzņemts mākslinieciskām vajadzībām, vai arī tas tiks izmantots tikai ģimenes vajadzībām un netiks nodots trešajai personai (tai skaitā netiks publicēts internetā), kā arī vai fotografēšana tiek veikta žurnālistikas vajadzībām, jo Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7., 8., 9. un 11.pants netiek piemērots, ja personas dati ir apstrādāti žurnālistikas vajadzībām saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", mākslinieciskām vai literārām vajadzībām. Savukārt Fizisko personu datu aizsardzības likuma 3. panta trešajā daļā noteikts, ka personas piekrišana nav nepieciešama, ja fotografēšana vai filmēšana tiek veikta personiskām vai mājas un ģimenes vajadzībām, turklāt personas dati netiek izpausti trešajām personām.

Attiecībā uz nepilngadīgu personu fotografēšanu jāņem vērā, ka Civillikuma 177.pants nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā, tādēļ bērna personas datu apstrādei fotografēšanas ietvaros ir jāprasa vecāku piekrišana. Tas būtu jāņem vērā ar tām fiziskajām personām, kuras iesaistās dažādos aculiecinieku konkursos, fotografējot publiskā vietā un nosūtot informāciju trešajām personām. Datu valsts inspekcijā ar sūdzībām ir vērsušies vairāki vecāki, piemēram, kuru bērni filmēti bērnu dārza teritorijā, vai kuru bērnu fotogrāfijas bijušas redzamas fotosalona skatlogā.

Attiecībā uz fotografēšanu un filmēšanu publiskos pasākumos, dažādu publisko pasākumu organizatori nereti norāda pasākuma apmeklētājiem (piemēram, uz biļetēm), ka pasākumā tiks fotografēts un filmēts un ka šīs fotogrāfijas varētu tikt izmantotas, piemēram, publicitātes vajadzībām. Ir gadījumi, kad fotografēšana bez konkrētā indivīda piekrišanas ir nepieciešama, jo datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai, datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību vai datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai.

Varbūt ir svarīgi, kas notiek sabiedriskā vietā? Ja tas ir publisks pasākums - pilsētas svētki, gadatirgus, koncerts u.tml., tad nav jāprasa atļauja, jo kā tad visiem "no bara" pajautāsi.

Arī šādos pasākumos jāizvērtē, kāds ir mērķis rādīt kādu konkrētu personu tuvplānā, jo nepieciešams atspoguļot konkrētu pasākumu kopumā. Attiecībā uz pašvaldību rīkotajiem pasākumiem, saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" 15.panta 5.punktu (rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.)), pašvaldība varētu veikt šādu pasākumu fotografēšanu un filmēšanu, bet tad labās pārvaldības principa ievērošanas nodrošināšanai būtu nepieciešama norāde (piemēram, paziņojumā par pasākuma organizēšanu), ka pasākumā varētu pašvaldības atbildīgās personas fotografēt vai filmēt. Šāda prasība neattiecas uz fotografēšanu un filmēšanu žurnālistikas un ģimenes vajadzībām, kā tas bija norādīts iepriekš (tas nozīmē arī to, ka persona nevar fotogrāfiju publiskot tiešsaistes sociālajos tīklos, ja minētajā fotogrāfijā redzamas citas personas un viņas nav devušas savu piekrišanu šīs fotogrāfijas publiskošanai).

Kopumā diskutējot par personas tiesībām uz savu fotoattēlu, informācijas detalizētāku analīzi ir veikusi A. Kovaļevska jau pieminētajā darbā "Personas tiesības uz savu attēlu" (skatīt - http://www.tiesibsargs.lv/lv/petijumi), kurā autore analizē arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē izstrādātos principus attiecībā uz personu fotografēšanu.

Cits gadījums - vieta publiska (parks vai tas pats koncerts vai pludmale), bet cilvēki dara ko privātu (bučojas, urbina degunu utt.) un tad viņus nedrīkst fotografēt bez atļaujas?      

Šis jautājums ir jāskata no privātās dzīves aizsardzības, ne tikai no personas datu aizsardzības uzraudzības viedokļa, kā arī jautājums, kāds mērķis būtu šādas fotogrāfijas uzņemšanai un attiecīgi publiskošanai?

Diskusijās brīnās par TV raidījumā izteikto apgalvojumu, ka uz soliņa parkā sēdošu cilvēku nedrīkst fotografēt tā, ka redz seju. Kas tas par likumu, kurā paredzēts sods 250 Ls?

Datu valsts inspekcijai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem personas datu apstrādē. Sodu apmēri ir noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.7 pantā (nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem). Attiecībā uz parkā sēdošo cilvēku fotografēšanu skatīt atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem.

Vai ir pareizi teikt, ka var fotografēt bez atļaujas, bet nedrīkst bez atļaujas publicēt internetā, avīzē, tikai izmantot savā ģimenes albūmā? Un kā ar izstādēm?

Tāda varētu būt vispārējā atbilde uz pirmo intervijas jautājumu. Attiecībā uz izstādēm, fotografēšana tiek veikta mākslinieciskajām vajadzībām un fizisko personu datu aizsardzības likums uz šādu personas datu apstrādi neattiecas. Bet indivīdam ir tiesības vērsties pret mākslinieku (kā arī pret žurnālistu) tiesā, ja viņš uzskata, ka ir konstatējams konkrētās personas goda vai cieņas aizskārums.

AT Senāts noraidīja Kristīnes Dupates prasību pret žurnālu " Privātā Dzīve" par iejaukšanos privātajā dzīvē, jo publicēja attēlus par to, kā viņa iznāk no dzemdību nama. Kā jūs to komentētu?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Turklāt jāņem vērā, ka ir sensitīvas publiskās vietas (piemēram, publiskās pirtis, reliģiskās celtnes un to teritorija, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, kur mācās nepilngadīgās personas), kur žurnālistam ir jāvērtē, kāds ir fotografēšanas mērķis un vai šajā gadījumā netiek aizskartas personas tiesības uz privātumu.

Ja arī saņemta mutiska atļauja, pēc tam, ja nu gadās domstarpības, kā pierādīsi, ka to saņēmi?

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 2.punktu, datu subjekta piekrišana ir datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus atbilstoši pārziņa sniegtajai informācijai saskaņā ar šā likuma 8.pantu. Tādēļ pārziņa uzdevums ir nodrošināt, ka viņš varēs pierādīt, ka veicot personas datu apstrādi ir saņemta adekvāta datu subjekta piekrišana.

Papildus sniegtajai informācijai vēlamies atgādināt astoņus labas prakses principus fizisko personu datu apstrādē:

  1. Dati tiek godīgi un likumīgi apstrādāti.
  2. Datu apstrāde tiek veikta konkrētiem mērķiem un tikai saskaņā ar tiem.
  3. Dati ir adekvāti (ne pārmērīgi).
  4. Dati ir precīzi.
  5. Dati netiek glabāti ilgāk nekā nepieciešams.
  6. Dati tiek apstrādāti saskaņā ar Jūsu tiesībām.
  7. Dati ir drošībā.
  8. Dati netiek pārsūtīti uz citām organizācijām, iestādēm vai ārvalstīm bez drošas adekvātas aizsardzības.

Source

DELFI sievietēm
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form