Valodas tīrības eksperti jeb pūristi
Foto: Nick Fewings / cc

Vārds "pūrisms" cēlies no latīņu valodas, kurā purus nozīmē "tīrs". Valodas pūrisms ir "centieni attīrīt valodu no elementiem, kas attiecīgajā situācijā (vai arī no attiecīgā lietotāja viedokļa) tiek uzskatīti par nevēlamiem". Valodas entuziasti, kurus var dēvēt par valodas pūristiem, tiecas attīrīt valodu no aizguvumiem un citu valodu ietekmes. Piemēram, lai radītu jaunvārdus, pūristi vēlas izmantot savas valodas iespējas, nevis pieņemt svešvārdus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valodnieku viedokļi pūrisma jautājumā atšķiras, piemēram, valodnieks Andrejs Veisbergs uzskata, ka "no anglicismiem latviešu valodā nav jābaidās". Savukārt valodas pētnieks Juris Baldunčiks kādā rakstā izteicis bažas par to, ka angļu valoda daudziem aizstās valsts valodas zināšanas. Šādu prognozi viņš izteicis 2003. gadā, un tādas pūristi izsaka arī 2020. gadā, tomēr latviešu valoda savu statusu nav zaudējusi, tā attīstās un mainās līdzi laikam.

Valodas pūrisma veidi

Pūrisms ir ne vien izvairīšanās no citvalodu ietekmes, bet arī atturēšanās no sarunvalodas un slenga iezīmēm, pārsvarā izmantojot literāro valodu. Valodas pūristi vēršas gan pret gramatiskām, gan fonētiskām pārmaiņām, ko izraisa svešvalodu ietekme. Tāpat pūristi labo pareizrakstību, neatkāpjoties no valodas likumiem un normām pat radošas izpausmes gadījumos.

Var izdalīt vairākus pūrisma paveidus:

  • Arhaizējošais idealizē valodas senāko stāvokli.
  • Etnogrāfiskais uzskata, ka dialekti ir pareizāki nekā literārā valoda.
  • Ksenofobiskais pūrisms vēršas pret aizguvumiem no citām valodām.

Mūsdienās, palielinoties angļu valodas ietekmei uz latviešu valodu, ksenofobiskais pūrisms ir biežāk sastopams un pamanāms. Piemērs turpmāk ilustrē, ka, pēc pūristu domām, svešvārdi ir modes lieta.

Valodas pūrisms laikrakstos un internetā

Latvijas Nacionālā enciklopēdija vēsta, ka jēdziens "valodas pūrisms" pirmoreiz lietots 17. gadsimtā Francijā. Taču Latvijā valodas kopšana un attīrīšana kļuva aktuāla 19. gadsimtā, pirmās atmodas laikā, kad jaunlatvieši pievērsās latviskuma un latviešu valodas jautājumam, arī paši radot daudzus jaunvārdus. Tolaik un arī vēlākos gadsimtos valodas pūristi rakstīja vēstules laikrakstiem. Vēstulēs viņi pauda satraukumu par valodas piesārņošanu ar citvalodu vārdiem. Mūsdienās šādas "vēstules" lasāmas tviterī. Piemērā zemāk kāds lietotājs sūdzas par vārdu "novecoties", savukārt valodnieks viņu izlabo, ka šo vārdu jau sen ieviesušas rakstnieces Aspazija un Zenta Mauriņa.

Internets ir lieliska vide, kur pūristiem, atšķirībā no vēstuļu rakstīšanas laikrakstiem, nav jāgaida, kad viņus publicēs, bet var rakstīt komentārus pie jebkura raksta un ieraksta. Nereti pūristi aizrāda tieši par svešvārdu un citu valodu lietošanu, kā redzams piemēros turpmāk.

Iepriekšējā rakstā stāstīju par gramatikas policistiem. Daļa no šiem "policistiem" ir pūristi, kuriem nepatīk angļu valodas ietekme uz latviešu valodu, un viņi uztraucas par to, ka latviešu valodas statuss un pastāvēšana ir apdraudēti. Tādēļ jāveic "nogurdinošais mācīšanas un komandēšanas darbs", kā minēts piemērā turpmāk.

Jāņem vērā, ka dažādu vēsturisku un politisku procesu rezultātā, latviešu valodā vienmēr ir bijusi citu valodu ietekme. Tāpēc mūsdienu pūristi nereti paši izmanto rusicismus un ģermānismus, par ko reizēm nemaz nezina.

Rusicismi un ģermānismi mūsu leksikā

Trimdas latvietis, valodas entuziasts Austris Grasis kādā intervijā pauž, ka, viņaprāt, latviešu valodu joprojām apdraud tieši krievu, nevis angļu valoda, jo tiek lietotas krieviskas konstrukcijas. Piemēram, "Gurķi sālīti", nevis "Sālīti gurķi", kā būtu pareizi latviešu valodā. No krievu valodas aizgūti tādi barbarismi kā "učene", "nokačāt", "vot", "pa lielam". Daudziem šie vārdi ir dabiska sarunvalodas daļa, kas nenozīmē, ka viņi neprot un nezina, kā ir pareizi. Jāatceras, ka ne visiem ikdienā ir aktuāla literārā valoda.

Savukārt no vācu valodas mūsu leksikā ieviesušies tādi ģermānismi, kā "feins", "smuks", "bode", "andele". Daudzus no šiem vārdiem lietojam paši, kā arī to savos nosaukumos lieto uzņēmumi ("Andele Mandele", "Ceļojumu bode"), iespējams, pat neaizdomājoties, ka tie ir nākuši no citas valodas, jo izklausās gana latviski.

Tāpat kā gramatikas policista jēdzienam, arī pūrismam ir negatīva nokrāsa. Var rūpēties par valodas tīrību un pareizību samērīgā veidā, pieņemot, ka citvalodu ietekme ir neizbēgama un, piemēram, piedāvājot lieliskus variantus, ar ko aizstāt angliskojumus. Otra iespēja ir uzbrukt un sašust par valodas "netīrību", aizrādot nepazīstamiem interneta lietotājiem.

Pūrisma negatīvie aspekti

Kā raksta valodnieks A. Veisbergs, pūrisms galvenokārt ir "emociju nosacītas valodas kopšanas tieksmes tās galējā izpausmē". Proti, pūrisms ir ekstrēma valodas kopšanas izpausme, un vērtējams negatīvi, jo tas ierobežo pilnvērtīgu valodas lietojumu, kā arī atspoguļojumu vārdnīcās. Mūsdienās valodnieki pārsvarā atzīst, ka pārmaiņas valodā liecina par labvēlīgām tendencēm un valodas dzīvotspēju, jo tā pielāgojas izmaiņām sabiedrībā un lietošanai ikdienā. Piemēram, laikā pirms interneta lielākoties publiski redzējām un dzirdējām literāru valodu televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, sastapāmies ar žurnālistu un rakstnieku veiklo valodu. Taču šobrīd redzam visdažādāko cilvēku valodas lietojumu, jo interneta komentārus var rakstīt jebkurš, tāpat arī sociālie tīkli pieejami visiem.

Tā kā publiskajā telpā arvien biežāk runājam sarunvalodā, valodas pūristi aizvien vairāk satraucas par tīru latviešu valodu.

Lietuviešu pūrisms

Palūkojoties tepat blakus, Lietuvā, redzams, ka pūrisms tur ir aktuāls un izplatīts. Lietuvieši ļoti piedomā pie tā, lai svešvārdu vietā lietotu lietuviskas cilmes vārdus. Savu nacionālo ēdienu, cepelīnus, viņi dēvē par "dižkukuli" (didžkukulis). Latvieši ir pieņēmuši anglisko vārdu "burgers" un to lieto gan McDonalds ēstuvēs, gan citviet, savukārt lietuvieši burgeru dēvē par mėsainis, kur vārda saknē ir "gaļa" (mėsa), tātad latviski tas būtu "gaļainis". Latviešu McDonaldā burgers ar vistas gaļu ir "čikenburgers" (angļu val. chicken burger), taču lietuviešiem vištienos sumuštinis jeb "vistas sviestmaize".

Arī latviešu valodā lietotāji ieteikuši savdabīgus latviskojumus jau pazīstamiem vārdiem, piemēram, "internets" – "visļāvis", make-up – "sejtriepe", "menedžments" – "lietbīde". Diezin, vai šiem vārdiem ir potenciāls ieviesties lietošanā, taču vārdi izdevušies amizanti.

Nobeiguma vietā

Ir saprotami, ka tie, kuriem padomju laikā tika uzspiesta svešvaloda, tagad nevēlas un neatbalsta, ka tik labprātīgi pieņemam globālo angļu valodu, tādēļ ir jāveicina sekmīgu latviskojumu jaunrade un svešvārdu ieviešana, ja tas nepieciešams. Svarīgi arī raisīt diskusiju par valodu, ko pūristi savā kategoriskumā ne vienmēr pieļauj.

Svešvārdu ienākšana valodā ir neizbēgama, tā ir normāla jebkurā valodā. Gan tādēļ, ka valodā ienāk starptautiski termini, gan tādēļ, ka rodas jauni rīki un tehnoloģijas, kuriem vārda latviešu valodā gluži vienkārši nav, taču kaut kā tas ir jānosauc. Ar svešvārdiem jāatceras, ka reizēm tie var būt viltusdraugi un latviešu valodā nozīme atšķiras no oriģinālvalodas. Piemēram, angliski decade ir "desmitgade", taču latviski "dekāde" ir "desmit dienas". Var vien piekrist turpmāk redzamā tvīta autorei, ka jālieto vārdi, par kuru nozīmi esam pārliecināti!

Izmantotie avoti:

LSM.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-anglicismiem-latviesu-valoda-nav-jabaidas.a1514/
diena.lv: https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-notiek-latviesu-valoda-11597374
Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/skirklis/3297
Valsts valodas komisija: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=149&id=846
LV portāls: https://lvportals.lv/viedokli/197937-kas-notiek-ar-latviesu-valodu-neatkarigaja-latvijas-valsti-2009

Tags

Gramatika Sociālie tīkli Valsts valoda
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form