Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks: Jaunības laiks ir ilgāks

Klāvs Sedlenieks
Foto: LETA

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norāda, ka sievietes loma, attieksme un pat vecums, kad tiek laists pasaulē pirmais mazulis, ir mainījušies veselā simtgadē. Mazāk izmaiņas ir vērojamas pēdējos 20 gados, tomēr joprojām norit nepārtraukta mainība.

Sedlenieks izmanto salīdzinājumu no lugas "Skroderdienas Silmačos", kur darbojās kolorītās sievas Bebene un Pindacīša. Viņas pēc principa atgādina tipiskas vecmāmiņas ar muļķīgām izdarībām, lai gan pēc vecuma viņām bijuši aptuveni 35 gadi. "Mēs mūsdienās to uzskatītu par brieduma gadiem, kad cilvēks ir sasniedzis pilnasinīgu dzīvi, beidzot ir pieaudzis, bet toreiz tas jau bija dzīves noriets. Simtgades perspektīvā ļoti labi redzams, ka galvenais ir tas, ka tas mūža ilgums un labklājība vecumdienās ir stipri pieaugusi," stāsta sociālantropologs.

"Vecums pie pirmā bērna piedzimšanas ir palēcies gandrīz 10 gadus vēlāk, nekā bija agrāk. 27,2 gados vidēji piedzimst pirmais bērns," stāsta Sedlenieks, piemetinot, ka 80. gados tie bijuši aptuveni 25 gadi, bet pēc neatkarības atgūšanas vecums strauji pieauga. Viņš norāda, ka tad bijusi parasta lieta pēc vidusskolas beigšanas apprecēties un dzemdēt pirmo bērnu. "Manai mātei pirmais bērns piedzima 23 gadu vecumā, man pašam tā arī bija, ka vecākā meita piedzima 23 gadu vecumā. Tas bija tāda diezgan normāla, parasta lieta. Nekas īpašs manas paaudzes vecumā tas nebija," tā sociālantropologs.

Viņš norāda, ka vecums, kad sievietēm piedzimst pirmais bērns, šobrīd strauji pieaug, tomēr arī viņa paša paaudzes vecmāmiņas ir jaunas vecmāmiņas. "Respektīvi, viņas ir vecmāmiņas, kuras nebūt nejūtas vecas, kā Pindacīša un Bebene. Tas ir saistīts ar to, ka dzīve visā visumā ir gājusi uz augšu, tas jaunības vecums ir pagarinājies un tāpat arī ir pagarinājušies citi posmi. Vidējais dzīves ilgums nav palielinājies, tas diezgan lēni pieaug, bet jaunības laiks ir ilgāks," skaidro Sedlenieks.

Tags

Iedvesma Lasāmgabali Sievietes

Comment Form